Uzņēmumam uzkrājas parādi kreditoriem, nodokļu administrācijai, darbiniekiem.

Tā vietā, lai tos maksātu, uzņēmuma faktiskais saimnieks pārceļ visu vērtīgo – iekārtas, darbiniekus, klientus, pat zīmolu – uz jaunu, ”tīru” sabiedrību.

Vecā sabiedrība, kurā palikuši tikai parādi, tiek atstāta novārtā vai novirzīta maksātnespējā, un jaunā turpina to pašu biznesu, it kā nekas nebūtu noticis.

No malas tas izskatās pēc perfekta nozieguma.

Parādi paliek vienā vietā, vērtība – citā.

Bet Latvijas tiesības šo gājienu pazīst jau sen, un tām ir nosaukums: uzņēmuma pāreja.

Komerclikums nosaka principu: ja uzņēmums kā strādājošs organisms ar saviem aktīviem, darbiniekiem un klientiem pāriet citas personas rokās, tad kopā ar to pāriet arī parādi.

Tas ir iespējams arī tad, ja par tiem nav noslēgts neviens līgums, jaunais īpašnieks apgalvo, ka neko nezināja vai vecā sabiedrība jau ir maksātnespējīga.

Tas, protams, neizskatās loģiski no biznesa viedokļa:

kāpēc kādam būtu jāmaksā parādi, kurus viņš nav radījis?

Bet tieši šeit ir likuma jēga – ja pārņemat funkcionējošu saimniecisku vienību ar iekārtām, darbiniekiem, telpām, klientu plūsmu, tad gūstat labumu no šīs vienības vērtības. Likums nosaka, ka kopā ar vērtību nāk arī saistības.

Pāreja var notikt ne tikai tad, kad aktīvus nopērk, bet pietiek, ka tos sāk lietot – nomā telpas, izmanto iekārtas, strādā ar tiem pašiem klientiem.

Komerclikumā teikts: pāreja īpašumā vai lietošanā. Šis ”vai lietošanā” ir elements, ko puses visbiežāk ignorē.

Uzņēmuma pāreja skar gandrīz ikvienu. Pirmkārt darbinieku. Ja darba devējs nodod savu uzņēmumu citam, jūs nepaliekat bez darba un bez tiesībām.

Likums paredz, ka darbinieki pāriet pie jaunā īpašnieka automātiski, ar to pašu algu, to pašu darba stāžu un tiem pašiem uzkrātajiem atvaļinājumiem.

Jaunais darba devējs nedrīkst jūs atlaist tikai tāpēc, ka noticis darījums, un nedrīkst pasliktināt jūsu darba nosacījumus.

Daudzi darbinieki to nezina un klusē, kad viņiem piedāvā parakstīt jaunu, sliktāku līgumu.

Uzņēmuma pāreja var būt nozīmīga arī cilvēkam, kuram kāds uzņēmums ir parādā. Ja parādnieks ir ”pazudis”, bet kāds turpina viņa darbību, jums, iespējams, ir tiesības prasīt savu naudu tieši no jaunā uzņēmuma.

Nav jāgaida, kamēr beigsies maksātnespējas process, un nav jāsamierinās ar to, ka ”nav no kā piedzīt”. Jautājums, ko der uzdot, ir vienkāršs: vai kāds turpina to pašu darbību?

Būtiski, ka piecu gadu laikā pēc pārejas nodevējs un ieguvējs atbild solidāri. Tas nozīmē, ka var izvēlēties, no kura piedzīt parādu, un parasti tā būs sabiedrība, kurai ir reāli aktīvi.

Turklāt līgumi par pretējo (piemēram, ”pircējs neuzņemas parādus”) nav spēkā pret trešajām personām.

Visbeidzot, uzņēmuma pāreja skar nodokļu maksātājus kopumā. Kad uzņēmums pamet nodokļu parādus un pārceļ aktīvus, zaudē visi, jo nesamaksātie nodokļi ir nauda, kas nenonāk slimnīcās, skolās un ceļos.

Tieši tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam ir īpašas pilnvaras – tas var patstāvīgi konstatēt uzņēmuma pāreju un piedzīt parādu no jaunā uzņēmuma, pat nevēršoties tiesā ar parastu prasību.

Lielākā daļa cilvēku, kuriem kāds palicis parādā, padodas pārāk ātri un pieņem, ka nauda ir zaudēta.

Tomēr, ja saskaraties ar aizdomām par uzņēmuma pāreju, izšķiroši var būt pieci praktiskie soļi: Pārbaudiet, vai parādnieka dalībnieki vai valdes locekļi reģistrēti jaunā sabiedrībā.

Vai jaunā sabiedrība reģistrēta tajā pašā vai līdzīgā adresē. Fiksējiet pierādījumus nekavējoties. Uzņemiet fotogrāfijas no telpām, saglabājiet ekrānšāviņus no mājaslapas vai sociālajiem tīkliem, fiksējiet sludinājumus un klientu atsauksmes. Šī informācija var ātri pazust.

Pārbaudiet darbinieku kustību.

Izmantojiet publiski pieejamos ”LinkedIn” profilus, pamaniet sludinājumus par vakancēm un atsauces no klientiem. Uzrunājiet juristu agrāk, ne vēlāk – jo ilgāk gaidāt, jo grūtāk ir fiksēt faktiskos apstākļus.

Nepieņemiet atbildi: ”Nav, no kā piedzīt.” Ja darbība turpinās, tas bieži ir signāls, ka līdzekļi ir – tikai citā juridiskajā formā.

Bizness, kas nomira piektdienā un atvērās pirmdienā, varbūt domā, ka ir veiksmīgi izvairījies no parādiem. Likums domā citādi un arvien biežāk pierāda savu taisnību.

Jevgēnijs Salims, zvērinātu advokātu biroja ”Ellex Kļaviņš” asociētais partneris