Vērtējot iespējamos riskus kodolavārijas gadījumā, ņem vērā attālumu, meteoroloģiskos apstākļus, tai skaitā vēja virzienu un ātrumu, kā arī notikuma raksturu, radioaktīvo materiālu daudzumu, kas nonāk vidē pēc avārijas, AES reaktora tipu, AES drošības sistēmas (piemēram, filtri, smidzināšanas sistēmas), klāsta VVD pārstāve Aija Jalinska.

Starptautiski attiecībā uz iespējamo apdraudējumu un aizsardzības pasākumiem, ņem vērā AES attālumu līdz valsts robežai.

Aizsardzības pasākumi noteikti četrās drošības zonās ap konkrēto atomelektrostaciju (maksimālie attālumi šīm zonām ir 5 km, 30 km, 100 km un 300 km) – jo tālāk ir AES, jo mazāks iespējamais apdraudējums.

Zaporižjas AES atrodas vairāk nekā 1000 km attālumā no Latvijas robežas, kas šajā kontekstā ir liels attālums attiecībā pret noteiktajām drošības zonām.

VVD pārstāve atzīmē, ka sociālajās vietnēs izplatītās prognozes jāvērtē kritiski. Atsevišķos gadījumos nav pietiekamas informācijas par modelēto situāciju, kas neļauj spriest par ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

Pēdējās dienās publicētajos modeļos atspoguļota cēzija-137 (Cs-137) koncentrācija gaisā, kas norādīta nano bekerelos uz kubikmetru (nBq/m3). Tā ir ļoti maza koncentrācija, kas neradītu ietekmi uz cilvēka veselību, un, lai to konstatētu gaisā, būtu jāizmanto speciālas aerosolu monitoringa stacijas.

Vērtējot attālumu no Zaporižjes AES un meteoroloģiskos apstākļus, pie nelabvēlīga vēja virziena mēreni stipra vēja ātruma 5-10 m/s kodolavārijas gadījumā gaisa masas no avārijas vietas Latviju varētu sasniegt aptuveni 40 stundās.

“VVD Radiācijas drošības centrs (RDC) 24/7 režīmā seko radiācijas monitoringa datiem un radiācijas drošības situācijai. Ja kādā valstī notiktu kodolavārija, tad VVD RDC saņemtu informāciju par notikumu un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sniegtu rekomendācijas par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem,” norāda A. Jalinsika.