Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) lūgusi Valsts izglītības satura centru vairs nepubliskot individuālu skolu sasniegumus valsts pārbaudes darbos un neizsniegt šos datus trešajām pusēm, bet konkrētas skolas rezultātus saņemtu tikai tās dibinātājs un pati skola. Kā izplatīt skolēnu sasniegumus, jāatstāj katras skolas kompetencē – uzskata LIVA.

Es šo LIVA lēmumu atbalstu. Skolu reitinga veidošana, kā tas notiek līdz šim, kropļo sabiedrības izpratni par izglītības kvalitāti. Izraujam tikai vienu faktoru no konteksta, nepadomājot, ka centralizēto eksāmenu rezultātus nosaka gan skolēnu skaits, kas tos kārto, gan skolu tips, gan paši skolēni. Dažādās skolās ir dažādi skolēni, ir skolas, kurās notiek atlase, un ir skolas, kurās atlases nav. Līdz ar to visas skolas likt vienā katlā nav īsti pareizi.

Monitorings ir svarīgs, bet tas jāskata kompleksi. Skolas kvalitātes rādītājs ir akreditācija, kurā tiek skatītas septiņas jomas, un skolēnu mācību sasniegumi ir tikai viena no tām. Akreditācijā tiek vērtēts gan skolēnu ikdienas mācību darbs, gan divu dienu laikā vērotas 36 stundas pie dažādiem skolotājiem. Tā iegūst priekšstatu par to, kas skolā notiek realitātē. Mēs zinām – ja skolniekam ir vāji mācību sasniegumi, tad, iespējams, ir vēl vairāk darba jāiegulda, lai viņa zināšanu līmeni paceltu.

Bet, ieliekot skolas atzīmju reitingā, mēs neredzam, vai skolnieks ir uzvilkts no četrinieka uz sešinieku. Redzam tikai viņa sešinieku.

Bet patiesībā viņā ir vairāk ieguldīts profesionālā pedagoģiskā darba, nekā strādājot ar talantīgo bērnu. Centralizētajos eksāmenos var redzēt, ka dažkārt skolā ir ļoti labi rādītāji, jo kārtotāju ir bijis pavisam neliels skaits. Arī tas neparāda kopējo procesu. 

Skolu akreditēšanā ņem vērā mācību saturu, īstenotās mācību programmas. Mācīšanās kvalitāti, izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā, valsts pārbaužu darbos, kas ir tikai viens no kritērijiem. Skatās, kāds ir atbalsts izglītojamiem. Cik droša ir skolas vide. Kā sniedz atbalstu personības veidošanā, kāda ir karjeras izglītība, vai klasē talantīgajiem skolēniem ir cita veida uzdevumi. Kā atbalsta skolēnus, kuriem neveicas tik viegli. Kāda ir sadarbība ar ģimeni. Kāds ir mikroklimats, fiziskā vide, resursi, personāla resursi. Kāds ir izglītības iestādes pašvērtējums, izglītības plāns un vai izglītības iestāde redz, kur attīstīties. Ārkārtīgi svarīgi, vai skolai ir sava niša.

Eksāmens ir tikai viens no kritērijiem. Problēma sākas, kad sabiedrība tam pieķeras kā vienīgajam. Ja šajā gadā skolā ir gadījušies divi talantīgi bērni un viņi veiksmīgi startē vairākās olimpiādēs, tad skolai ir labi rādītāji. Nākamajā gadā, ja viņi skolu ir absolvējuši un citu tādu bērnu nav, tad skola reitingā krīt. Vai tiešām skolotāji strādājuši sliktāk? Visticamāk, ka ne. Vienkārši šogad nav tik spilgtu, talantīgu bērnu. 

Nav runa par rezultātu slēpšanu, bet par to, ka skolai pašai ir tiesības publiskot šos datus. Un priekšlikumā ir teikts, ka šos datus redz skolas dibinātājs – pašvaldība, kurai ir svarīgi saprast, kas notiek. Bet sabiedrībai patiešām dot kvalitatīvu informāciju par skolu kopumā, ne tikai par centralizētajiem eksāmeniem. Vieni paši tie kropļo priekšstatu par skolu. Bet pliki publicēt reitingu… Tas ir kā izraut teikumu no teksta. Beigās iznāk pilnīgi kaut kas cits. 

Kārlis Strautiņš, Raiņa Liepājas 6. vidusskolas direktors, LIVA valdes loceklis