liepajniekiem.lv
Tiesa, viss būs atkarīgs no turpinājuma. Ja tāda nebūs, trauksme mazināsies. Taču Izraēla sola atbildi.
Pēc “Hamās” uzbrukuma pērnā gada rudenī mēs varam vērot, ka Izraēlas atbildes gājieni daudzkārt pārsniedz simetriskumu, pamatojot to ar rūpēm par savu drošību nākotnē. Vai ir kāds pamats apgalvot, ka šajā reizē premjerministrs Benjamins Netanjahu rīkosies citādi?
Džo no aizokeāna it kā esot pārliecinājis pirmo un vienīgo premjerministru, kas dzimis Izraēlā, ka nevajag dot tūlītēju atbildes triecienu. Negribu jūs maldināt, cienījamie lasītāji, bet
varbūt tomēr ir vērts aizbraukt uz degvielas uzpildes staciju un pieliet pilnu bāku?
Nestabilitāte Tuvajos Austrumos, naftas cenas un sekojošie ķēdes procesi ir viens no potenciālajiem satricinājumiem, kas var iespaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Cerēsim, ka tā nenotiks.
Turklāt naftas cenu pieaugums, kas pēdējā laikā jau ir vērojams, diemžēl palīdz Krievijai darbināt savu kara mašīnu pret Ukrainu.
Naftas cenu augšupejas bremzējošs faktors ir Ķīnas ekonomikas ne pašas labākās dienas. Taču Ķīna tik un tā palīdz stiprināt Krievijas militāro rūpniecību, tā paildzinot Putina spējas finansēt karu.
Ja pasaulē nebūtu karu, ekonomika līgani attīstītos pēc saprotamākiem principiem, militārie konflikti ievieš korekcijas. Un tie, kam tas ir izdevīgi, protams, notiekošo izmantos spekulatīvi.
Kāds taču būs ievērojis, ka degvielas cenām ir tendence mainīties dinamiski, ja sākas satricinājumi naftas tirgū, taču kūtrāk, ja notiek kādi pretēji procesi?
Daudzus pasaules ekonomistus interesē Krievijas spēja ekonomiku sekmīgi pārkārtot militārajām vajadzībām. Es piebilstu, izbēgot no satricinājumiem pašu valstī.
Te lielā mērā slēpjas Krievijas sabiedrības fenomens:
diktatora Putina vājprātīgu ideju vārdā pasliktināt savu dzīvi, klusi ciest un pašsuģestēt, ka Krievija ir un būs varena.
Milzīgā valsts spējusi izturēt vairāk nekā divus kara gadus. Un izskatās, ka vismaz vēl vienu varētu mierīgi turēt. Kaut arī, kā esmu iepriekš norādījis, veidojošos problēmu kopuma vektors ved tikai vienā virzienā – uz pasliktināšanos.
Inflāciju Putina režīmam neizdodas apturēt pat ar drastiskiem soļiem, tostarp, Krievijas Centrālas bankas (KCB) bāzes procentlikmes turēšanu 16 procentu līmenī. Salīdzinājumam: ECB pagājušajā nedēļā saglabātā procentlikme ir 4,5 procenti.
Šāds procentlikmju līmenis Krievijā liedz runāt par ekonomikas stimulāciju un investīcijām. Šos faktorus grauj arī ievērojams darbaspēka deficīts, kuru diezin vai varēs atrisināt ar cilvēku sūtīšanu karā, ar tadžiku un citu Centrālāzijas valstu pārstāvju vajāšanu.
Gada inflācija Krievijā tuvojas 8 procentiem, bet KCB mērķis ir 4.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka gada inflācija Latvijā martā ir pakāpusies līdz 0,9 procentiem. Tas ir pieaugums par 0,5 procentpunktiem pret gada inflāciju februārī. Arī ekonomikas pieauguma prognozes šim gadam ir samazinātas.
Risku ir daudz. Viens no tiem – robeža ar agresorvalsti. Un jautājums: cik mēs esam gatavi upurēt no savas labklājības, lai atbalstītu Ukrainu?
Redzam, ka, salīdzinot ar Rietumvalstīm, vairāk. Bet droši vien neesam gatavi ciest tik daudz kā krievi savā valstī.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka Latvijas ekonomikai no Krievijas tirgus ir jāiet prom. To viņš pagājušajā nedēļā pauda TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Vispirms tāpēc, ka pirmām kārtām ir jāpalīdz Ukrainai, nevis Krievijai, un otrām kārtām Krievijas tirgus pārskatāmā nākotnē nebūs ne drošs, ne arī strauji augošs.
Saprotams, ka ekonomiski tas būs sāpīgi, var samazināties ekonomiskā izaugsme, iespējams, varētu pat sākties recesija, tomēr Latvija to, viņaprāt, ir spējīga izdarīt.
Patiesībā, ja mēs paskatāmies nesenajā vēsturē, ekonomiskie sakari ar Krieviju, jā, dažos posmos ir ļāvuši labi nopelnīt, taču ir piedzīvoti smagi periodi, kad pēc ekonomikas satricinājumiem kaimiņzemē daudziem Latvijas uzņēmējiem pāri palika tikai sasista sile.
Riskēšu prognozēt, ka arī nākamajā sanākšanas reizē ECB saglabās esošo procentlikmi, nevis to samazinās.
Man gan nav pieeja tādai informācijai, kāda ir Mārtiņa Kazāka rīcībā, kurš pie viena galda regulāri sasēž ar šīs pasaules varenajiem finansistiem un domā, ka varētu būt pienācis laiks pakāpeniskai likmju sarukšanai.
Ģeopolitiskā nestabilitāte var izspēlēt savas kārtis.
Kaut nu tā nebūtu, taču, kamēr kredītņēmēji un ekonomika kopumā gaida, kad ECB procentlikmes samazinās, hipotekāro kredītu maksātāji Latvijā jau ir sagaidījuši ko tādu, ko var nosaukt par procentlikmju samazinājumu.
Tie ir Latvijas valdības pērn pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensāciju par 2024. gadā samaksātajiem procentu maksājumiem.
Aprīļa otrajā nedēļā daļa kredītņēmēju jau sagaidīja pārskaitījumu no Valsts ieņēmumu dienesta, citi sagaidīs šonedēļ vai vēlākais līdz mēneša beigām.
Es neesmu Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira fans, sevišķi pēc tam, kad nodokļu sistēma mūsu valstī viņa finanšministrēšanas laikā tika tā samezglota, ka cilvēks nespēj saprast, cik galu galā viņš beigās saņems algu “uz rokas”.
Taču viņa drosmei pretstāvēt bankām un nepakļauties to lobijam es noņemu cepuri.
Šī pretimnākšana kredītņēmējiem, un es īpaši gribu uzsvērt – Latvijas jaunajai paaudzei, kas sākusi iekārtot patstāvīgu dzīvi –, ir tieši laikā.
Palīdzība nākusi brīdī, kad likmes ir visaugstākajā līmenī, ņemot vērā, ka trīs un sešu mēnešu euribor svārstības kredītprocentu aprēķinos iestājas ar novirzi.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts kontrole pamato K. Kariņa dārgo lidojumu izšķērdību.
Satversmes tiesas lēmums: nevar cirst jaunākus kokus.
Sagatavots Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekts.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paraksta vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Irāna raida ap 300 raķešu un dronu Izraēlas virzienā.
Eiropas Centrālā banka nemaina procentu likmi.
Uz Trīs jūru iniciatīvas samitu Viļņā ierodas Volodimirs Zelenskis.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņo, ka situācija austrumu frontē ir ievērojami saasinājusies ienaidnieka ofensīvas dēļ.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.