Virszemē avārija vispirms izpaudās uztūkušas asfalta kārtas veidā, pēc tam izveidojās bedre ar mutuļojošu ūdeni. ”Kad apakšā izplūst ūdens, tad tas uzspiež uz augšu asfaltu, izveidojas liels burbulis. Zem tā ir tā nelaime. Un viena ir kritiskā vieta, kur iebrūk,” skaidro SIA ”Liepājas ūdens” ūdensapgādes nozares vadītājs Jānis Blūms.

Piektdien pirms pusnakts par notikušo iedzīvotāji ziņojuši ”Liepājas ūdenim”, bet tajā pašā naktī līdz pulksten 8 rītā avārija novērsta – tā pastāsta J. Blūms.

Remontētājiem uzreiz atsaukusies Pašvaldības policija, kas regulējusi satiksmi, lai kāds bedrē neiegrūst. Komunālā pārvalde savukārt tūlīt naktī līdzējusi ar informāciju par inženierkomunikāciju shēmām, ko arī rakšanas darbos svarīgi zināt.

”Bedre liela, vieglā automašīna varēja iebraukt. Par laimi nebija liels sals,” teic nozares vadītājs.

Šī ķibele, līdzīgi kā citi pēdējā laika ūdensvada plīsumi (pagājušajā nedēļā – Raiņa ielā, pirms tam – Peldu ielā), notika vecajā tīklā, kas kalpo vēl kopš padomju laikiem.

Liepājā nerekonstruēta vēl ir vairāk nekā puse ūdensvadu – pastāstīja ”Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus. Kur varēts, tur atjaunots, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, bet tādi vairs speciāli ūdenssaimniecības rekonstrukcijai netiek doti. Kur iespējams, tur ūdensvada nomaiņu iekļauj pašvaldības ielu pārbūves projektos, kurus pilsēta ievieš ar ES struktūrfondu atbalstu.

Piemēram, daļēji būs atjaunots ūdensvads Kārļa Zāles laukumā, kuru pašlaik rekonstruē. Bet, kad nesen par pašvaldības līdzekļiem atjaunoja segumu lielam K. Ūliha ielas posmam no Jūrmalas ielas uz dienvidu pusi, tur ūdensvads apakšā palika vecais. Nedēļas nogalē plīsušais ūdensvada posms ir ārpus atjaunotās ielas daļas.

Esot tipiski, ka ūdensvada avārijas biežāk notiek, ziemai sākoties un tai beidzoties, kad zeme sasalst un atkūst, un ”kustas” – teica A. Dejus. Šoreiz caurulē kaut kādu iemeslu dēļ bija radusies plaisa.