Aptauja, kurai nav skaidri saprotami mērķi un kurā uzdoti jautājumi par personas ienākumiem un finanšu darījumu paradumiem, ir satraukusi vairākus iedzīvotājus Lauku ielā 60 –tieši tur šāda aptauja veikta. Taču, tā kā neviens nav fiksējis aptaujas veicējas datus, nav iespējams pateikt, kādā nolūkā tas darīts.

Auzu pārslu vai mannas putru?

Liepājniece, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka janvāra nogalē dzīvokli pie viņas mātes ieradusies labi ģērbta un solīda sieviete. Tā gan nosaukusi organizāciju, kuras uzdevumā strādājot un parādījusi apliecību, taču dzīvokļa saimniece šos datus nav iegaumējusi. Sieviete radījusi par sevi pārliecinošu iespaidu, tāpēc liepājnieces māte piekritusi intervēšanai un godprātīgi sniegusi atbildes. Tikai pēc tam viņa kopā ar meitu secinājusi, ka uzdoto jautājumu dēļ aptauja šķiet dīvaina. Piemēram, sievietei jautāts, vai viņa brokastīs ēd auzu pārslu vai mannas putru? Par ko viņa balsojusi pēdējās vēlēšanās? Par ko balsotu, ja tagad notiktu prezidenta vēlēšanas? Un uzdevusi arī tiešus jautājumus, kas saistīti ar finanšu lietām: cik liela ir pensija, ar kādām bankām sadarbojas, kuras bankas bankomātos izņem naudu? Kurp iet maksāt komunālos rēķinus? Intervijas beigās aptaujas veicēja palūgusi sirmās kundzes tālruņa numuru, kas nepieciešams, lai vajadzības gadījumā varētu pārliecināties, ka viņa patiešām ir cilvēkus intervējusi. “Un, visbeidzot, jau ejot ārā pa durvīm, viņa pavaicājusi, vai māte dzīvoklī dzīvo viena, vai tur ir vēl kāds? Nu, kāda viņai par to daļa? Bez tam nekad neesmu dzirdējusi, ka kādās aptaujās prasītu, tieši cik liela ir pensija. Vienmēr taču vaicā par ienākumiem robežās no un līdz. Tāpēc man šī aptauja šķiet aizdomīga, jo izklausās pēc mērķtiecīgas informācijas izzināšanas, ko var izmantot sliktu mērķu īstenošanai,” bažas pauž intervētās kundzes meita.

Taču uz to, ka šī aptauja varējusi arī nebūt fiktīva, norāda fakts, ka sieviete zvanījusi un klauvējusi pie visām mājas durvīm. Tiesa, dažās viņa nemaz nav laista iekšā.

Jautājumiem neesot ne vainas

Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis, komentējot minētās aizdomas, sacīja, ka šiem aptaujas jautājumiem neesot ne vainas. Tāpat neesot nekas neparasts, ja aptaujas veicējs draudzīga kontakta uzturēšanai ar intervējamo parunā arī par lietām, kas nav tieši saistītas ar pašu aptauju. Taču vajadzējis fiksēt aptaujas veicēja datus, lai vēlāk varētu pārliecināties par to patiesumu un sirds būtu mierīga. Tas šajā gadījumā nav izdarīts, tāpēc arī radušās aizdomas, kuras tagad nevar ne apstiprināt, ne noliegt, jo aptaujas veicēju nevar identificēt.

Aptaujas veicējam ir jāstādās priekšā un jāsniedz informācija par to, kādas iestādes labā viņš aptauju veic, kā arī pašas iestādes dati. Visdrošāk ir, ja uzrāda fiksēto tālruni, jo to iespējams viegli pārbaudīt. Tāpat intervētājam skaidri jādefinē aptaujas mērķis: iedzīvotāju dzīves līmeņa noteikšana, tautsaimniecības attīstības pētīšana, attieksmes noskaidrošana par aktuāliem jautājumiem u.tml. “Mēs arī cenšamies pirms aptaujas veikšanas par to informēt sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tad cilvēki vismaz zina, ka pie viņu durvīm var klauvēt un iztaujāt. Tas arī mazina aizdomas par negodprātīgiem nolūkiem,” piebilda A. Medveckis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”