Liepājas Pedagoģijas akadēmijā Socioloģisko pētījumu centrs savu piecu gadu jubileju atzīmē ar divu dienu konferenci. Šodien konferencē pārskata ziņojumos tiek atspoguļots paveiktais, iezīmēta nākotnes perspektīvas, rīt – grāmatas “Pārskats par tautas attīstību 2006./2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?” atvēršanas svētki.

“Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ir notikuši dažādi pētījumi, arī socioloģiskā plāksnē,” mazliet vēsturē ielūkojās LPA Sociālo zinātņu katedras vadītājs, Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis. “Taču, lai mērķtiecīgāk ievirzītu šo darbu, pie toreizējās Sociālo zinātņu un vadības katedras tika izveidots Socioloģisko pētījumu centrs. Tā izveidošanas nepieciešamību noteica vairāki apstākļi. Pirmkārt, mēs gribējām tikt skaidrībā par dažādiem jautājumiem, kas skar mūsu augstskolas attīstību – tie būtu tādi iekšējie pētījumi, un, otrkārt, ikviena aktivitāte, kas vērsta uz kāda mērķa sasniegšanu, nav iedomājama bez dziļākas analīzes – svarīgi ir iedzīvotāju viedokļi un sociālo norišu izpēte.”

A.Medveckis pievērsa uzmanību tam, ka veikto pētījumu vidū bija tādi, kas īstenoti kā projekti, saņemot Eiropas komisijas delegācijas Latvijā finansējumu, un tie bija par pilsonības jautājumiem, par iestāšanos Eiropas Savienībā, par attieksmi pret NATO. Pētījumu rezultāti tika publicēti presē, un tas ļāva ar paveikto iepazīties iedzīvotājiem. Izveidojot centru, darbinieki pievērsa uzmanību pētīšanas virzieniem, un tie aptver izglītības un sociālo zinību jomu, sabiedriskās domas izpēti, kultūras socioloģiju, arī sociālās labklājības izpēti.

Atskatoties uz piecu gadu laikā paveikto, centra vadītājs A.Medveckis pakavējās pie tādiem pētījumiem, kas bija gan konkrētas institūcijas pasūtījumi, gan konkursa kārtībā iegūtās tiesības strādāt pie noteiktas jomas vai problēmas izzināšanas. To vidū ir mūsu pilsētas iedzīvotāju attieksmes noskaidrošana par domes darbu, par citām aktualitātēm. Ir veikti pētījumi saistībā ar nodarbinātības problēmām. “Pie dažādām tēmām ir strādāts atkārtoti, tas ļauj salīdzināt rezultātus, un līdz ar to var spriest par kāda noteikta procesa attīstību,” paskaidroja Socioloģisko pētījumu centra vadītājs. Interesants un nozīmīgs bija pētījums par Liepājas Reģionālo slimnīcu, lai izzinātu viedokļus, kas raksturo vides, pacientu, personāla komunikācijas kultūru. Paveiktais, kā atzina sociologi, kalpo par instrumentu, lai apzinātu vēlmes un varētu uz tām attiecīgi reaģēt.

Pētījumu procesā tiek iesaistīti studenti, un šis darbs viņiem ir gan kā studijas, gan arī viņi var gūt praktiskās iemaņas ne tikai vācot informāciju, bet arī apstrādājot iegūtos datus, tos analizējot. Studenti iesaistās apspriešanās, piedalās konferences vai semināros, kuros tiek iztirzāti šie darbi.

“Mūsu pētījumi nav pašmērķis, lai tos izdotu un pēc tam tie pārklātos ar putekļiem. Tiem ir praktiska nozīme. Var teikt, ka mūsu darbam piemīt lietišķās socioloģijas nokrāsa. Balstoties uz mūsu pētījumiem, var veidot attīstības plānus, koriģēt tos. Mēs izstrādājam arī rekomendācijas un ieteikumus. Protams, pieņemt lēmumu, kā rīkoties, ir to institūciju ziņā, kas šos pētījumus pasūta. Bet svarīgs ir vēl viens aspekts – sabiedrības informēšana. Nereti ir tā, ka uzpeld kāds aktuāls jautājums, ka viens gadījums kā darvas piliens medus mucā sabojā visu notiekošo, visu labo darbu. Es domāju, ka arī uz vienu gadījumu vajag reaģēt, lai uzzinātu, vai tā ir būtība, sistēma vai tikai atsevišķs gadījums,” pārdomās dalījās A.Medveckis, tālāk pievēršoties tādiem darbiem, kuriem nav acumirklīgas atdeves. Viens no tiem ir pētījums, kas veikts Kurzemē un Liepājā, “Jaundzimušo dzīves kvalitātes perspektīva”. Tāda veida izpēte ir svarīga jebkurai pašvaldībai, kurai rūp attīstība. Jo parāda, cik cilvēku būs kādā apdzīvotā vietā, un arī to, kādi tie būs. Gan viņu veselība, gan izglītība, gan spējas strādāt. Pētot jaundzimušo dzīves perspektīvas, neizpalika viņu vecāku dzīves kvalitātes līmeņa izpēte. Tas jau ir solis uz priekšu un ļauj ielūkoties arī izglītības sfērā. Jo sabiedrībā daudz tiek runāts par audzināšanas jautājumiem, parādot, cik svarīga ir ģimenes un vecāku loma jaunas paaudzes audzināšanā. Viņu loma ir būtiska un nenoliedzama, jo tiem jāparūpējas par savu bērnu fizisko veselību, labklājību un izglītību. Šāda veida pētījums noticis jau divkārt, un ar katra rezultātiem var iepazīties iespiestā izdevumā.

Socioloģisko pētījumu centrs sadarbojas ar citiem pētnieciskajiem centriem – Ekonomikas institūtu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes sociologiem, demogrāfiem. Ne velti gadskārtējā konferences “Sabiedrība un kultūra”, kas notiks aprīļa otrajā pusē, apakštēma ir “Sadarbība un partnerība”. Jo sadarbība ir bijusi produktīva. Viens no šādiem partnerības piemēriem ir dalība “Latvijas pārskata par tautas attīstību” sagatavošanā, te vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, piedaloties ne tikai mūsējiem, bet arī Daugavpils Universitātei un Vidzemes augstskolai. Un konferences laikā notiks arī šī izdevuma atvēršanas svētki Liepājā. Uz šiem svētkiem aicināti gan tie, kas piedalījušies intervijās un līdzdarbojušies pētījumā, gan, A.Medveckis vērsa uzmanību, arī skolēni, kas interesējas par vēsturi un socioloģiju, skolotāji, citi interesenti.

Šodien konference sākas pulksten 14, un tajā piedalās gan Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors Oskars Zīds, gan Latvijas Sociologu asociācijas trešās valdes priekšsēdētājs Mareks Niklass, gan Latvijas Universitātes socioloģijas profesors Tālis Tisenkopfs, gan Socioloģisko pētījumu centra pārstāvji. Grāmatas “Pārskats par tautas attīstību 2006./2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?” atvēršanas svētki sāksies rī pulksten 11. Šajā dienā notiks arī jaunizveidotās SPC Konsultatīvās padomes pirmā sēde.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

 LPA Sociālo zinātņu katedras vadītājs un Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis ir gatavs iepazīstināt ar centra piecu gadu darbību.