Sabiedrības uzmanību piesaistījis fakts, ka vairāki speciālisti dežurē vairākās ārstniecības iestādēs, kas norāda uz speciālistu trūkumu un līdz ar to pārmērīgām darba slodzēm.

Neiespējamais – vienā beidz, otrā uzreiz sāk

Dežūras I–V līmeņa ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās visā Latvijā 2024. gada septembrī nodrošināja 1731 ārsts speciālists.

Tomēr 161 no tiem (lielākoties anesteziologi, reanimatologi un ķirurgi) dežurēja no divām līdz četrām ārstniecības iestādēm, kas liecina par speciālistu trūkumu, turklāt viņu kopējais darba laiks visās ārstniecības iestādēs vairumā gadījumu 2–2,5 reizes pārsniedz normālo darba laiku.

Tāpat uzņemšanas nodaļās nav nodrošināta vairāk nekā puse no vajadzīgajām dežūrām, tās bieži pilda nesertificēti ārsti, bet atsevišķiem ārstiem uzrādītas neiespējamas darba slodzes.

Visu līmeņu slimnīcas nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamo speciālistu dežūrstundām.

Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, tendence ir satraucoša, norādīts VK ziņojumā.

Tajā lasāms, ka vairāki speciālisti dažādās slimnīcās, pildot pienākumus gan uzņemšanā, gan citās struktūrvienībās (piemēram, stacionāra nodaļās, konsultatīvajā nodaļā), sasniedz milzīgu virsstundu skaitu. Ir ārsti, kas strādā gan vienlaikus abās divās struktūrvienībās, gan arī atsevišķās dienās.

Revīzijas ziņojumā kā piemērs redzams, ka Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) ķirurgs strādājis vienlaikus gan uzņemšanas nodaļā, gan citā slimnīcas struktūrvienībā – uzņemšanā mēnesī nostrādā 120 stundas, bet citā struktūrvienībā – kopumā 48 stundas, sasniedzot 168 darba stundas mēnesī, kas ir normāls darba stundu skaits mēnesī.

Savukārt citās slimnīcās šāds stundu skaits atsevišķiem speciālistiem ir bijis virsstundās vien un pat vēl gandrīz divas reizes lielāks.

Tāpat konstatēts, ka dažādu specialitāšu ārsti nodrošina dežūras vairākās ārstniecības iestādēs, turklāt vienlaicīgi vai secīgi vienu pēc otras, un to

kopējais darba laiks lielākoties pārsniedz vienu darba slodzi.

Runājot par piemēriem par ārstu speciālistu dežūrām vairākās ārstniecības iestādēs 2024. gada septembrī, LRS vārds revīzijas ziņojumā pieminēts saistībā ar pediatru.

Piemēram, norādīts, ka pediatrs vienā dienā nostrādā 16 stundas slimnīcā Liepājā, bet reizē ar maiņas beigām viņš jau sāk 24 stundu dežūru Kuldīgas slimnīcā, kas ir vairāk nekā stundas brauciena attālumā no Liepājas.

Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca (ZRS, tāpat kā LRS ir IV līmeņa slimnīca) Ventspilī kā piemērs arī minēta ar pediatru – pēc 14 stundu maiņas no iepriekšējā vakara līdz nākamajam rītam Kuldīgas slimnīcā, tūlīt pēc tam četras stundas ir dežūrā ZRS.

Tāpat mūsu kaimiņu pašvaldības slimnīca minēta ar neiroķirurgu – Talsu filiālē speciālists pēc nostrādātām 20 stundām tajā laikā, kad maiņa beidzas tur, jau ir 24 stundu maiņā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (V līmeņa slimnīca).

Viens no spilgtākajiem piemēriem – SIA ”Dobeles un apkārtnes slimnīca” (III līmenis) anesteziologiem reanimatologiem 2024. gada septembrī nodrošināja 424 dežūrstundas, tajā skaitā virsstundas,

turklāt 96 stundas jeb četras diennaktis pēc kārtas!

Līdzīga situācija ar anesteziologu reanimatologu nodrošinājumu ir arī IV līmeņa ārstniecības iestādēs, tomēr ar izņēmumu, ka tajās diennakts dežūras nodrošina vienlaicīgi vairāki speciālisti.

Tāpat VK izcēlusi vēl kādu gadījumu: ginekologs dzemdību speciālists beidz darbu Kuldīgas slimnīcā un sāk dežūru tajā pašā laikā citā slimnīcā Rīgā, kas ir vairāk nekā divu stundu brauciena attālumā.

Tāpat VK norāda, ka kādā slimnīcā nesertificēts ķirurgs četrās dažādās slimnīcās dežurēja 452 stundas mēnesī jeb, strādājot visu mēnesi diendienā, tas būtu 15 stundas dienā.

VK norādījusi, ka daudzos gadījumos, ņemot vērā milzīgo darba stundu skaitu, netiek ievērots darba un atpūtas laika režīms.

Ja nav, tad ved, kur ir

”Tāpat kā visām valsts un pašvaldību slimnīcām, arī mums galvenais izaicinājums ir speciālistu pieejamība. Tas nav noslēpums un ir plaši zināma problēma visā nozarē.

Mūsu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar risinājumu meklējumiem un praktisku piemērošanos situācijai.

Kas attiecas uz Uzņemšanas nodaļu,

mēs cenšamies nodrošināt visu nepieciešamo speciālistu pieejamību,

lai pacienti saņemtu, piemēram, internista, ķirurga, traumatologa, ginekologa, pediatra un citu speciālistu konsultācijas.

Vienlaikus jāatzīst, ka ir situācijas, kad kādi kritiski speciālistu pakalpojumi konkrētā brīdī nav pieejami.

Šādās reizēs mēs atbildīgi informējam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai pacienti tiktu nogādāti uz to slimnīcu, kur konkrētais speciālists ir pieejams, tādējādi netiek zaudēts laiks un pacientu drošība netiek apdraudēta,” stāsta LRS valdes loceklis Andris Platais.

”Īpaši gribu uzsvērt jautājumu par dežūrpersonāla komplektēšanu. Tā ir arvien lielāka problēma visām neatliekamās palīdzības slimnīcām, tostarp mums,” atzīst otrs LRS valdes loceklis Andris Vistiņš.

”Nepārtraukti nodrošināt diennakts dežūras uzņemšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās ir ļoti sarežģīti.

Kadru trūkums veselības aprūpē kopumā ir liela un sen zināma problēma,

kas ikdienā kļūst īpaši jūtama brīžos, kad kāds no mediķiem saslimst vai dodas, piemēram, dekrēta atvaļinājumā.

Šādas situācijas uzreiz rada lielus izaicinājumus dežūru nodrošināšanā.

Savukārt esošais normatīvais regulējums nosaka visnotaļ striktus nosacījumus dežūrpersonāla sastāvā un sertifikācijas specializācijā, neļaujot elastīgāk slimnīcām risināt kadru trūkumu dežūrdienestā.

Par šo arī būtu nepieciešama turpmāka diskusija ar politikas veidotājiem un izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai slimnīcas spētu izpildīt noteiktās saistības, vienlaikus nesamazinot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un nodrošinātā personāla profesionalitātes un kompetences līmeni.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka ilgstoši un mērķtiecīgi strādājam pie jaunu speciālistu un rezidentu piesaistes, un šis darbs turpināsies.

Mēs labi apzināmies, ka

speciālistu nepieejamība atsevišķos brīžos var nozīmēt arī valsts apmaksātā finansējuma samazinājumu slimnīcai.

Taču, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, mēs joprojām nodrošinām pakalpojumus atbilstoši ceturtā līmeņa reģionālās slimnīcas statusam,” uzsver A. Vistiņš.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā strādā 1080 darbinieki, no tiem ap 180 ārstu un 380 medicīnas māsu.

Slimnīcā norāda, ka papildspēki būtu nepieciešami kā visās ārstniecības iestādēs: trūkst gan medicīnas māsu, gan arī ārstu speciālistu.

Šobrīd slimnīca aicina pievienoties komandai medicīnas māsas un ārstu palīgus vairākās nodaļās.

Slimnīcas vakanču sludinājumos redzams, ka iestāde aicina darbā neonatologus, anesteziologu reanimatologu, otolaringologu, bērnu ķirurgu, neirologu, internistu, radiologu, kardiologu, neatliekamās medicīnas ārstu un citus.

Nav skaidra loma un finansēšana

Revīzijā ”Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?” ir ietvertas visas I–V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes (26), tajā skaitā arī SIA ”Liepājas reģionālā slimnīca”, kas ir IV līmeņa slimnīca, SIA ”Priekules slimnīca” revīzijā nebija iekļauta, jo tā nav starp šo līmeņu  ārstniecības iestādēm, tāpat arī Liepājas Piejūras slimnīca, kas ir specializētā slimnīca.

Revīzijā VK nav izdarījusi secinājumus ārstniecības iestādēm individuāli vai sniegusi tām atsevišķus, tām pielāgotus ieteikumus.

Revīzijas mērķis bija sistēmiski vērtēt stacionārās veselības aprūpes plānošanu un organizēšanu,

paskaidro VK pārstāve Gunta Krevica.

”Ziņojums ir vērsts uz visas veselības nozares analīzi, un konstatētās problēmas skar ne tikai mūsu slimnīcu, bet arī citas ārstniecības iestādes Latvijā,” pauž LRS valdes loceklis Andris Platais.

”Šāda salīdzinoša analīze dod mums iespēju mācīties no citu slimnīcu pieredzes, izvērtēt, kādos jautājumos varam uzlabot savu darbu, un pārņemt labās prakses piemērus,” pauž A. Platais.

”Šajā revīzijā netiek sniegti secinājumi, ka mēs darbotos nepareizi vai ka būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas tieši mūsu iekšējā darbā.

No savas puses ceram, ka Valsts kontroles ziņojums būs skaidrs signāls politikas veidotājiem un Veselības ministrijai rīkoties – gan pārskatīt finansējuma sadali, gan īstenot strukturālās pārmaiņas.

Tas ir svarīgi ne tikai mūsu slimnīcai, bet visai veselības aprūpes sistēmai Latvijā,” papildina A. Vistiņš.

”Mūsu skatījumā būtiski būtu nodrošināt lielāku prognozējamību finansējuma sistēmā, lai slimnīcām būtu iespēja ilgtermiņā plānot savu attīstību un tādējādi arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.”

Slimnīcu finansēšanas kārtība gadu no gada mainās un pat viena gada laikā, un tas rada lielu nenoteiktību.

”Praksē tas nozīmē, ka dažkārt ārstniecības politiku nākas pielāgot nevis pēc medicīniskās loģikas vai pacientu vajadzībām, bet pēc tā, kā tiek noteikti finansējuma piešķiršanas principi.”

Būtu nepieciešams nodrošināt taisnīgāku un atbilstošāku finansējuma sadalījumu, kas atspoguļo reālās izmaksas un slimnīcu lomu veselības aprūpes sistēmā.

Atšķiras pacientu plūsma

Lai novērtētu, vai ārstniecības iestādes nodrošina to līmenim atbilstošus un līdzvērtīgus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, revīzijā izlases veidā visās attiecīgajās I–IV līmeņa ārstniecības iestādēs analizēja četru pakalpojumu profilu – terapijas, ķirurģijas, pediatrijas un insulta vienības – nodrošinājumu, vērtējot attiecīgo struktūrvienību personālu (ārstu sastāvs, skaits un slodze) 2024. gada septembrī, gultu skaitu un noslodzi, hospitalizāciju skaitu un veiktās manipulācijas.

VK norādījusi, ka

viena līmeņa ārstniecības iestādēs būtiski atšķiras hospitalizāciju skaits.

Tas liecina par atšķirīgu pacientu plūsmu un pakalpojumu apjomu, kas savukārt ietekmē kvalitāti, rodas nevienlīdzība pacientu aprūpē, bet arī finansējumu neizlieto vienlīdz produktīvi, bet ar atšķirīgu atdevi. Ārsti ne visās slimnīcās strādā pilnas slodzes.

”Kurzemes Vārds”, salīdzinot profilus, apskatīja arī LRS un ZRS rādītājus.

Analizējot LRS terapijas profilu, tajā 5646 gadījumos pacienti ievietoti ārstēšanai slimnīcā. Terapijas profilā ir sešas gultas, un tām bijusi 188% noslodze.

Trīs ārsti internisti strādā pilnas slodzes darbu.

Tikmēr Ventspilī no IV līmeņa slimnīcām bijis zemākais terapijas profila hospitalizāciju skaits – 4251, tur ir 12 gultasvietas, un tām noslodze bijusi 55%, strādā trīs internisti, tostarp rezidenti, ar kopējo slodzi – 1,8.

Vēl mazāk par LRS hospitalizācijām bijis Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, bet vairāk pārējās IV līmeņa slimnīcās – Rēzeknē (vislabāk noslogotās gultas – 94%), Jelgavā, Daugavpilī (vairāk nekā 8000) un Vidzemes slimnīcā.

LRS pagājušā gadā ķirurģijas profilā ārstēja 2655 pacientus. Slimnīca nodrošinājusi 25 profila gultas, kurām bija 70% noslodze. Strādā pieci ķirurgi, uz ķirurgu mēnesī ir 43 ķirurģiskās manipulācijas.

Tikmēr ZRS Ventspilī slimnīcā bijušas 1500 hospitalizācijas, tajā bija 20 gultas, to noslodze – 78%. Te mēnesī uz viena ķirurga slodzi (kādu dežurē 10, kopā nedaudz vairāk nekā 2 slodzes) ir arī 75 operācijas.

Savukārt pediatrijas profilā ir jānodrošina 11 specifiskas pakalpojumu programmas, kas paredzētas vien septiņām ārstniecības iestādēm.

Trīs no septiņām IV līmeņa ārstniecības iestādēm, proti, LRS, Vidzemes slimnīca un Jēkabpils Reģionālā slimnīca, līdzīgā apmērā nodrošina vienu no vairākām šī profila pakalpojumu programmām – ”Jaundzimušo intensīvā terapija un reanimācija” ar vidēji 153 hospitalizācijām gadā. 

Liepājas slimnīcā VK revīzijā norāda uz 1395 bērnu līdz 18 gadu vecumam hospitalizācijām. Slimnīcā ir 8 bērnu gultas, kurām ir 34% vidējā noslodze.

Strādā pieci pediatri ar kopā 3,65 slodzēm. Tikmēr Ventspilī pagājušajā gadā stacionēts 801 bērns. Nodaļā ir 15 gultas ar 53% noslodzi. ZRS ir septiņi dežurējošie pediatri, tostarp rezidenti.

Insulta vienības profils ir obligāts visām IV līmeņa iestādēm. Atbilstoši klīniskajām vadlīnijām ieteicams, ka insulta vienībā neirologs ir pieejams nepārtraukti.

Revīzijā norādīts, ka LRS divi neirologi strādā pusotru slodzi. Šajā profilā slimnīca pērn uzņēmusi un ārstējusi 216 pacientus, uz vienu slodzi – vidēji 12 pacientu mēnesī.

LRS ir piecas insulta gultas, to noslodze – 49%.

Ventspilī bijuši 165 pacienti, tur ir sešas gultasvietas, bet noslodze – 28%. Arī šeit ir divi neirologi, kuri izpilda 1,6 slodzes.

Visvairāk insulta profilā pacientu – Rēzeknes slimnīcā (436, 4 gultas, 95% noslodze).

Savukārt no IV līmeņa slimnīcām vismazāk insulta hospitalizāciju bijis Jelgavā (114 hospitalizācijas, 4 gultas, 37% noslodze).

Tāpat kā attiecībā uz insulta vienību revidentiem bija jāvērtē arī pārējās multidisciplinārās komandas sastāvs un slodžu skaits.

Visās ārstniecības iestādēs ar dažādu slodzi ir pieejami šādi funkcionālie speciālisti – fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds.

Piemēram, Jēkabpilī un Rēzeknē slimnīcās ir pieejams tikai viens fizioterapeits, savukārt LRS, kur hospitalizāciju skaits ir mazāks, pieejami 12 fizioterapeiti (10,5 slodzes).

LRS ir arī fizikālās terapijas un rehabilitācijas ārsti, masieri, savukārt ZRS vēl arī papildus iepriekš nosauktajiem klīniskais psihologs. Fizioterapeitiem ZRS kopā ir 4,55 slodzes.

Plāns: lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas

Oskars Šneiders, VM pārstāvis

Sabiedriskajai apspriešanai ir nodots informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību, lai uzlabotu aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti visā valsts teritorijā. 

Pagājušajā gadā īstenotais pilotprojekts par hospitalizācijas kārtību parādīja, ka jau šobrīd ir slimnīcas, kuras nenodrošina neatliekamo palīdzību atbilstošā apmērā personāla trūkuma dēļ, tādēļ līdzšinējā kārtība jāpārskata.

Ziņojumā iekļauts pakāpeniski īstenojams pasākumu kopums atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem.

Ministrija plāno pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu, kas radījis sadrumstalotību un pakalpojumu nepilnīgu nodrošinājumu.

Slimnīcu līmeni un stacionāro pakalpojumu klāstu noteiks kapacitāte, pieejamais ārstniecības personāls, infrastruktūra un sniegtie pakalpojumi.

Plāns paredz, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa.

Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi 24/7 režīmā.

Īpašu uzmanību pievērsīs slimnīcām ārējās robežas tuvumā,

lai nodrošinātu ātrās palīdzības pieejamības nepārtrauktību.

Papildus stiprinās sadarbību ar NMPD, analizēs brigāžu izvietojumu un plānos tīkla paplašināšanu.

Ziņojumā uzsvērta arī novērošanas (observācijas) pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti.

Izstrādā arī vienotus kvalitātes rādītājus, kas ļaus vērtēt slimnīcu sniegumu un sasaistīt to ar finansējumu.

Šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju.

Ziņojumā aplūkoti principi slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas.

Tāpat pārskatīs finansēšanas modeli, lai stiprinātu tās slimnīcas, kas darbojas droši, efektīvi un kvalitatīvi.

Demogrāfiskie izaicinājumi ir līdzīgi arī citās Eiropas Savienības valstīs, tādēļ slimnīcu tīkla pārskatīšana šobrīd tiek īstenota arī Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Īrijā, Austrijā, Slovākijā.

Uzziņai

LRS nodrošina 14 obligātos ārstniecības profilus un 11 izvēles. Tikmēr ZRS –16 un 11.

VM plāno ieviest prasības:

• terapijas profilam – ne mazāk kā 10 gultas, darbdienās no pulksten 8 līdz 16  ir vismaz viens internists.
• ķirurģijas profilam – ne mazāk kā sešas gultas, darbdienās no pulksten 8 līdz 16 ir vismaz viens ķirurgs.
• pediatrijas profilam – ne mazāk kā 10 gultas, darbdienās no pulksten 8 līdz 16 ir vismaz viens pediatrs uz 10 gultām.

VM prasībās gultu skaitu noteikusi, balstoties uz pacientu skaitu un tām plānoto vidējo gultu noslodzi 75% (optimālais rādītājs).

Es domāju tā: Vai esat vērsies pēc palīdzības slimnīcā?

Ilze,ārste no Rīgas:

– Es šodien biju Liepājas slimnīcā (rāda apsaitētu pirkstu) – viss bija vienkārši brīnišķīgi, biju ļoti apmierināta.

Tie speciālisti, kas man bija vajadzīgi, uz vietas bija. Mani jauki sagaidīja un apkalpoja. Vide ļoti pievilcīga – neviena slikta vārda!

Esmu bijusi Traumatoloģijas slimnīcā, biju tur divas dienas. Pietrūkst speciālistu pieejamības ambulatorajā aprūpē – slimnīcās uz vietas viss ir kārtībā.

Meldra, lauksaimniece:

– Labāk nemaz nesākt par to runāt – es eksplodēšu! Es jau nemaz netieku tai slimnīcā, kad vajag! Kas šodien ir apmierināts ar medicīnu?!

Visam nauda valstī ir, tikai medicīnai nav – cilvēkiem jāiet par maksu! Kad man ir slikti, ja mani neaizved uz slimnīcu ar ātrajiem, tad citādi nemaz tur tikt nevar!

Divus mēnešus gaidīju rindā Stradiņa slimnīcā – paldies, man vairs nevajadzēja!

Luīze, studente:

– Jā, bet tas bija sen – kad biju maziņa. Tagad man no ārstiem un slimnīcas īsti neko nav vajadzējis. Steidzamas vajadzības, ka vajadzētu slimnīcu, nav bijušas.

Esmu no Priekules – mani apmierina tur pieejamie pakalpojumi.

Sergejs, docents:

– Pirms dažiem gadiem man bija nepatīkams pārsteigums – brīdināja, ka būs maksas konsultācijas, notika manipulācija, man nepaskaidroja, kas tā ir un kāpēc.

Pēc tās teju vai konvojā mani aizveda uz kasi samaksāt, laikam baidījās, ka varētu nesamaksāt. Tas mani personīgi aizskāra!

Nesen man bija iekodusies ērce, tad gan bija ļoti operatīvi, profesionāli, ar visiem paskaidrojumiem, izstāstīja, izdrukāja informāciju.

Agnese, māmiņa:

– Man ir bērns ar īpašām vajadzībām – slimnīcā esam trīsreiz nedēļā. Arī citu iemeslu dēļ ir bijusi nepieciešama slimnīcas palīdzība.

Kovida laikā bija ierobežojumi, bija jāuzturas palātā. Sūdzēties nevaru, viss ir pieejams – ārsti, zāles, ēdināšana.