Ministru kabinets otrdien ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2020.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.

Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņēmusi 324 priekšlikumus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.

Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Starp noraidītajiem priekšlikumiem ir deputāta Ivara Zariņa (S) ideja 2020.gada budžetā paredzēt 1200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu “Viens likums, viena taisnība visiem”.

“Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, lūdzot vairāku Liepājas izglītības iestāžu vajadzību apmierināšanai piešķirt 28 118 eiro.

Saeimas deputāte Evija Papule (S) iesniedza priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, piedāvājot daļu partiju finansējuma palielināšanai paredzēto līdzekļu pārdalīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentu apmācībai. Šim mērķim Papule lūdz nākamā gada budžetā paredzēt 991 000 eiro, līdzekļus rodot no jaunā politisko organizāciju finansēšanas modelim nākamajam gadam iezīmētās naudas.

Netika arī atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta programmā “Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas” tiek noteikti 1,4 miljonu eiro apmērā, no kā vismaz 200 000 eiro izmantojami NVO fonda darbības virzienam, kas paredzēts reģionālo un vietējo NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai.

Netika arī atbalstīts deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) priekšlikums, kas paredzēja uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.

Tāpat noraidīts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Katrinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema un Didža Šmita priekšlikums paredzēt 8,1 miljonu eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra. Noraidīts arī deputātu priekšlikums paredzēt 4,2 miljonus eiro pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta 2020.gadā.

Noraidīts arī minēto deputātu priekšlikums paredzēt zinātnes bāzes finansējumu 28,7 miljonu eiro apmērā, nodrošināt papildus finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 29,9 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirt finansējums 1,1 miljona eiro apmērā augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra.

2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.

Veselībai tiks veltīti 11,7% jeb 1,172 miljardi eiro, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā šogad. Aizsardzībai nākamā gada budžetā paredzēti 664,2 miljoni eiro jeb 6,6% no visiem plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 31,6 miljoniem eiro jeb 5% vairāk.

Vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 1,489 miljardi eiro jeb 14,9% no plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 147,3 miljoniem eiro jeb 11% vairāk. Izglītībai nākamgad tiks tērēti 818,9 miljoni eiro jeb 8,2% no visiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar šajā gadā plānoto, izglītībai veltīs par 19,8 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai 2020.gada budžetā atvēlēts 636,1 miljons eiro jeb 6,4% no visiem tēriņiem. Un tas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā šogad. Ekonomiskai darbībai tiks atvēlēti 1,469 miljardi eiro jeb 14,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 124,4 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk.

Vides aizsardzībai nākamā gada budžetā atvēlēs 50,2 miljonus eiro jeb 0,5% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk. Atpūtai, kultūrai un reliģijai 2020.gada budžetā atvēlēs 174,6 miljonus eiro jeb 1,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 15,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk.

Valsts budžeta izdevumu finansēšanai 2020.gadā paredzēs 1,217 miljardus eiro jeb 12,2% no kopējiem izdevumiem, šo naudu paredzēts novirzīt atlīdzībai. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi atlīdzībai palielināsies par 2,3% jeb 27,3 miljoniem eiro. Izdevumi precēm un pakalpojumiem 2020.gadā paredzēti 804,5 miljonu eiro apmērā jeb 8% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi precēm un pakalpojumiem palielināti par 4,7% jeb 36,3 miljoniem eiro.

Subsīdijām un dotācijām 2020.gadā paredzēti 2,337 miljardi eiro jeb 23,4% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, to apjoms palielināts par 251,8 miljonu eiro jeb 12,1%.

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektiem “Par valsts budžetu 2020.gadam”, “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13.novembrī.