Jauns pavērsiens politikā

Viens no aizvadītā gada būtiskākajiem soļiem ceļā uz zaļāku Eiropu ir EP pieņemtā nostāja sarunām par Eiropas Savienības (ES) Klimata aktu, pieprasot visām dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām, bet emisiju būtisku samazinājumu panākt jau līdz 2030.gadam.

Šogad pieņemtais Eiropas Zaļais kurss un tajā atrunātie klimata mērķi iezīmē jaunu pavērsienu mūsdienu Eiropas politiskajā domāšanā, uzskata EP deputāts Ivars Ījabs, kurš pārstāv politisko grupu “Renew Europe”.

“Tā ir ļoti nozīmīga apņemšanās, jo, ņemot vērā šī plāna plašo tvērienu,

tas noteikti kļūs par vienu no visu laiku ambiciozākajiem klimata uzstādījumiem pasaules vēsturē,” viņš atzīmē.

Deputāts stāsta, ka Zaļā kursa īstenošanai paredzēts ne tikai veicināt cilvēku ikdienas paradumu maiņu un pāreju uz pilnīgu aprites ekonomiku, bet arī nodrošināt iedzīvotājiem kritiski svarīgo atbalstu šo pārmaiņu realizēšanai.

Tāpat kā citām valstīm Eiropas Savienībā, arī Latvijai būs jāveic diezgan daudz izmaiņu un jāpielāgo saimniekošana videi draudzīgākā veidā. Tas ietver prasību uzņēmumiem un iedzīvotājiem mazināt savas saimnieciskās darbības atstātās pēdas vidē, kā arī gluži vienkārši patērēt resursus daudz apdomīgāk.

“Zaļais kurss aicina iedzīvotājus domāt ilgtspējīgi un pieņemt lēmumus atbildīgi,” saka I. Ījabs.

“Nākamajos gados, pirmkārt, ir nepieciešams strādāt, lai rastu iespēju ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem sagādāt tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu,” norāda Dace Melbārde no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.

“Turklāt mūsu ģeopolitiskajā situācijā būtiski ir arī kļūt energoneatkarīgiem no Krievijas gāzes. Otrkārt, ir jārada mehānismi, lai ES stimulētu rūpniecību pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku. Treškārt, Eiropā mājokļi ir jābūvē un jārenovē energoefektīvi un resursefektīvi.”

Iedzīvotājiem sniegs atbalstu

Kas līdz šim jau darīts mērķu sasniegšanas labā, un kas vēl jāuzsāk? D. Melbārde stāsta, ka ES jau sākusi ekonomiku modernizēt un pārveidot tā, lai to ievirzītu uz klimatneitralitāti: “Ilustrācijai varu minēt dažus skaitļus, piemēram, no 1990. līdz 2018.gadam ES valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājās par 23%, bet ekonomika pieauga par 61%. Tomēr ar pašreizējām rīcības politikām siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050.gadam saruks tikai par 60%. Enerģijas ražošana un patēriņš dažādās tautsaimniecības nozarēs veido vairāk nekā 75% siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādējādi pirmajā vietā jāizvirza energoefektivitāte.

Izšķirīga loma ir un arī turpmāk būs atjaunīgajiem energoresursiem.”

Deputāte arī atzīmē, ka ir svarīgi, lai turpmāk Latvijā daudz vairāk tiktu finansētas mājokļu renovācijas (siltināšanas) programmas mājsaimniecībām, tādējādi gan samazinot maksu par enerģiju, gan uzlabojot vides kvalitāti.

Iecerētās izmaiņas nenoliedzami saistās arī ar jauniem izdevumiem, vismaz sākumposmā, norāda I. Ijabs.

“Tādēļ Eiropas Savienība ir atvēlējusi finansējumu, lai kompensētu uzņēmēju konkurētspējas krišanos un atbalstītu iedzīvotājus, pārejot uz ilgtspējīgāku resursu izlietošanu.”

Nākamajā periodā dalībvalstīm būs pieejams līdz šim nebijis finansējuma apmērs no ES, lai atveseļotu ekonomiku pēc Covid-19, stāsta D. Melbārde.

“No ES Atveseļošanās instrumenta dalībvalstīm vismaz 37% jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām. Arī investīciju projektiem citos virzienos jāņem vērā ES klimata mērķi,” viņa saka.

Nemaz tik zaļi neesam

Zaļā kursa stratēģija jāīsteno laikā, kad ekonomiku Eiropā jau grauj Covid-19 pandēmija.

“2020.gadā pasākumi pandēmijas ierobežošanai ES ir radījuši dramatisku pārvietošanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, izraisot ekonomikas lejupslīdi, samazinot nodokļu ieņēmumus un palielinot valdību izdevumus uzņēmumu un pilsoņu atbalstam,” atklāj D. Melbārde.

Tomēr arī enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas ir strauji samazinājušās, tādēļ kritušās enerģijas preču un emisijas kvotu cenas.

Deputāte norāda – pastāv pamatotas cerības, ka 2021.gada otrajā pusē pandēmija samazināsies, jo visā ES ir sākta vakcinācijas programma.

Viņa cer, ka 2021.gadā pakāpeniski darbību varēs atjaunot arī īpaši skartās nozares, piemēram, kultūra, viesmīlības sektors, tūrisms.

“Vienlaikus, atjaunojot ekonomikas nozaru darbību, mums jārod videi iespējami draudzīgākie risinājumi. Piemēram, domājot par tūrismu, būtiski Eiropā attīstīt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus – viens no attīstības virzieniem ir lielākas lomas piešķiršana dzelzceļa transportam gan kravu, gan attiecīgi arī pasažieru pārvadājumos. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Zaļā vienošanās ir izaugsmes stratēģija, kas var palīdzēt Eiropas ekonomikas atveseļošanai, vienlaikus pievēršoties globālo klimata izmaiņu mazināšanai,” viņa uzskata.

Runājot par vides jautājumiem, Latvijā mēdz minēt argumentus, ka jau tagad esam zaļa zeme, salīdzinot ar blīvi apdzīvotām valstīm, kur attīstīta smagā rūpniecība.

Pieņēmumu par Latviju kā zaļu zemi rada augstais mežu īpatsvars, tomēr saimniekošanas ziņā mēs ievērojami atpaliekam no citām valstīm, domā I. Ījabs.

“Latvijas iedzīvotājiem biežāk jāpievērš uzmanība resursu izlietojumam, jo tieši šajā sfērā investīcijām būs vislielākā atdeve attiecībā pret cilvēku atstātajām pēdām vidē,” saka deputāts.

Latvijas uzdevums ir samazināt piesārņojumu, bet vienlaikus aizsargāt cilvēkus, dzīvniekus un augus, vērtē D. Melbārde. “Arī palīdzēt uzņēmumiem kļūt par pasaules līderiem tīru produktu un tehnoloģiju jomā. Nodrošināt taisnīgu atbalstu, lai pārkārtotos uz zaļo ekonomiku.”

UZZIŅAI

Klimata izmaiņu ietekme ik gadu:

• Gaisa piesārņojums izraisa 400 tūkstošus priekšlaicīgas nāves gadījumus;
• Karstums un sausums ir cēlonis 90 tūkstošiem nāvju;
• Gaisa temperatūrai pieaugot, izzušana draud 16 % sugu;
• Pusmiljonu cilvēku apdraud upju pārplūšana, bet 2,2 miljonus cilvēku – piekrastes applūšana;
• Līdz 2050. gadam pārtikas cenu pieaugums varētu būt 20 %.

ES Zaļā kursa mērķi ir:

• līdz 2050. gadam panākt klimatnetralitāti;
• samazinot piesārņojumu, aizsargāt cilvēku dzīvības, dzīvniekus un augus;
• palīdzēt uzņēmumiem kļūt par pasaules līderiem tīru produktu un tehnoloģiju jomā;
• nodrošināt taisnīgu atbalstu, lai pārkārtotos uz zaļo ekonomiku.

Avoti: EP, EK