“Noteikti lielākā daļa vecāku, liepājnieku sava bērna e-klases pastā ir saņēmuši aptaujas anketu. Aicinu vecākus tās nepildīt un šīs lietas strikti izrunāt ģimenē. Te notiek klajš likuma pārkāpums, lai trešās personas iegūtu informāciju par jums piederošo mantu, izglītību, ieņemamo amatu!” savu sašutumu vietnē “Facebook” pauž devītās klases skolēna māmiņa Elīna. “Kurzemes Vārds” skaidroja, vai tiešām ir pārkāpts likums un ētiskās normas, ar bērnu starpniecību aptaujājot par ģimenes materiālo stāvokli.

Skaita gleznas un motorollerus

Arī citi vecāki, kas komentē Elīnas ierakstu, ir sašutuši par to, ka e-klasē tiek izsūtītas anketas, kurās ir tieši jautājumi par ģimenes mantisko stāvokli. “Es arī nevaru izlaist nevienu jautājumu. Kamēr neesi atbildējis uz iepriekšējo, tikmēr netiec uz nākamo, bet anketa sākās ar ļoti nevainīgiem jautājumiem,” Elīna pauž sašutumu “Kurzemes Vārdam”.

Anketas aizpildīšana neesot obligāta, “taču skolotāju nemitīgie atgādinājumi par anketas nenodošanu liek domāt, ka tā ir obligāta izvēle”, dusmas neslēpj mamma. Viņa netic apgalvojumam, ka šī anketa palīdzēšot noskaidrot, vai skolēnam ir viss nepieciešamais kvalitatīvas izglītības iegūšanai: “Kā gleznu daudzums vai motorolleru un mašīnu skaits var ietekmēt mana bērna spēju uztvert matemātiku?”

Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone, kura ir viena no anketas satura veidotājām, skaidro: “Pētījumā izmantota OECD PISA metodika. Tā ir pasaulē starptautiski apzināta metodika, kādā ir pieņemts noskaidrot to, kā sociāli ekonomiskie faktori ietekmē izglītības kvalitāti.” Jaunākais OECD pētījums atspoguļojot, ka Latvijā skolēnu izglītības kvalitāti sociāli ekonomiskais stāvoklis ietekmē par 14%. Tas ir vidējais rādītājs, tātad daudzus skolēniem tas ietekmējot vēl vairāk. “Ja šim faktoram ir tik liela ietekme uz bērna mācībām, tad izglītības sistēmai ir nepieciešams pielikt daudz vairāk pūļu, lai kompensētu ietekmi,” saka D. Namsone.

Vecākiem nemēdz vaicāt

Uz jautājumu, kā dati par skolēnu ģimeņu finansiālo stāvokli veicinās izglītības kvalitāti, speciāliste atbild, ka esot izstrādāts rīcības plāns ar ieteikumiem. “Taču vispirms ir jāapkopo visi rezultāti. Līdz 24. aprīlim anketas vēl var iesniegt, pēc tam apstrādāsim faktus,” viņa norāda.

Indekss, pēc kura varot secināt par kopējo situāciju skolā un pilsētā, veidojas no trīs komponentiem: vecāku izglītība, vecāku nodarbinātība un ģimenes ekonomiskais stāvoklis, stāsta D. Namsone. Uz jautājumu, kāpēc šādi jautājumi netiek uzdoti vecākiem, bet gan bērniem, kuri var uzrakstīt neprecīzas ziņas, un rezultātā dati nebūs objektīvi, eksperte skaidro, ka tādas prakses Eiropā neesot. “Iespējams, var uzdot vecākiem jautājumus, bet tāda nav OECD prakse.”

Lielas raizes vecākiem sagādāja šaubas par anonimitāti, jo e-klasē nevar darboties bez sevis identificēšanas. “Mums nav ne jausmas, kurš aizpildījis anketu. Līdz mums tās nonāk anonīmas,” apgalvo anketas veidotāja.

Datus vērtēs kopsummā

“Zinām par vecāku bažām attiecībā uz anketas būtību un kvalitāti,” stāsta Liepājas Izglītības pārvaldes Pedagoģiskās nodaļas vadītāja Inga Ekuze. Izglītības pārvalde ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitāti par vispārizglītojošo skolu mācību kvalitātes un metodikas izvērtēšanu. “Šis process mums aizsākās jau pagājušajā gadā. Aptaujā piedalās trešās, ceturtās, sestās, septītās, devītās un desmitās klases,” klāsta Izglītības pārvaldes pārstāve. Arī viņa uzsver, ka katrs skolēns atsevišķi netiekot ņemts vērā, bet anketas datus skatās kopsummā, katrā pozīcijā secinot par tendencēm skolā un pilsētā. “Iespējams, ka anketas tika izsūtītas nelaikā. Šajā periodā cilvēki ir ļoti jūtīgi, un jautājums, cik mājās ir vannasistabu, var likties dīvains, jo mūsu iedzīvotājiem pārsvarā ir viena tualete un vannasistaba. Šīs anketas neatšķiras no anketām citās Eiropas valstīs, tāpēc daži jautājumi varbūt mūsu ļaudīm šķiet mulsinoši,” saka I. Ekuze.

Anketas saturs bijis zināms, bet tās jautājumi nav pārbaudīti pirms izsūtīšanas, jo tās nesūtīja Izglītības pārvalde. “Pašvaldība ir veikusi pasūtījumu. Mēs esam noslēguši līgumu ar Latvijas Universitāti. Lai aptauju izplatītu, ir vēl pieslēgta interneta platforma “Edurio”, kas nodrošina izplatīšanu. Ar “Edurio” sadarbojamies regulāri,” skaidro I. Ekuze.

“Arī mums ir zvanījuši vecāki no Liepājas un izklāstījuši savas bažas par anketām,” “Kurzemes Vārdu” informē Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. “Pagaidām mums nav konkrētas informācijas par anketēšanas apstākļiem. Esam aizsūtījuši skaidrojuma pieprasījumu uz Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi un devuši vairākas dienas laika atbildei. Līdzko zināsim detalizētu skaidrojumu par to, vai anketas tiešām ir anonīmas, vai klāt bija skaidrojums par to mērķi un cik pamatoti bija uzrunāt tieši bērnus, nevis viņu vecākus, mēs pieņemsim lēmumu, vai ir saskatāmi datu aizsardzības pārkāpumi. Visticamāk tas notiks nākamnedēļ,” domā J. Macuka.