Lidmašīnai, kas priecē liepājniekus iepretim Liepājas Universitātei, nozog stūri, ventilatorā iebāž sprunguli un eglītes lampiņas periodiski izskrūvē, tomēr Liepājas pilsētas dekorāciju autors Kristaps Štobis par to nebēdā: “Tā tas vienkārši ir, tas ir jāpieņem un jānodrošinās ar rezerves daļām.”

Mākslinieks stāsta, ka pats, būdams puišelis, gājis pie mammas uz darbu un ar krītiņiem zīmējis dažādus plakātus, ko karinājis pie sienām – iekārtojis mammas darba vidi. “Es sevi droši varu saukt par Ziemassvētku fanu, tas manī no bērnības saglabājies. Ja ņem vērā manu izglītību mākslā un interesi par vides noformēšanu, šķiet pavisam loģiski, ka esmu izvēlējies iet tieši šādu ceļu.”

Ziemassvētki K. Štobim ir liels izaicinājums: “Gada beigas ir virpulis, kad notiek ārprātīga turbulence. Cilvēki uzvelkas, sākas pirmssvētku drudzis pat tiem, kuri to noliedz. Arī mūsu darbā tā ir, tikai mums šis trakums sākas jau novembrī. Kad klients desmit reižu zvana un jautā, vai tiešām paspēsim, es pats arī sāku domāt – vai mēs paspēsim? Izaicinājums ir šo stresu uzvarēt, neļauties tam.” Tāpēc mākslinieks Ziemassvētkiem sāk gatavoties jau martā. Tiklīdz novākti svētku dekori, viņš sāk skicēt un plānot jaunas idejas. 

Rīgā decembrī norisinās vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš”, kurš ir vienīgais šāda veida urbānās mākslas un vides dizaina projekts visā Eiropā. Šogad festivālā ir eksponētas 40 egles, un četras no tām ir radījis tieši Kristaps. Tāpat viņš ir dekorējis gan Salaspili, gan Ogri, bet visvairāk, protams, darbojies pie Ziemassvētku pilsētas tēla Liepājā. “Tās jocīgās sirsniņas Zirņu ielā gan nav manējās,” attaisnojas K. Štobis, “tās traucē izstāstīt kopējo stāstu, ko vēsta Liepāja ar pārējām dekorācijām, kas ir vienotas. Uzskatu, ka rūpes par pilsētas dekorēšanu jāuztic vienam uzņēmumam, lai stilistika ir vienota no Ezerkrasta līdz Karostai. Es nesaku, ka šis uzdevums obligāti jāuztic man, var arī jebkuram citam uzņēmumam, bet galvenais, lai visi stāsta vienu stāstu.”

Lielāko gandarījumu K. Štobim sniedz bērnu prieks un mirdzošās acis, ko viņš redz pie dekorācijām. Arī tas, ka egles atklāšanā bērni stāv rindā uz slidkalniņu, lai gan tādi pieejami daudzviet: “Nu, forši tas ir! Tātad tas ir vajadzīgs. Un mēs Latvijā visu varam, tikai nevajag čīkstēt. Vajag vienkārši darīt!”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. decembra numurā.

#kvards-20181220-06#