“Kad iekšzemes izlūkdienests paziņo, ka ir pamats to uzskatīt par labēji ekstrēmistisku partiju, vairs nav vietas taktikai,” kongresā Berlīnē sacīja SPD līdzpriekšsēdētājs Larss Klingbeils, kurš ir arī Vācijas valdības vicekanclers.

Rezolūcijā aicināts strādāt pie tā, lai iesniegtu Konstitucionālajā tiesā prasību aizliegt AfD.

“Tagad ir pienācis laiks, lai atbildīgās konstitucionālās iestādes radītu apstākļus, lai nekavējoties tiktu iesniegta prasība pasludināt AfD par antikonstitucionālu,” teikts rezolūcijā.

AfD, kas ir pazīstama ar savu retoriku pret imigrantiem, musulmaņiem un Eiropas Savienību, ir Vācijas politikas uzmanības centrā jau vairāk nekā desmit gadus. Pēdējos gados šī partija spējusi palielināt savu popularitāti, izmantojot neapmierinātību ar situāciju ekonomikā un imigrāciju. Tagad tā ir Vācijas lielākā opozīcijas partija.

Aicinājumi aizliegt AfD pastiprinājās pēc tam, kad Vācijas iekšējais izlūkdienests – Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) – maijā atzina AfD par labēji ekstrēmistisku organizāciju. BfV norādīja, ka ir iegūti konkrēti pierādījumi, ka partijas centieni apdraud Vācijas demokrātisko kārtību.

Atzīšana par labēji ekstrēmistisku organizāciju dod iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt partiju, samazinot šķēršļus tādiem pasākumiem kā telefonsarunu noklausīšanās un slepeno aģentu iefiltrēšana.

Tomēr BfV lēmums ir apturēts, jo AfD par to iesniegusi sūdzību tiesā.

Vācijas Konstitucionālai tiesai ir pilnvaras lemt par kādas politiskās partijas aizliegšanu, ja tā apdraud valsts demokrātisko iekārtu un likuma varu. Prasību Konstitucionālajā tiesā par partijas aizliegšanu var iesniegt valdība, parlamenta apakšpalāta Bundestāgs vai augšpalāta Bundesrāts.