Intervija ar Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāju Gitu Riekstiņu.

– PVD pārtikas uzraudzības ziņojumos šogad salmonella minēta samērā bieži. Vai tas liecina, ka baktērija pārtikā kļuvusi izplatītāka, vai arī to vienkārši biežāk atklāj, veicot rūpīgākas pārbaudes?

– Faktori ir dažādi. Viens no tiem –

mēs vairāk veicam izmeklējumus, tāpēc arī vairāk pārkāpumu atklājam.

Turklāt izmeklējumi kļūst mērķtiecīgāki – jau zinām, kurā virzienā skatīties, lai gan dažkārt paraugus paņemam arī pēc nejaušības principa.

Otrs faktors – mūsdienās diezgan daudz ko nosaka cena, un, iespējams, ka lētākais segments ne vienmēr ir īsti pārbaudīts un ar garantiju.

– Kuriem produktiem, gatavojot maltīti mājās, salmonellas riska dēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

– Tā ir jēla vistas un cūkas gaļa. Arī importētai vistas gaļai vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību – pavērtēt, vai ražotājs ir zināms un vai par to jau nav bijušas kādas publikācijas.

Vistu olas ir otrs pamatprodukts, kuru lietojot uzturā, jābūt uzmanīgiem.

Patērētājiem noteikti ir jāsaprot, kā šos produktus pareizi uzglabāt un sagatavot, jāievēro pastiprināti higiēnas pasākumi –

jāmazgā rokas un jādomā par virtuves inventāru.

Lai nebūtu tā, ka sagriež vistas fileju, pēc tam tikai viegli noskalo dēlīti un uz tā paša uzreiz gatavo salātus, kurus lietos bez termiskās apstrādes. Strādājot ar vistas gaļu un olām, jāievēro elementāras higiēnas prasības un temperatūras režīms.

Un, protams, papildus jādomā par drošību, arī gatavojot ēdienus, kas var būt relatīvi bīstami, piemēram, peldošās salas un bubertu. Salmonellas baktērijas var atrasties uz olas ārējās čaumalas, tāpēc īpaši jāpadomā, kā olu apstrādājam no ārpuses.

Tikai pēc tam to pāršķeļam un izmantojam ēdiena gatavošanā – gatavojot sasniedzot 70 grādu temperatūru, kas noteiktā laikā iznīcina bīstamo baktēriju.

– Ko darīt cilvēkam, kurš jau apēdis daļu produkta, par kuru PVD paziņojis, ka tas nav drošs? Piemēram, Lietuvā ražotā auksti kūpinātā salami desā konstatēja toksīnus veidojošu zarnu nūjiņu E. coli.

– Vispirms ir jāseko līdzi pašsajūtai. Ja cilvēks novēro kādu organisma reakciju vai parādās veselības indikācijas, vēl jo vairāk – ja izlasa, ka konkrētais produkts minēts PVD ziņojumā, noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Viņš jāinformē gan par ēsto desu, gan par veselības problēmām, kas sākušās.

Šis produkts jāatgriež veikalā, kur, iespējams, varēs uzzināt arī papildu informāciju par turpmāko rīcību. Katrā ziņā desu nevajadzētu turpināt ēst.

– Kādus pārtikas drošuma pārkāpumus tirdzniecībā konstatē visvairāk?

– Visbiežāk konstatējam produktu derīguma termiņa neievērošanu, kad produkti joprojām atrodas tirdzniecībā pēc derīguma termiņa beigām. Tāpat ir dažādi higiēnas pārkāpumi, kas saistīti gan ar inventāru, gan personāla un telpu higiēnu.

Vasarā īpaši aktuāla ir temperatūras režīma ievērošana,

lai produkti saglabātu savas īpašības, būtu droši patērētājiem un nesāktu priekšlaikus bojāties. Īpašu uzmanību pievēršam ielu tirdzniecībai, lai gaļa, piena produkti un zivis tiktu tirgoti, ievērojot aukstuma ķēdi.

Pārtikas inspektori apmeklē lielākos tirdzniecības un masu pasākumus, kuros pulcējas daudz cilvēku.

Iepriekš izpētām tirgotājus, kuri saņēmuši tirdzniecības atļaujas, un viņu darbības vēsturi, lai vajadzības gadījumā pārbaudes varētu veikt mērķtiecīgi. Dažkārt plānveidīgi pārbaudām visus tirgotājus pēc kārtas.

Ārpuskārtas pārbaudēs kontrolējam preču derīguma termiņus, izcelsmi, temperatūras režīmus, personāla higiēnu utt.

– Kādi ir jūsu novērojumi – vai patērētāji kļūst zinošāki un rūpīgāk izvērtē, ko un no kā viņi pērk?

– Dažkārt mēs esam pārsteigti, ka cilvēki vieglprātīgi iegādājas pārtiku, piemēram, no nereģistrētiem ražotājiem.

Pērk olas no piemājas saimniecībām, kuras nav saņēmušas Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu atļauju olu realizācijai mazos daudzumos. Līdz ar to olas nav pārbaudītas, tāpat arī ganāmpulks nav pārbaudīts un uzraudzīts. Tāpēc nereti arī saslimst ar salmonelozi.

Ja skatāmies kopumā, es domāju, ka

patērētāji kļūst izglītotāki un zinošāki, vairāk interesējas par to, ko liek uz sava galda.

Viņi arī zina, kur vērsties un ziņot par konstatētajām problēmām. Mēs samērā bieži saņemam cilvēku sūdzības vai novērojumus. Tie ne vienmēr apstiprinās, bet esam pateicīgi un, cik mūsu resursi atļauj, visu cenšamies pārbaudīt.

Uzziņai

Ziņošana

• Ja rodas aizdomas, ka pārtikas produkts nav drošs, vai tirdzniecībā konstatēts pārkāpums, par to var ziņot, piezvanot uz Pārtikas un veterinārā dienesta uzticības tālruni 67027402 (automātiskais atbildētājs), rakstot e-pastā [email protected] un vēršoties PVD pārvaldē.
• Ziņojot par pārtikas produktu, vēlams norādīt iegādes vietu, produkta nosaukumu, derīguma termiņu un partijas numuru, kā arī pēc iespējas precīzāk aprakstīt, kas un kur noticis. PVD pārbauda arī anonīmas sūdzības.

Avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.