Miks Kuncītis
"Kurzemes Vārds"
Eiropas Vides aģentūras (EVA) paziņojumā norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus, tomēr cerības vieš tas, ka ir palielinājusies sabiedrības izpratne par nepieciešamību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, vairāk tiek izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un vērojama intensīvāka ES rīcība, par ko liecina Eiropas zaļais kurss, kas gan vēl ir tapšanas stadijā.
Īstenot nebūs viegli
“Klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi mūsu planēta izjūt arvien izteiktāk, un šī ietekme ar katru gadu kļūst arvien postošāka. Pērn tie bija lielie mežu ugunsgrēki Austrālijā, šogad – plūdi Rietumeiropā, milzīgs karstums Kanādā. Arī Latvija nav pasargāta no ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, postošiem plūdiem, turklāt ilgākā laika periodā mums satraucoša varētu būt jūras ūdens līmeņa celšanās. Pie aktuālām vides problēmām noteikti jāmin apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai – gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana.
Lai apturētu straujās klimata pārmaiņas, ir jārīkojas nekavējoties. Jāmaina veids, kā saimniekojam, kā izturamies pret lietām un dabas resursiem,”
pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Viņa uzskata, ka tieši zaļais kurss ir Eiropas atbilde uz šiem riskiem. Tā būšot pakāpeniska pāreja uz videi draudzīgāku dzīvesveidu un ekonomiku ar mērķi sasniegt klimatneitralitāti, aizsargāt dabu, vides tīrību un bioloģisko daudzveidību. Zaļais kurss nodrošināšot arī iespēju nopelnīt, paverot jaunas nišas uzņēmējdarbībai, jo tiks pieprasītas videi draudzīgas preces, pakalpojumi.
“Zaļajam kursam nosprausts konkrēts mērķis, proti, līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti jeb tādu saimniekošanu, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu un vidi. Pieļaujams vien tāds kaitīgo izmešu daudzums, cik spējam piesaistīt ar mežiem, purviem, lauksaimniecības zemēm. Tas ir juridiski nostiprināts Eiropas Klimata likumā, ko pieņēmām (EP) kopīgi ar visām dalībvalstīm un kas saistošs arī mums Latvijā,” skaidro I. Vaidere.
Viņa uzsver, ka zaļajā kursā noteiktos uzdevumus nebūs viegli īstenot. “ES apņēmusies būt globālā līdere šajā jomā, kas nozīmē, ka tieši mēs varēsim attīstīt un pārdot jaunās videi draudzīgās tehnoloģijas, varēsim radīt vairāk zaļo darba vietu. Arī lielās piesārņotājas, Ķīna, ASV un Japāna, ir apņēmušās klimata jomā darīt vairāk un virzīties uz klimatneitralitāti,” saka I. Vaidere.
EP deputāts Roberts Zīle savukārt teic, ka zaļais kurss ir politisks uzstādījums ar ļoti daudzām pretrunām, kas izraisa skepsi EP. “Ja projekts pašreizējā formā tiktu apstiprināts, tad visvairāk finansiāli ciestu tieši mazturīgākie cilvēki. Jau tagad Eiropa pieredz milzīgu pieaugumu energoresursu izmaksās, ko iedzīvotāji izjutīs, saņemot rēķinus par gāzi, elektrību un apkuri. Zaļais kurss pašreizējā formā ir pārspīlēts, un tas noteikti tiks būtiski mainīts, proti, vides problēmu risinājumi būs, bet ne tik ambiciozi,” pauž R. Zīle.
Jāsalāgo ar ekonomisko izaugsmi
Šovasar Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem, kā sasniegt Klimata likumā paredzēto dažādās nozarēs. Lielākās pārmaiņas gaidāmas tādās jomās kā enerģijas ražošana un izmantošana, transports, arī lauksaimniecība.
“Šos priekšlikumus tagad nopietni vērtēsim EP, jo svarīgi, lai no lielajām pārmaiņām neciestu mazāk turīgie iedzīvotāji un no lielajām pilsētām attālākie novadi.
Tādēļ paredzēts veidot Sociālo klimata fondu, kas sniegs atbalstu trūcīgākajiem, finansējot tīrāku apkures iekārtu uzstādīšanu un tādā veidā virzoties uz zaļāku mērķu sasniegšanu. Esmu uzņēmusies strādāt pie aviācijas nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu samazināšanas likuma,” pauž I. Vaidere.
“Zaļā kursa mērķi ir samazināt plastmasas un ķīmisko pesticīdu lietojumu, veicināt aprites ekonomikas attīstību un panākt, ka laba pārtika nenonāk atkritumos. Pie šiem jautājumiem aktīvi strādāju EP Vides un sabiedrības veselības komitejā. Piemēram, atkritumos izmestā pārtika veido 6% no kopējiem SEG izmešiem, kā arī rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus. Tādēļ izstrādātajā pilotprojektā 650 000 eiro no ES budžeta paredzēti tam, lai samazinātu labas pārtikas nonākšanu atkritumos,” turpina I. Vaidere.
Milzīga ir arī plastmasas ietekme uz vidi, jo tikai trešā daļa no tās Eiropā tiek atkārtoti pārstrādāta, citur pasaulē – vēl daudz mazāk. Vidēji katrs latvietis līdz šim gadā radījis 134 kilogramus iepakojuma atkritumu, bet pandēmijas laikā šis rādītājs pieaudzis vēl vairāk.
“EP ziņojumā par aprites ekonomiku iekļauti mani ierosinājumi, kā samazināt iepakojuma lietojumu. Tāpat esam lēmuši palielināt atbildību tiem, kas tirgojas internetā, un noteikt, ka līdz 2030. gadam visam iepakojumam ES tirgū jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam. Tāpat iestājos par ķīmisko pesticīdu lietojuma samazinājumu, jo intensīvas lauksaimniecības, pesticīdu izmantošanas, kā arī klimata pārmaiņu dēļ bišu un citu apputeksnētāju skaits Eiropā ievērojami samazinās,” stāsta I. Vaidere, piebilstot, ka jārīkojas dažādos veidos, lai uzlabotu vides aizsardzību. Vienlaikus klimata mērķu sasniegšana jāsalāgo ar ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu, lai zaļais kurss nāktu par labu Latvijas cilvēkiem un celtu viņu dzīves līmeni.
Miljards pētniecībai un inovācijām
Zaļā kursa mērķu sasniegšana nav iedomājama bez programmas “Apvārsnis Eiropa”, no kuras budžeta vismaz 35% ir paredzēti ar klimatu saistītiem mērķiem, izmantojot, piemēram, ilgtermiņa partnerību ar rūpniecības nozarēm tādās svarīgās jomās kā tīrs ūdeņradis, aviācija un akumulatori.
ES atvēlējusi vienu miljardu eiro līdz šim vēl nebijušam zaļā kursa uzaicinājumam iesniegt pētniecības un inovāciju projektu priekšlikumus, tādējādi veicinot tehnoloģiju attīstību, uzlabojot mūsu zināšanas par ilgtspējas jautājumiem un iesaistot iedzīvotājus Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Pētnieku atsaucība gan publiskajā, gan privātajā sektorā bija iespaidīga – saņemti projektu priekšlikumi par vairāk nekā 8 miljardiem eiro.
Šobrīd iesākta jauna iniciatīva, kuras uzdevums ir atbalstīt, sekmēt un popularizēt 100 Eiropas pilsētu pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, padarot tās par izmēģinājumu un inovāciju centriem.
EK norāda: lai rastos ilgtspēja, mums pašos pamatos jāmaina domāšana un jāpanāk iedzīvotāju tieša iesaistīšanās. Ikvienam cilvēkam ir liela nozīme, pārkārtojoties uz zaļajām norisēm. Tāpēc decembrī komisija nāca klajā ar Eiropas klimata paktu, kas ir būtisks zaļā kursa elements. Pakts vieno cilvēkus no visiem sabiedrības slāņiem. Viņi kā brīvprātīgie klimata pakta sūtņi iedvesmojas un mācās cits no cita. Šajā tīklā patlaban darbojas vairāk nekā 501 sūtnis no visām ES dalībvalstīm.
UZZIŅAI
Eiropas Komisijas vides problēmu risinājumi
– Pilnveidotajā ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā tagad kvotas darbosies arī autopārvadājumu, būvniecības un jūrlietu nozarē. Par pārejas taisnīgumu gādās Sociālais klimata fonds, kas neaizsargātākajām mājsaimniecībām atvieglos elektroenerģijas rēķinu samaksu, elektroautomobiļu iegādi, mājokļu renovāciju.
– Kopīgo centienu regulā paredzēti augstāki valstu mērķi, kas katrai dalībvalstij nosaka augstākus saistošus gada mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā, pamatojoties uz taisnīguma, izmaksu efektivitātes un vides integritātes principiem.
– Augstāka energoefektivitāte un lielāka atjaunojamo energoresursu daļa energosistēmās.
– Pārskatītajā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulā paredzēti spēcīgāki stimuli, lai atjaunotu un izveidotu dabiskus oglekļa piesaistītājus zemes izmantošanā.
– Pārskatīti un noteikti stingrāki CO² emisiju standarti vieglajām automašīnām un furgoniem, lai nodrošinātu netraucētu virzību uz bezemisiju mobilitāti 2050. gadā, paredzot izveidot arī pietiekamu un pienācīgu infrastruktūru alternatīvajiem degvielas veidiem.
– Pasteidzināt alternatīvo degvielu ieviešanu aviācijas un jūrlietu nozarē, lai samazinātu tajās radušās CO² emisijas.
– Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms novērsīs oglekļa emisiju pārvirzi un sekmēs klimataizsardzības apziņas nostiprināšanos ārpussavienības valstīs, tajā pašā laikā ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus.
– Pieskaņot energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu mehānismu mūsu vērienīgākajiem mērķiem klimata jomā.
Avots: Eiropas Komisija
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
