Ukraiņa skats no Liepājas: Slikta priekšnojauta par Eiropas līderiem
Pēdējās nedēļas notikumi bija kā kaut kāds trilleris. Iespējamo sarunu epopeja par karu Ukrainā nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Arī pašā Ukrainā pēdējās dienās daudzi ir šokā. Lai gan paši atzīst: ar Trampa ievēlēšanu tā taču laikam arī bija jānotiek.
Kā dižs “miera nesējs” viņš Putinam teju tieši deva mājienu, ka ir gatavs izpildīt visas viņa prasības attiecībā uz Ukrainu, turklāt pilnībā nodot to viņa ietekmes sfērā. Tāds, lūk, viņa miera plāns. Tādu viņš redz mieru…
Tagad Putins vairs nav noziedznieks un slepkava.
Viņš ir līdzvērtīgs dalībnieks miera sarunu procesā un līdzvērtīgs partneris, ar kuru var vienkārši taisīt naudu kā biznesā.
Amerikāņu “miera uzturētājiem” vairs nav tādu terminu kā “starptautiski atzītas robežas”, “neatkarība”, “demokrātija”, “reparācijas”, “tribunāls”. Un jēdziens “starptautiskās tiesības” tagad ir pagātne.
Arī Eiropa nokļuvusi šoka stāvoklī.
Tā negaidīja, ka Tramps Eiropu vienkārši nekaunīgi nogrūdīs malā no miera procesa veicināšanas Ukrainā.
Ar savu nicinājumu pret Eiropu Tramps gandrīz tieši deva mājienus: “Ja nevēlaties, lai Ukraina kapitulē, palīdziet tai paši. Tas ir vienkārši. Es pārtraucu visu palīdzību Ukrainai, paši tiekat galā. Man jūsu bēdas nerūp. Man ir nopietnāka misija – sagraut Ķīnu. Un, lai to izdarītu, man ir jāglābj Krievija no sabrukuma un jāizmanto tā pret Ķīnu.”
Krievijā savukārt šobrīd visi ir ekstāzē.
“Putins “tika galā” ar Trampu. Mums teica, ka pēc kara sakautā Krievija maksās par visu. Bet, kā redzat, viss būs tieši otrādi. Krievija atgūs gan savu naudu, gan teritorijas.”
Tāds noskaņojums šobrīd valda austrumu kaimiņos.
Kāds būs Zelenska darbību algoritms? Lai nepazaudētu valsti un paliktu līderis? No vienas puses, viņš var piekāpties Trampa nosacījumiem. Jo viņam vajag mieru, lai sagatavotos vēlēšanām. Un viņš patiešām vēlas tajās uzvarēt.
Bet, no otras puses, šāda pozīcija viņam ir ļoti grūta. Kā teica otrais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Ukraina nav Krievija.
Šeit tauta nesamierināsies ar valsts interešu nodošanu.
Un tāpēc pēc gada vai diviem (kad karavīri atgriezīsies no frontes un uzdos jautājumu: “Par ko atdeva dzīvības mūsu brāļi?”) Zelenski var vienkārši iznest (tiešā nozīmē) no prezidenta kvartāla. Un viņam helikopters būs vairāk vajadzīgs nekā Janukovičam 2014. gadā.
Un ko Eiropa? Tai ir radikāli jāmaina stratēģija un aizsardzībā jāiegulda desmitiem reižu vairāk nekā šobrīd. Lai varētu līdzvērtīgi stāties pretī Krievijai. Un tas, ka Putins sapņo doties uz Eiropu, nevienam nav noslēpums.
Tagad krieviem tikai jānolaiza savas brūces, jāizlaiž vēl pāris simti tūkstošu raķešu un… viņi var doties tālāk.
Un diezin vai ASV nāks palīgā.
Bet man ir slikta priekšnojauta, ka daudzi Eiropas līderi nevēlas atstāt komforta zonu, lai finansētu un izveidotu pilnvērtīgu armiju. Un Eiropa atkal kļūs par Putina barotni.
Eiropa atkal sāks pumpēt Kremļa gāzi un naftu, atcels sankcijas, atdos iesaldēto naudu, “lai pūķis nepostītu viņu zemi”.
Pasaule uz to virzās.
Oleksandrs Grinka, žurnālists