Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vairums Liepājas ostas uzņēmēju neatbalsta SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību

Vairums Liepājas ostas uzņēmēju neatbalsta SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību
Foto: Ģirts Gertsons
31.07.2020 06:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

“Ja mēs šobrīd stāvēsim klusu, tad nonāksim situācijā, ka Liepājas osta kļūs par vēsturi,”vakar Liepājas ostas nomnieku asociācijas sanāksmē pauda kompānijas “Terrabalt” vadītājs, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes loceklis Āris Ozoliņš. Asociācijas biedri bija sapulcējušies SEZ pārvaldē, lai apspriestu iecerēto reformu Liepājas ostā un SEZ un vienotos par kopēju nostāju Satiksmes ministrijai adresētā vēstulē.

Vairums Liepājas ostas uzņēmēju neatbalsta SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību, saskatot tajā dažādus riskus. “Šī valsts kapitālsabiedrība plānota kā uzņēmums, kura galvenais mērķis būs pelnīt naudu. Manuprāt, tas ir pats sliktākais,” sacīja Ā. Ozoliņš. Viņš arī pauda bažas, ka jaunā kapitālsabiedrība kļūst par ostā strādājošo uzņēmumu konkurenti.

SIA “LVCT” un SEZ valdes loceklis Juris Burņevskis sākotnēji piekritis satiksmes ministra Tāļa Linkaita nostājai, ka ostas pārvaldībā vajadzīga reorganizācija. “Taču redzot, kā situācija pavirzījusies, mani tas dara uzmanīgu. Satiksmes ministrijas solījumi īsti netiek pildīti tādā gultnē, lai veicinātu biznesu – kravu piesaisti un pārkrauto kravu apjoma pieaugumu.

Tas, ko virza Satiksmes ministrija, sevišķi likumprojekts par to, ka jaunā komercsabiedrība nodarbosies ar uzņēmējdarbību, manuprāt, ir klajā pretrunā ar veselo saprātu un loģisko domāšanu. Ja valsts sāks nodarboties ar uzņēmējdarbību un būs tiešais konkurents privātajiem komersantiem, tad tas būs kaut kāds nonsenss,” klāstīja J. Burņevskis, vērtējot, ka minētajiem likuma grozījumiem ir “nacionalizācijas pieskaņa”.

Viens no Liepājas SEZ likuma izstrādātājiem Tālivaldis Vēsmiņš asociācijas sanāksmē atzīmēja, ka ne pasaulē, ne arī Latvijā nav bijusi laba pieredze, kad valsts sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību. “Šādas idejas pamats savulaik jau bija gan Ļeņinam, gan Staļinam. Kur tas noveda, mēs visi zinām,” viņš sacīja, piebilstot, ka valsts uzņēmumus, piemēram, “Latvenergo”un “Latvijas dzelzceļu”, arī skārušas dažādas problēmas, tai skaitā korupcija. Viņš gan rosināja nevis kritizēt Satiksmes ministrijas ieceri, bet doties uz valdību ar savu priekšlikumu, piemēram, piedāvājot, lai SEZ valdi turpmāk apstiprina Ministru kabinets, kā tas bija agrāk.

Uzņēmuma “Laskana” valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš sprieda, ka Satiksmes ministrijas likuma grozījumiem “kājas aug” no Ventspils ostas pārvaldības, kur notiek politisks cīniņš. “Un Liepāja tiek ierauta šajā cīniņā, lai gan SEZ likums ļoti labi strādā,” sacīja uzņēmējs.

Pirmdien Satiksmes ministrijā notiks kārtējā diskusija par iecerētajiem grozījumiem likumā par ostām un “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Noraidošu attieksmi pret ministrijas plāniem gan nav izteikuši visi Liepājas ostā strādājošie uzņēmēji, atsevišķu stividorkompāniju pārstāvji atturējušies paust savu nostāju, norādot, ka “tas nav viņu karš, bet gan politiska cīņa”, skaidroja Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts.

Jau rakstījām, ka Satiksmes ministrija plāno Rīgas brīvostu un Liepājas SEZ no publiskām atvasinātām personām pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām, kā tas jau noticis ar Ventspils brīvostu, kas pašlaik ir VAS “Ventas osta”.

Par šo ieceri diskutēts jau vairākās sanāksmēs, arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kur vairumam dalībnieku bija noraidoša attieksme pret grozījumiem likumā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz