liepajniekiem.lv
Absolūti nepārprotami: tā saucamās Krievijas prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiski pieņemtām normām un demokrātijas pamatprincipiem.
Lai man, cienījamie lasītāji, ar jums nebūtu par to jādiskutē, pieminēšu vien pāris spēcīgus apsvērumus.
“Vēlēšanas” tika “rīkotas” arī okupētajās Ukrainas teritorijās, ko starptautiskā sabiedrība neatzīst par Krievijas sastāvdaļu, iedomājieties, pat kādā pagrabā nesen līdz ar zemi nolīdzinātajā Avdijivkā…
Tas vairāk attiektos uz leģitimitātes aspektu. Bet –
par kādu demokrātiju mēs varam runāt, ja vairums Putina opozicionāru ir ieslodzīti, nogalināti vai atstājuši valsti!?
Tikai Rietumu atbilde nebūs tik drosmīga, ka šīs “vēlēšanas” netiek atzītas principā. Būs vien nosodījums un norāde uz klajām neatbilstībām. Lai it kā pavisam nesarautu saites un pilnībā neiznīcinātu sarunu iespējamību. Kaut gan tam nav dižas jēgas.
Piemēram, Baltkrievijas diktators Lukašenko tā arī nav atzīts par likumīgu šīs valsts vadītāju. Nu, un? Tāpēc taču pret Baltkrieviju nav lielākas sankcijas nekā pret Krieviju.
Un, ja Makrons gribēs, tāpat piezvanīs gan ūsainajam Minskā, gan noziedzniekam Kremlī.
Nav būtiski arī, cik spēcīgu matemātiku lieto Maskavas režīma pakalpiņi – tie būs 85 procenti vai 95 procenti Putina labā. Arī tam nav nekādas jēgas.
Protams, tik lielu atbalstu asiņainais diktators Krievijā nebauda, taču jāapzinās, ka, iespējams, tas nemaz nav mazāks par, piemēram, 70 procentiem. Bet viņam taču pietiek pat ar 51.
Sabiedrība ir propagandas nozombēta, neviens Rietumu kanāls līdz vairumam krievu prātu netiek.
Mūs visvairāk satrauc karš un iespējamās sekas, ja Rietumi parādīs savu nespēku, nenodrošinot pietiekamu atbalstu Ukrainai, un tā cietīs zaudējumu kaujas laukā.
Tātad būtībā jautājumam, vai pār Krieviju valda pašreizējais Putins vai viņa līdzinieki – Putins II vai Putins III –, arī nav jēgas.
Ir jāgāž imperiālistiskais režīms, liedzot tam īstenot “krievu pasaules” ideoloģiju, kas apdraudēs Latviju un citas Eiropas valstis.
Es redzu tikai vienu iespēju, kā to izdarīt, – novājinot Krieviju finansiāli un ekonomiski.
Ja šajā ziņā tiks panākts progress, ir iespējams gan tas, ka Putins var “pēkšņi nomirt”, gan tas, ka apakšas vairs negrib un augšas vairs nevar dzīvot pa vecam, proti, sākas revolūcija.
Jā, daudzi no jums sacīs, ka sankcijām un cerībām uz to, ka Krievijas ekonomika neizturēs, nav jēgas. Es nebūtu tik pesimistisks. Nenoliedzami Krievija ir liela un kaut kādā ziņā pašpietiekama, taču ne absolūti.
Atcerēsimies, kā sabruka Padomju Savienība – brālīgo republiku brīvības alkas nekontrolēti bija palaistas vaļā, sistēmiskā ekonomika piedzīvoja lejupslīdi.
Putins ikgadējā uzrunā parlamentam šā gada februāra beigās norādīja, ka PSRS sabruka, jo Rietumi to it kā ievilka bruņošanās sacensībā, taču tagad Krievija to nepieļaušot… Zīmīgi, vai ne?
Tā kā lielākā daļa, ko pauž diktators, ir meli, tad nojaušat, uz ko tēmēju, vai ne?
Putins ir “ievēlēts”. Un drīz redzēsim, kā turpinās “attīstīties” Krievijas ekonomika.
Sekoju līdzi neatkarīgo ekspertu analīzei, un tā norāda uz soļiem, kuri neizbēgami būs jāsper Kremlim.
Viens no tiem – nodokļu paaugstināšana, lai varētu turpināt finansēt karu. Tas Krievijas sabiedrībai nepatiks un turpinās pasliktināt ģimeņu finansiālo situāciju.
Un arī ekonomikas perspektīvas tas pavājinās, jo nauda tiks izšauta gaisā, nevis tai piešķirta pievienotā vērtība.
Piedevām trūkst arī darbaroku, kuras iesaistīt kara mašinērijā un ekonomikā kopumā.
Vismaz 350 tūkstoši krievu karavīru – dažādu profesiju pārstāvji – ir gājuši bojā un ievainoti,
pēc NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga vārdiem. Un šī problēma samilst ar katru dienu.
Krievijas finanšu rezerves, arī valūtas rezerves kūst samērā strauji. Tās, protams, šogad vēl nebeigsies, bet tas ļoti apdraud Putinu pašu.
Rubļa kurss pēdējo pusgadu tiek mākslīgi turēts starp 90 un 100 ASV dolāriem. Pēc “vēlēšanām” būs milzīgs spiediens, lai tas dotos vēl zemākos līmeņos – pat līdz 200 rubļiem par dolāru.
Lai glābtu situāciju, ir iespējama valūtas devalvācija, jo eksporta un valūtas ienākumi strauji samazinās.
Jau ilgstoši Krievijas Centrālā banka ar procentu likmju ievērojamu paaugstinājumu cenšas iegrožot inflāciju. Neizdodas. Tagad ir priekšnosacījumi tās tālākam kāpumam.
Sankcijas negribīgi, bet darbojas, Rietumu tehnoloģiju jūtami pietrūkst, un šī problēma tikai saasināsies. Investīcijas Krievijas ekonomikā nav gaidāmas.
“Pēc neuzmanīgas apiešanās ar uguni” liesmo Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas,
tai skaitā unikālas, ne konveijera iekārtas, kuras bez ārvalstu komponentēm nevar atjaunot.
Krievijas nekustamo īpašumu tirgus stagnē, neskaitāmi īpašumi jaunajos projektos stāv tukši, jo iedzīvotāji tos nevar nopirkt.
Bīstami liela daļa sabiedrības ar ātrajiem kredītiem sedz iepriekšējos kredītus – burbulis var plīst.
Nē, tās nav Krievijas beigas. Nav jēgas cerēt uz ātru Putina režīma galu. Bet tas ir beigu sākums.
Smaga krīze Krievijas ekonomikā un sistēmā tuvojas, un pats Putins uz to arī savu valsti virza. Jautājums: kad būs sprādziens? Tas var notikt samērā ātri, diemžēl tas var vilkties diezgan ilgi.
Politologs Ruslans Aisins Krievijas prezidenta “vēlēšanu” dienā televīzijas kanālam “Current Time” pauda, ka Krievija šobrīd atrodas tajā situācijā, kāda bija Padomju Savienībā pagājušajā gadsimtā, 1985. gadā, kad īsā laikā cits pēc cita krita Brežņevs, Andropovs, Čerņenko un pie varas grasījās nākt nosacīti jaunais un aktīvais Gorbačovs ar savu virzību uz “perestroiku, glastnostj, uskoreņije” (pārbūve, atklātība, paātrinājums).
Tas galēji satrieca sistēmu. Kaut nu tā būtu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Atkārtoti stājas spēkā pastiprināts robežapsardzības režīms.
Iet plašumā seksuālas uzmākšanās skandāls Mūzikas akadēmijā.
Sākts kriminālprocess par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Bijušais partijas “Vienotība” biroja darbinieks Normunds Orleāns apgalvo, ka partija viņam un citiem maksājusi “aplokšņu algas”.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Uzbrukumi Krievijas pierobežai un naftas pārstrādes rūpnīcām.
Eiropas Parlamenta deputāti pieņem Mākslīgā intelekta aktu.
Daudzviet pasaulē notiek akcija “Pusdienlaiks pret Putinu”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons aizvien drosmīgāk izsakās par atbalstu Ukrainai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
