Otrdien, 23.augustā, Zemessardze atzīmēja 25.dibināšanas gadadienu. Kā zināms, zemessargi struktūras aktivitātēs piedalās savā brīvajā laikā un par dienestu nesaņem atlīdzību. Viņiem katram ir sava ikdienas nodarbošanās. Bet struktūras jubilejā zemessargi rīkoja akciju – uz darbu un savās ikdienas gaitās dodoties, bija tērpušies formas tērpos. Viens no viņiem bija liepājnieks Aigars Ronis, kurš pie ”Baltic Taxi” stūres arī sēdās, ģērbies zemessarga kārtā.

Aigars stāsta, ka viņam došanās ikdienas gaitās zemessarga formas tērpā nav apgrūtinājums, gluži pretēji – pagodinājums. Viņš ir lepns par zemessarga formu, par to, ka ir zemessargs: ”Ir patīkami, ka varu uzvilkt formas tērpu ar Latvijas valsts simboliku un justies brīvi un nepiespiesti saskarsmē ar līdzcilvēkiem.”   

Aigars ir ugunsdzēsējs glābējs un viņa darba vieta ir Liepājas lidostā. Taču, kamēr lidojumi nenotiek, Aigars maizi pelna, strādājot vienlaikus divās darba vietās – par ”Baltic Taxi” taksometra vadītāju un uz pusslodzi par tehnisko speciālistu uzņēmuma ”Puķītes 2” konditorejā.

Jautāts, kā pret zemessargiem formās izturas kolēģi un darba devēji, Aigars stāsta: ”Darba devēji bija ļoti pretimnākoši. Sazvanīju ”Baltic Taxi” izpilddirektoru un saskaņoju akcijas norisi. Viņš ļoti pozitīvi attiecās pret ieceri, atbalstīja to.”

Un turpina: ” Otrajā darba vietā – konditorejā – iegāju nevis caur sētas durvīm, bet pa galveno ieeju. Sākumā apmeklētāji mazliet tā kā apmulsa. Bet ne sabaidījās, bija pozitīvi noskaņoti. Savukārt darbinieki smaidīja. Pat kopēju foto uztaisījām, ko jau zibakcijas ietvaros ievietojām feisbukā un tviterī.”

Aigara pārniece – ”Baltic Taxi” taksometra vadītāja Dace Robate neslēpj, ka kolēģis zemessarga formas tērpā raisa svinīgas izjūtas. Viņa apliecina, ka kolēģiem nav iebildumu pret to, ka zemessargi darbā ierodas formās: ”Atbalstām šo ideju, esam pat lepni.”

Viņa skaidro, ka kolēģi nebūt neuztver kā apgrūtinājumu to, ka Aigaram ik pa laikam jādodas uz mācībām: ”Strādājam maiņās. Un Aigars pats samainās ar kolēģiem, ja viņam darbs iegadās mācību laikā. Iespēju robežās cenšamies būt pretimnākoši.”

”Zemessardze man ir kas tāds, ko nevar izstāstīt. Tas ir jāizjūt. Tas ir sirdī un dvēselē. Kad esmu formas tērpā, jūtos piepildīts. Ja nevaru dienēt profesionālā dienestā, tad sevi varu parādīt zemessardzē,” atzīst Aigars.

Viņš Zemessardzē dienē jau četrus gadus: ”Sākumā dienēju 45.Nodrošinājuma bataljonā Kuldīgā. Tas bija mācību laikā, kamēr mācījos profesionālajā vidusskolā par ugunsdzēsēju glābēju.”

Iestāšanās Zemessardzē nav bijusi nejauša, tas bijis mērķtiecīgs solis:

”Kamēr mācījos, iestājos Jaunsardzē. Tūdaļ pēc Jaunsardzes eksāmenu nokārtošanas iestājos Zemessardzē. Būtībā tas notika vienā dienā – pēc eksāmena tūdaļ nodevu svinīgo Zemessardzes zvērestu.”

Šobrīd Aigars dienē Zemessardzes 44.kājnieku bataljona 1.rotā: ”Te vēl esmu jauns biedrs, jo samainīju bataljonus. Nesen piedalījos pirmajās mācībās. Piedalījos arī parādes ģenerālmēģinājumā un 20.augustā notikušajā parādē Rīgā, kas notika par godu Zemessardzes ceturtdaļgadsimta jubilejai.”

Pēc parādes joprojām neesot zudusi pacilājošā izjūta.

Tāpat kā darba devēji, arī tuvinieki, kaut arī zemessargiem mācības notiek nedēļas nogalēs un paņem teju visu brīvo laiku, atbalsta Aigara dienestu Zemessardzē: ”Ģimene ne reizi nav izteikusi pārmetumus. Iespējams, viņi pat lepojas ar to, ka esmu zemessargs. Trīs gadus vecais dēlēns Jēkabs, ieraugot televīzijā kādu, pat ģenerāli, kurš ģērbies jaunajā formā – nevis zaļajā, bet tā saucamajā tuksneša, skaļi sauc, ka ieraudzījis tēti.”

Taujāts, vai pašam nav vēlme taisīt karjeru Zemessardzē, nevis turpināt būt ugunsdzēsējam glābējam, Aigars labu brīdi apdomājas, līdz atklāti teic: ”Iespējams. Taču viss atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Ir jāsaprot, ka Zemessardzē naudu nepelna. Tur iet tie, kuriem tā ir sirdslieta, aicinājums. Lai uzturētu ģimeni, nepieciešams darbs, kurā pelnīt.”

Bet aiziet no Zemessardzes gan Aigars negrasās. Viņš uzsver: ”Dodot Zemessardzes zvērestu, es to nedarīju vienkārši tāpat. Tas nebija tikai vārdos, tas bija iepriekš ļoti nopietni apsvērts lēmums. Un esmu gatavs reāli pildīt zvērestā solīto, proti, vajadzības gadījumā esmu gatavs atdot dzīvību par savu zemi.”