liepajniekiem.lv
Deguna pilieni, aerosoli un tinktūras reizēm dod atelpu vien uz īsu brīdi. Saaukstēšanās vīrusi nedomā ātri kapitulēt, tāpēc ne viens vien talkā aicina papildspēkus – tautas medicīnu.
Priedīte, plūškoks un pīlādzīts
Dažādās valstīs ir savas tautas medicīnas metodes, kas palīdz tikt galā ar saaukstēšanos.
Piemēram, Ķīnā iecienīti ārstniecības augu maisījumi (ingvers, kanēlis, lakrica), Indijā lieto tvaika inhalācijas ar eikalipta eļļu un dzer siltu pienu ar kurkumu un medu.
Japānā ēd karstu rīsu putru (okayu), kas ir viegli sagremojama un sildoša, Amerikā iecienīts ir vistas buljons jeb “chicken soup”, kas mazina iekaisumu un atvieglo elpošanu, bet Tuvajos Austrumos lieto medu ar melno ķimeņu sēklām.
Taču visos kontinentos dominē līdzīgs princips – silts šķidrums, sviedrēšana, garšaugi un augi ar antibakteriālām īpašībām, kā arī atpūta.
Latvijā tautas medicīnai ir sena vēsture, un zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Teju katrā ģimenē zināma kāda omītes recepte – ķiploku krellītes, vārītu kartupeļu kompreses, tvaika inhalācijas, sinepju plāksteri, sasmalcināts sīpols, medus, citrons, dzērvenes, upenes, avenes, piens, dabīgās sulas, sīrupi, zāļu tējas utt.
“Pret saaukstēšanos melnais plūškoks ir ļoti labs,”
saka vērgalniece Sandra Reine, kura vāc un gatavo gan zāļu tējas, gan dažādus sīrupus veselības stiprināšanai.
Viņa gan atzīmē, ka pati vēl tikai mācās apgūt ārstnieciskos dabas līdzekļus.
Plūškoka sīrupu pievieno gan tējai, gan lieto tāpat pa vienai ēdamkarotei. Kā dabīgs antioksidants kalpo arī plūškoka ziedu tēja.
“Labas ir gan priedītes, gan eglītes – šo koku pumpuriņi, ko ievāc agrā pavasarī, un ziedputekšņi. Tos lieto kopā ar medu.
Lasīju, ka pavasarī vajag iet dabā ar medus burciņu un ziedputekšņus uzreiz birdina iekšā šajā trauciņā. Ziedputekšņi palīdzot ārstēt arī garo klepu. Dažādos veidos var lietot egļu jaunos dzinumus, piemēram, tos blendē kokteilīšos,” stāsta vērgalniece.
Pret gripu, drudzi un saaukstēšanos noderīgs ir pīlādžu sīrups un pīlādžu augļi, kas gan ne visiem ir piemēroti, jo var radīt problēmas ar kuņģi.
Arī zāļu tēju izvēle ir plaša. Pret saaukstēšanos noder pelašķu tēja, aveņu kātu un liepziedu tēja, kakla skalošanai – kumelītes.
Veselības bumbiņas
Cilvēki jau izsenis gājuši pirtī ne tikai mazgāties, bet arī ārstnieciskos nolūkos. Taču vai var iet pirtī, ja iesnas un klepus jau piezagušies?
“Pirtī ir īpaši labi iet saaukstēšanās sākuma procesā, lai vīrusu dabūtu ārā.
Tad vajag izmantot priežu slotiņas. Kad tās samitrina siltā ūdenī, skujas vairs nav tik asas. Un nevajag baidīties nomazgāties arī tad, ja ir neliela temperatūra, jo tos vīrusus jau vajag dabūt nost!” teic pirtniece Zanda Leja.
Protams, saaukstēšanās gadījumā jādzer arī siltas tējas – kumelīšu, liepziedu. Ar slapju galvu no pirts iet ārā gan nevajadzētu, īpaši jāsargā pakauša daļa.
“Un pēc pirts obligāti kājās jāvelk vilnas zeķes. Siltas kājas ir numur viens – arī karstā vasarā.”
Pirtniece atklāj, ka pašai ārstēt saaukstēšanos labi palīdz priežu pumpuri, ko parasti ievāc februārī un martā.
Tie bagāti ar vērtīgajām vielām, satur ēterisko eļļu, miecvielas, flavonoīdus, C un K vitamīnu, karotinoīdus, rūgtvielas, sveķus un minerālvielas.
Pumpuriem piemīt plaša ārstnieciskā iedarbība – pretiekaisuma, antibakteriāla un atkrēpošanu veicinoša, kā arī urīndzenoša un žultsdzenoša. Vienlaikus tie arī palīdz mazināt sāpes, apgalvo farmaceiti.
Pumpurus Z. Leja izžāvē, pēc tam kafijas dzirnaviņās samaļ un šo pulveri izmanto konfekšu gatavošanai.
“Pulveri pievieno sacukurotam medum, saviļāju mazas bumbiņas un dodu tās bērniem, ja jūtu, ka viņi apslimuši.
Bumbiņas, lai neizkūst, var uzglabāt ledusskapī. Bērniem bieži vien tējas neiet pie sirds. Bet šīs bumbiņas viņi paši man prasa, jautājot: kur ir tās konfektes?
Un, ja vēl tās gatavo kopā ar mazākiem bērniem, tad tā jau ir pievienotā vērtība, proti, ja bērns to taisījis pats, tad noteikti gribēs arī nogaršot. Tā ir pārbaudīta vērtība un man ļoti palīdz.”
Pirtniece atzīmē, ka saaukstēšanās lielā mērā rodas no atmosfēras ģimenē un ārpus tās. Ja cilvēks ir emocionāli stabils un priecīgs, tad apkārt var būt kaut desmit slimu cilvēku, bet pats viņš nesaslims.
“Iesnas parāda, ka tev nepatīk kāda situācija.
Piemēram, kāds cilvēks nerīkojas tā, kā vēlos. Tikmēr klepus signalizē, ka esi kaut ko pieklājīgi noklusējis. Tad kakls ir ciet! Iesnas un klepus ir sekas, tāpēc vajag strādāt ar cēloni.”
Kā ārstējas kaimiņi?
Kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem tautas medicīnas metodes ir līdzīgas kā Latvijā. Lūk, dažas no tām.
Igaunija
> Degvīna zeķes. Pirms došanās gulēt vilnas zeķes samērcē degvīna un ūdens šķīdumā un tad uzvelk tās. Var arī uzvilkt divus zeķu pārus: kokvilnas zeķes un tām pāri vilnas zeķes.
No rīta zeķes būs sausas un drudzis samazinājies!
> Zosu tauki. Tos izmanto saaukstēšanās slimību, īpaši bronhīta un klepus ārstēšanai. Taukus ieziež krūtīs un uz kāju pēdām.
> Sinepju vanna. Palīdz pret saaukstēšanos un iesnām. Tā pagatavošanai izšķīdina 2–3 ēdamkarotes sinepju pulvera 2–3 litros karsta ūdens (40–50 °C) un pēc tam šajā šķidrumā iemērc kājas.
Tās vajadzētu turēt ūdenī līdz 15 minūtēm. Pēc tam jāapklāj ar segu vai uz 30–60 minūtēm uzvelk vilnas zeķes.
> Sāls komprese. Pagatavo maisiņu no auduma (var izmantot arī zeķes) un ieber tajā sāli. Pēc tam uzkarsē (to var darīt pannā), lai tas kļūtu karsts. Maisiņš uzsilst ātri, un, ja to atstāj uz karstas plīts pārāk ilgi, tas var aizdegties.
Pēc tam novieto maisiņu uz tās vietas, kam vajadzīga ārstēšana, piemēram, deguna tuvumā. Sāls maisiņš palīdz arī mazināt muskuļu sāpes.
Lietuva
> Piens ar piedevām. Pienam ir nomierinoša iedarbība, turklāt tajā ir daudz fermentu, kas nepieciešami imunitātei.
Recepte: uz vienu litru piena 4–5 ēdamkarotes medus, pustējkarote vaniļas, muskatrieksta un kanēļa, daži aromātiskie pipari un lauru lapa.
Visus ingredientus ieliek traukā ar pienu, uzvāra un ļauj nostāvēties 5 minūtes.
> Ķiploki ir dabisks, dabas dāvāts antibiotikas līdzeklis.
Recepte: attiecībā 1:1 sajauc sasmalcinātus ķiplokus (vai ķiploku sulu) ar medu. Šo maisījumu lieto pa 1–2 tējkarotēm divas reizes dienā, uzdzerot glāzi ūdens.
Lai gan ķiploki palīdz samazināt iesnas un deguna nosprostojumu, nedrīkst pilināt ķiploku sulu tieši degunā, jo tas var nopietni apdedzināt deguna gļotādu.
Lai ārstētu iesnas ar ķiplokiem, sasmalciniet dažas ķiploku daiviņas, iegūto masu ietiniet marles audumā un turiet pie katras deguna nāss 5–7 minūtes.
Avots: visitestonia.com un vaistai.lt
Uzziņai
Latviešu folklorā atrodami dažādi seni ticējumi, kā cīnīties ar iesnām.
> Degunā jāierauj auksts ūdens. Jāšņauc tabaka. Jāož karstas maizes garaiņi. Papēži jāsmērē ar taukiem un pret uguni jākarsē.
> Ja ir iesnas, tad pirts sestdienā jāiet pirtī pie saltā ūdens trauka, jāpaņem ūdens saujā, jāierauj degunā, tūliņ jāizlaiž saujā atpakaļ un jāuzmet uz pirts krāsns. Tā tas jādara trīs reizes, tad iesnas pāriet.
> Iesnas noiet, ja dūšīgi saožas linu drēbes dūmus.
> Kad iesnas piemetas, tad kastaņu augļi jācepina pelnos vai kvēlošās oglēs un, kad tie pārplīst, jāliek pie deguna.
> Jāož karsta maize, arī zvirbuļa mēsli, ap degunu jāapsien karsti kāposti.
> Ja iesnas ir, tad jāēd cepti sīpoli.
> Kad no iesnām grib tikt vaļā, tad vajag ostīt kāju sārņus.
Avots: valoda.ailab.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
