Dodoties uz Liepājas Dzimtsarakstu nodaļu, lai iegūtu ziņas, kā liepājnieki dzimuši, miruši, laulājušies janvārī, līdzi paņēmu arī kādu redakcijai adresētu repliku par himnas spēlēšanu un tās dziedāšanu laulību ceremonijas laikā. Replikas autore bija paudusi neapmierinātību ar operas dziedāšanu.

Lūk, viss zvanītājas vēstījums: “Vēlos izteikt savas domas par mūsu pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu. Savā kāzu dienas ceremonijā biju šokēta par valsts himnu un operdziedāšanu. Nekā emocionāla nepalika sirdī, arī sveicēji ilgi diskutēja. Vajag visu nomainīt pret ko jūtīgu. Kā var justies jaunie, kas pirmo reizi dodas laulībā ar tādu operas pavadīšanu?”

Komentāru par šo viedokli lūdzām Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Dzintrai Mirdzai Reisai un vēl diviem citiem ceremonijas dalībniekiem. Viņa pastāstīja: nav noteikts, ka laulību ceremonijas laikā, valsts vārdā pasludinot laulību par noslēgtu, obligāti ir jāatskaņo Latvijas valsts himna. Taču, pārrunājot ar kolēģiem, vienojušies, ka svinīgās ceremonijas laikā to tomēr vajadzētu darīt, jo himnas atskaņošana tik nozīmīgā, tas ir, jaunas ģimenes izveidošanas, brīdī dos attiecīgu emocionālu pacilātību.

“Godīgi sakot, es nesaprotu, kādēļ mēs par savu himnu jūsmojam un no sirds to dziedam, godinot Latvijas sportistu uzvaras dažādās sporta spēlēs? Tad tā ir pietiekami laba un piemērota. Bet, laulību reģistrējot, himna nešķiet “jūtīga”. Sākumā himnu ar zināmu uzmanību sākām spēlēt ceremonijās, kad laulājās krievi. Bet daudzu viņu attieksme bija un ir ļoti patīkama, un cilvēki himnu sāk dziedāt paši. Latvieši gan nereti mēdz būt ļoti noraidoši un tādi kā nepatīkami pārsteigti, par līdzi dziedāšanu pat nerunājot. Taču tas noteikti nav attiecināms uz visām ceremonijām, uz visiem pāriem, viesiem! Gan viņi, gan mēs, Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, himnas dziedāšanas laikā esam piedzīvojuši patiesi saviļņojošus, skaistus brīžus, kad cilvēkiem acīs ir asaras. Turklāt mūsu solists, kurš dzied, dara to ļoti labā līmenī,” pastāstīja Dz.M.Reisa.

Gunārs Kugrēns svinīgo laulību ceremoniju laikā skaita dzeju un saka labus vārdus kā jaunajam pārim, tā visiem klātesošajiem: “Mani tiešām pārsteidz šīs zvanītājas attieksme pret himnas spēlēšanu un dziedāšanu ceremonijas laikā. Vai tad labāk būtu bijis, ja laulību laikā spēlētu un dziedātu “Divas zaļas vardītes, kvā, kvā, kvā!”? Himna ir viens no valsts simboliem. Attieksme pret himnu pauž attieksmi pret Latviju, pret Dzimteni. Bijušas ceremonijas, kad himnu “Dievs, svētī Latviju!” dzied visi zālē esošie. Tas ir vienreizējs brīdis, kurā no brīvas gribas piedalās katrs ceremonijas dalībnieks, un visiem sajūta ļoti pacilājoša.”

Jānis Birzkops ceremonijās spēlē muzikālo pavadījumu: “Mūsu solists Latvijas himnu vienmēr dzied ļoti labi, viss notiek ar pienācīgu cieņu, svinīgumu. Varbūt zvanītāja, kas izteica pretenzijas, nebija muzikāla? Varbūt viņai svešs patriotiskums? Katram savas prioritātes. Viens jūsmo par Čaikovska klavierkoncertu, cits par repu, bet valsts himna, manuprāt, tomēr ir kaut kas īpašs. Vienkārši nav komentāru.”

Janvārī Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā savas Zelta kāzas atzīmēja četri pāri – Barsukovu, Fominu, Antonovu un Kaļuginu ģimenes. Salaulājās 31 pāris. Pērn to bija par 4 mazāk. Gada pirmajā mēnesī divi vārdi doti vienam zēnam – Robins Patriks. Pie diviem vārdiem tikušas piecas meitenes: Alise Felicita, Aleksandra Marta, Līva Endija, Laura Kristiāna, Annija Egija. Populārākie bērniem dotie vārdi ir Elīna, Estere, Daniels, Roberts, Jānis. Pērn visa gada laikā četriem jaundzimušajiem puikām dots vārds Jānis.

Uzziņai

                                     2008.gada un 2007.gada janvāris
Jaundzimušie                        94                           85
tajā skaitā zēni                     50                           45
t.s. latvieši                            26                          28
latviešu jauktās ģimenēs       10                           11
meitenes                              44                          40
t.s. latvietes                         30                           27
latv.jauktās ģimenēs              9                             8
Miruši                               120                          115
Līdz 60 gadu vecumam        36                          33
Vīrieši                                 66                          58
Latvieši                               24                          31
Sievietes                             54                           57
Latvietes                             33                          30    
Laulības                              31                          27
tajā skaitā baznīcā                3                            1
latviešu pāri                        12                           11
latviešu jauktās ģimenes       8                             8

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”