Šonedēļ noslēgsies Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta īstenotais izmēģinājumprojekts, kura laikā Liepājā desmit ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, bija nodrošināti daudzveidīgi sociālie pakalpojumi un speciālistu konsultācijas sadarbībā ar Labklājības ministriju. Līdz 14. oktobrim izvērtēs projekta rezultātus un izstrādās priekšlikumus turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti, portālu liepajniekiem.lv informē Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.

Izmēģinājumprojektu kopš 2018. gada septembra īstenoja Labklājības ministrija sadarbībā ar 10 Latvijas pašvaldībām t.sk., Liepājas pilsētas pašvaldību, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis bija izmēģināt jaunu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu – individuālā budžeta modeli.

28. septembrī Liepājas Sociālajā dienestā ģimenēm būs tikšanās ar speciālistu – ekspertu komandu, lai galīgi izvērtētu konkrētās vajadzības katram bērnam. Speciālisti informēs ģimenes par to, kādas aktivitātes būtu turpināmas pēc izmēģinājumprojekta beigām, ņemot vērā bērna funkcionēšanas spējas un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu. Izvērtēšanas rezultāti tiks izmantoti arī, lai vērtētu katra izmēģinātā pakalpojuma efektivitāti, norāda G.Jākobsone.

Savukārt 14. oktobrī Labklājības ministrijas pārstāvji ieradīsies Liepājā, lai tiktos ar izmēģinājumprojektā iesaistītajām ģimenēm un uzklausītu vecāku viedokli par izmēģinājumprojekta norisi, par to, kas strādāja labi un kas varēja būt citādāk. Pēc tam tiks izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.

Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros kopš pērnā gada septembra īsteno individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem. Tas tiek īstenots 10 pašvaldībās, kopā iesaistot 100 bērnus un viņu vecākus.

Projekts uzlabojis dzīves kvalitāti katram bērnam individuāli, gan arī ģimenei kopumā,

pastāsta G.Jākobsone. Vajadzību izvērtēšanā piedalījās SIA “Rīgas veselības centrs” multiprofesionāla novērtēšanas ekspertu – rehabilitācijas speciālistu komanda, kuras darbu vadīja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un attiecīgās pašvaldības sociālais darbinieks. Vairākas ģimenes projekta ietvaros sadarbojas ar speciālistiem, lai uzlabotu vides pieejamību bērnam mājas vidē, kā arī skolā. Novērtēšanas ekspertu komanda kopā ar sociālo darbinieku centās norādīt uz rehabilitācijas pakalpojumu resursiem valstī un pēc iespējas iekļaut plānā bērnam vajadzīgos sabiedrībā balstītus pieejamos sociālos pakalpojumus.

Svarīgi, ka ģimenes, iesaistoties šajā izmēģinājuma projektā, piekrita aktīvai vecāku līdzdalībai šī plāna īstenošanā, uzsver G.Jākobsone. Plānos iekļautie atbalsta pakalpojumi tika īstenoti dažādos veidos – gan kā atsevišķas mērķtiecīgas konsultācijas, gan kā regulāras nodarbības bērnam vai vecākiem, vai visiem kopā pie speciālistiem, gan kā pakalpojumu kurss.

Projektā iesaistītajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem bija arī jāpapildina piedāvāto sociālo pakalpojumu grozs ar ekspertu ierosinātajiem atbalsta pakalpojumiem. Savukārt vecākiem bija iespēja izzināt vairāk par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma bija arī pakalpojumiem, kurus nodrošina ārstniecības iestādes, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie pakalpojumi līdz šim nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā. Līdz ar to ieguvēji ir visi projektā iesaistītie.

Projekta vadītāja Labklājības ministrijā Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši brīnumi, bet sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba rezultāts. Piemēram,

viens no izmēģinājuma projektā iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt.

“Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas robežas virsotnei. Projekts ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai vajadzētu būt katram bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem,” uzsver Ā.Baltiņa.

Izmēģinājumprojekts tiek īstenots ESF projekta “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros.