Arī Liepājas dome iepriekš lēma, ka īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.

Tādēļ nekustamo īpašumu nodos valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”.

Ja īpašums nebūs valsts vajadzībām nepieciešams, tad visticamākais tas nonāks izsolē, norāda Z. Jēkabsone.

Liepājas cietums ir viena no senākajām ieslodzījuma vietām Latvijā, kura vēsture aptver vairāk nekā 130 gadus.

Tā infrastruktūra jau sen kā novecojusi,

tāpēc pirms vairāk nekā 20 gadiem aktualizējās jauna cietuma būvniecības nepieciešamība, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu, drošu un uz resocializāciju vērstu ieslodzījuma vietu. 

Jaunais Liepājas cietums Alsungas ekspluatācijā pieņemts pērn. Tā ir pirmā ieslodzījuma vieta, kas Latvijā uzbūvēta kopš neatkarības atjaunošanas. 

Pagājušajā nedēļā no cietuma Dārza ielā uz jauno ieslodzījuma vietu Alsungas ielā

pārvesti 166 ieslodzītie.

Kopumā šajā cietuma kompleksā paredzēta vieta 1200 ieslodzītajiem vīriešiem – aptuveni trešdaļa no kopējā Latvijas ieslodzīto skaita.

Uzziņai

• 19. gadsimta beigās Liepājas apkārtnē ļoti strauji pieauga noziedzība. 1891. gadā Liepājas pašvaldība nojauca vecās slimnīcas ēkas Dārza ielā 14 un atbrīvoto gruntslaukumu nodeva jaunā cietuma celšanai.
• Ieslodzījuma vietu projektēja pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči, būvdarbus veica būvuzņēmējs Vilhems Rīga un namdaris Heinrihs Demme.
• 1892. gadā uzceltas šādas cietuma ēkas: ķieģeļu divstāvu ēka ieslodzītiem, ķieģeļu divstāvu administrācijas ēka, ķieģeļu vienstāva slimnīca un pirts. Apkārt cietumam uzcelts ķieģeļu žogs.
• Liepājas cietumā savulaik ievietoti arī politieslodzītie. 1897. gada maijā, kad Liepājā vajāti latviešu literātu un mākslinieku sabiedriskās kustības “Jaunā strāva” piekritēji, par piedalīšanos sociālistu pulciņos arestēja un Liepājas cietumā ieslodzīja Miķeli Valteru (Latvijas Iekšlietu ministrs 1918.–1919. gadā). Par piederību “pretvalstiskai slepenai organizācijai” jeb “Jaunajai strāvai” 1897. gada 27. jūnijā Liepājas cietumā nonāca arī dzejnieks Rainis.
• Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, kad vācu karaspēks tuvojās Liepājai, cietumu evakuēja uz Maskavu. Vācu okupācijas vara ieslodzījuma vietu atjaunoja un bijušajā arestnamā iekārtoja arī sieviešu cietumu.
• 1936. gada 1. aprīlī likvidēja Liepājas sieviešu cietumu un to nodaļas veidā pievienoja Liepājas cietumam.
• Otrā pasaules kara laikā cietuma teritorijā bija vācu koncentrācijas nometne. Pēc kara beigām Liepājā atradās cietums nr.7, kurš darbojās LPSR Iekšlietu ministrijas Labošanas darbu iestāžu pārvaldes pakļautībā.
• Vēlāk cietuma numurs vairākkārt mainījās. 1976. gadā Labošanas darbu koloniju likvidēja un tās vietā atvēra Ārstniecisko darba profilaktoriju sievietēm. Tā galvenais uzdevums bija sieviešu piespiedu ārstēšana pret alkoholismu.
• 1993. gada decembrī profilaktorijs pārdēvēts par Liepājas cietumu, kuru atvēra 1994. gada martā.