Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Ebreju kopienai sava kafejnīca
1995. gada 1. aprīlis. Stāsta firmas “Darka” direktors Oskars Kliečis: “Mūsu firma iznomā 64., 65. un 66. piestātni Ziemas ostā, kā arī 49., 50. un 51. piestātni Brīvostā. Lepojamies, ka esam saņēmuši šādas perspektīvas piestātnes. Kādu laiku strādājām vienlaikus ar Krievijas militāristiem. Darbojāmies saticībā un mierā. Ziemas ostā atradās Krievijas kara flotes kuģu remontdarbnīcas. Tās nojaucām, teritoriju nolīdzinājām un noklājām ar betona plāksnēm, ko atvedām no Vaiņodes un Bārtas raķešu bāzēm, kā arī Skrundas lokatora”.
liepajniekiem.lv
Par pirti
No vēstules. Vienīgā pirts Liepājā ir ņirgāšanās par cilvēkiem. No 10 dušām darbojas divas un nākas stāvēt rindā.
Dzīvokļos siltā ūdens padeve pārtraukta. Nevar izmazgāt veļu, nomazgāties. Varasvīri varētu padomāt par kārtīgas pirts ierīkošanu pilsētā!
Tagad par mazgāšanos jāmaksā 90, bet pensionāriem 60 santīmu.
No policijas hronikas
Laulātie K. un viņu draugs M. pamanījušies nomontēt gandrīz kilometru dzelzceļa sliežu Pulvera ielas rajonā. Nomontējuši, bet nav paguvuši aizstiept. Lūžņu nodošana joprojām ir ienesīgs bizness.
Vaiņodes stacijā divi iereibuši vīrieši iebrukuši robežsardzes punkta telpās. Tas, kurš patruļas vecākajam sejā iešāva ar gāzes pistoli, strādāja muitā. Munīciju un pistoles muitas darbiniekiem nekontrolē.
Slimnīcā nokļuvis viesnīcas “Līva” direktors Ķeira kungs. Viņam sejā un galvā konstatētas sitienu pēdas, ir smadzeņu satricinājums. Kas viņam sitis un par ko, to nevarēja pastāstīt.
Par Leļļu teātri
Šī teātra mākslinieciskais vadītājs Rihards Belte atceras, ka Liepājas valde Leļļu teātra darbību apstiprināja 1992. gada 23. janvārī.
Tas bija saistīts ar pārmaiņām Liepājas teātrī, jo radās daudzi brīvi aktieri. Darbs Leļļu teātrī sākts no nulles. Pašreiz štatā ir 23 darbinieki.
Jauna kafejnīca
Ebreju kopiena atvērusi savu kafejnīcu Kungu ielā 21.
Kafejnīcas svarīgākā rūpe būšot pusdienas nabadzīgajiem, ko sākumā ēdinās divas reizes nedēļā, uzņemot 20 cilvēkus. Paredzēts, ka ieturēsies arī bērni, kas mācās svētdienas skolā un ticīgie, kas apmeklē savus pasākumus.
Salabot ēku no ārpuses sola palīdzēt Amerikas ebreji, izceļotāji no Latvijas.
“Raimondi” sadalīti
Rīgā, centrā “Bimini” notika “Raimonda” balvu pasniegšana. Tās piešķir par sasniegumiem un ieguldījumu latviešu rokmūzikā.
Šogad “Raimondus” piesķīra 11 kategorijās. Balvu saņēma Vilnis Krieviņš, Eduards Glotovs, Guntars Račs un citi.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1995.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
