Visticamāk, ūdensputni devās uz ezeru – ūdenstilpes un to krasti ir šo spārnaiņu dabiskā vide.

“Ģimenīte iznāca no kāda uzņēmuma teritorijas un sākotnēji devās Ganību ielas virzienā,” pastāsta aculiecinieks.

Pīļu mammai un viņas astoņiem mazuļiem sākotnēji uzglūnējusi un arī uzbrukusi kāda vārna, un ūdensputns iesaistījās īsā cīņā ar agresori, kuras mērķis, iespējams, bija notiesāt kādu no mazuļiem.

Taču cilvēki vārnu aizbiedējuši, bet pīļu saime turpināja ceļu pa Franču iela.

Kāds tur iegriezies autobraucējs sapratis, ka labāk meklēt citu maršrutu savām rīta gaitām:

“Tāds skaistums iet pa ielu, ka labāk meklēt apkārtceļu,” smaidot noteica šoferis.

Vēlāk ģimenīte tika līdz Dārzu ielai, kur atrodas viena no Apšu ielas sociālās aprūpes centra ieejām, kur to tālāko pavadīšanu pārņēma iestādes Saimniecības nodaļas darbiniece Ilze Piroga.

Viņa stāsta, ka trešdienas rītā ārpusē pie centra pļāvusi zāli, pamanījusi pīļu sākotnējo pavadoni, pēc tam arī pašus putnus.

Pārtraukusi pļaušanu, nekavējoties izslēdza zāles trimmeri un stingri noteica: “Pīles, jūs nepareizā virzienā ejat.”

“Teicu, ka esmu no laukiem un ar savvaļas dzīvniekiem ir bijusi pieredze, ka zinu, kā rīkoties,” stāsta darbiniece. Putnu ģimene iegājusi aprūpes centra teritorijā.

Taču iecerētais – nogādāt putnus līdz ezeram pēc iespējas ātrāk – neizdevās, jo ģimene te iemuka centra, te blakus esošā Liepājas cietuma teritorijā.

Darbiniece gribējusi putnus noķert arī pati un visus kopā nogādāt līdz ezeram. Centusies noķert pīlēnus, iesaistījušies arī I. Pirogas kolēģi.

Taču pīļu mamma bijusi gudrāka un izvairījusies.

“Viņa bija gudrāka par manām zināšanām un veiklību,” smejoties teic sieviete.

Mamma ar trim mazulīšiem iekļuvusi cietuma teritorijā. Iesaistīti arī cietuma darbinieki.

Kad pīlēni bijuši noķerti, pīļu mamma uzlaidusies turpat uz ēku jumtiem, nenāca lejā, kamēr viņai atkal nebija redzami mazuļi.

“Tad nolēmām, ka pīlēni jālaiž ārā – lai viņi visi kopā ar mammu iet savu ceļu. Sekoju līdzi viņu gaitām, kamēr vien viņus redzēju.

Pīļu kompānija iegāja cietuma teritorijā, tad nokļuva atpakaļ mūsu. Iespējams, ielīda kur atpūsties, jo nav jau zināms, cik ilgi tie bija gājuši un no kurienes,” spriež pīļu glābēja.

Kamēr vien ģimene bijusi viņas redzeslokā, I. Piroga centusies arī aizsargāt mazuļus no vārnas uzbrukumiem.

“Es domāju, ka viņi ielīda atpūsties, tur man šķiet, ka ir viena tāda vieta, kur patverties. Iespējams, pagaida, kamēr vairs uz viņiem nebūs uzmanība.

Taču, ja arī ir tikuši tālāk un iet uz ezeru, viņiem jāšķērso Ganību iela. Bet domāju, ka diezin vai no mūsu vai cietuma teritorijas tiktu ārā bez palīdzības – pīlēniem par augstu,” norāda glābēja.

“Vēl man ir viena teorija – te apkārtnē ir arī privātmājas ar baseiniņiem un dīķīšiem, varbūt ģimene pa ceļam uz galapunktu – ezeru – apmetīsies tur.”

“Cilvēkiem jau gribas palīdzēt, bet ir situācijas, kad tomēr jāļauj pašiem iet savas gaitas. Uzskatu arī, ka šoferi, ja akurāti neskrien, taču nav akli un ir uzmanīgi.

Mans vīrs ir šoferis. Reiz mums bija situācija, uz ko vīrs noreaģēja. Nesapratu, kāpēc vīrs pēkšņi sabremzē. Zvirbulēni bija nolaidušies uz ceļa, mācījās lidot, un viņš to pamanīja.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.