Atklāta vēstule: Vai bīstamo atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu īstenos, apejot sankcijas un neievērojot vides prasības?
Kamēr pašvaldība vērtē SIA “VNiMo Services” sūdzības par Dienvidkurzemes novada būvvaldes atteikumu izsniegt būvatļauju juridiskos aspektus, turpinām vētīt jautājumus, kas saistīti ar SIA “VNiMo Services” plānoto bīstamo atkritumu apstrādes rūpnīcas būvniecības finansēšanu.
Biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
SIA “VNiMo Services” ir izveidota 2019. gadā ar nelielu pamatkapitālu 2800 eiro apmērā.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem 2022. gadā uzņēmums ir strādājis ar 90 000 eiro apgrozījumu un 16 000 eiro peļņu.
Austrijas uzņēmums “Treibacher Industrie AG”, kas nereti tiek minēts kā analogs iecerētajai pārstrādes rūpnīcai, ir aprēķinājis izmaksas, kas nepieciešamas, lai izveidotu Eiropas līmeņa ražotni ar SIA “VNiMo Services” deklarēto pārstrādes jaudu un vienlaikus ievērotu visas vides aizsardzības prasības.
Atbilstoši Eiropas uzņēmumu pieredzei bīstamo atkritumu modernas termiskās attīrīšanas iekārtas izveidošanai un ekspluatācijai vien nepieciešamas investīcijas 80 miljonu eiro apmērā.
Savukārt atsērošanas iekārtas, kas nepieciešamas, lai veiktu pienācīgu attīrīšanu no gāzes, maksājot aptuveni 25 miljonus eiro.
Šādu iekārtu iegāde ir priekšnoteikums Eiropas tiesību aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām, tādējādi
kopējā investīcija būtu lēšama aptuveni 100 miljonu eiro.
Rūpnīcas izveidē Grobiņas pagasta “Ķīvītēs” SIA “VNiMo Services” plāno ieguldīt nebūtisku naudas summu – apmēram 3 miljonus eiro, bet, lai realizētu iecerēto projektu ar norādītajām ražošanas jaudām, ar to nepietiek.
Visām iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskām emisijām, ir pienākums novērst, samazināt piesārņojumu, piemērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus(LPTP).
Videi, dabai un cilvēkam drošu bīstamo atkritumu apstrādes rūpnīcu uzbūvēt nevar, ieguldot vien apmēram 3 miljonus eiro.
Ir loģiski, ka šāda apmēra ieguldījumus ražotnes izveidē SIA “VNiMo Services” var veikt tikai, piesaistot investorus, jo, kā liecina publiski pieejamie dati, pašam uzņēmumam savi līdzekļi tik lielā apjomā nav pieejami.
Dokumentos kā investors ir norādīts Austrijas uzņēmums “LL-resources GmbH”.
Pētot sīkāk potenciālo investoru un tā vēsturi, atklājas interesanti apstākļi. Šī uzņēmuma izveidi ir finansējuši paši dalībnieki, kas spējuši pamatkapitālā ieguldīt 50 000 eiro.
Uzņēmuma pamatdarbība ir starpniecības pakalpojumi metāla vairumtirdzniecībā.
Pieredzes ar ražošanu vai pārstrādi šim potenciālajam investoram nav.
Krietni lielāku interesi izraisa personas, kas saistītas ar “LL-resources GmbH”. Uzņēmuma valdes loceklis Anatolijs Zaicevs ir audzis un izglītību ieguvis Krievijā, savukārt Vācijas presē ticis nosaukts par prokrieviskā ukraiņu oligarha Dmitro Firtaša uzticības personu.
Arī uzņēmuma finanšu direktore Jūlija Čerepanova ir saistīta ar Krieviju un vēl arvien dzīvo un strādā Sanktpēterburgā, savukārt vadošais menedžeris Marks Guči (Marc Gutschy) iepriekš ir strādājis Austrijas vēstniecībā Krievijā.
Tādējādi potenciālais investors, kaut arī reģistrēts Austrijā, ir nesaraujami saistīts ar Krieviju.
Šajos apstākļos rodas pamatoti jautājumi gan domes deputātiem, gan mūsu valsts pārvaldes un arī drošības iestādēm – vai pēc Krievijas veiktās agresijas Ukrainā un Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām gan Krievijas finanšu sektoram, gan metalurģijas un metālapstrādes nozarei kopumā ir pieļaujama šāda potenciālā investora ienākšana Latvijā un piesaiste ekoloģiski ārkārtīgi bīstama projekta finansēšanai?
Visa rezultātā rodas arī daudz būtiskāks jautājums, vai aiz politiķu vārdiem par atbalstu Ukrainas cīņai pret agresoru patiesībā neslēpjas auksts aprēķins par vēlētāju balsīm.
Savukārt, ja saruna ir par naudu, morāles normas tiek piemirstas un par gana labu tiek atzīts jebkurš pretimnācējs.
Biedrība “Kurzemes vides aizsardzības asociācija”