Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Kails maniaks atkāpjas bēgot
1994. gada 1. novembris. Savu 59. dzimšanas dienu sagaidījis Liepājas Latviešu biedrības nams. Tā saimniece Vita Rozenberga kopā ar kolēģiem ciemiņus uzņēma rudenīgi noformētā zālē.
liepajniekiem.lv
Mācības zemessargiem
Mežos pie Grobiņas notika ārrindas zemessargu praktiskās mācības. 20 jaunsargi mežā aizstāvējās pret ienaidnieka pieckārtīgu pārsvaru, cenšoties nosargāt nomaskēto štābu un karogu.
Rībēja mācību mīnas un granātas. Uzbrucēji par aizsegu izmantoja dūmu sveci. Vīri sirdīgi darbojās vairākas stundas.
Un kas par to, ka formas tērpu daudzi gaida jau visus trīs gadus, un īstas patronas var ieraudzīt vienīgi ieroču veikalā aiz letes. Galvenais, ka vīriem netrūkst patriotisma, entuziasma un cīņas spara.
Bijis klubiņā
Lielbritānijas vēstnieks Ričards Ralfs preses konferencē atzina, ka oficiālā vizītē Liepājā ir pirmo reizi, bet pirms tam pabijis kubiņā “u.t.t.” kopā ar tagadējo Latvijas premjeru.
Viņš uzsvēra, ka Liepāja un Lielbritānija saistītas vēsturiskām saitēm, jo tieši britu karaliskā flote palīdzēja Latvijai izkarot brīvību.
Maniaks bija kails
Redakcijai ir neoficiāla informācija par izvarošanas mēģinājumu pilsētas pludmalē aiz “Daugavas” stadiona rezerves laukuma.
Notikumu attīstība sākusies pēc tam, kad jauna sieviete-aukle kopā ar puisēnu devās pastaigā uz pludmali.
Virzoties cauri kāpām, viņa sev aiz muguras pamanīja pilnīgi kailu vīrieti (oktobra beigās!). Viņš strauji tuvojies, sieviete kopā ar bērnu mēģināja bēgt. Tad aukle vēlējusi bērnam bēgt vienam, jo mazajam solis bija lēns, pati sagaidot uzbrucēju.
Satracinātais vīrietis baudkāri metās virsū savam upurim. Plīsa un šķīda sievietes apģērba fragmenti. Upuris pretojās, bet spēki bija nevienādi.
Tikmēr puisēns aizskrēja uz atrakciju laukumu un karuseļu uzraugam pastāstīja par notiekošo. Tas paķēra bozi, sēdās mašīnā un traucās palīgā.
Tikko nelietis gandrīz bija ticis pie sava zemiskā mērķa, viņš pameta upuri un metās bēgt. Kārtības sargi maniaku drīz arestēja.
Diennakts akcija
To organizēja “Kurzemes Vārds” un 24 stundās piezvanīja186 lasītāji.
Citāts: “Visvairāk iepriecināja tas, ka akcijas darbinieki bija kļuvuši labdabīgāki, iejūtīgāki. Tikai vienu reizi izskanēja paziņojums, ka “Kurzemes Vārda” veidotājiem smadzeņu esmot vēl mazāk nekā mušai.
Visvairāk mūs bārāt par policijas ziņu anonimitāti. Diemžēl kārtības sargi nemaina savus tikumus informācijas neizpaušanā. Klusē arī tad, kad visa pilsēta jau runā.
Ierosinājumu bija daudz. Sākot no prasības par seksuālo minoritāšu dzīves atspoguļošanu, līdz avīžrakstu maratonam par godu PSRS uzvaras pār Vāciju 50. gadadienai.”
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.