liepajniekiem.lv
Arvien domīgāki kļūst arī Demokrātu partijas atbalstītāji, un dažu labu reakciju uz debatēm var dēvēt par paniku.
Telekanāla CNN rīkotajās debatēs Baidens izskatījās saguris, izklausījās aizsmacis, bieži pārteicās un kopumā atstāja nepārliecinošu iespaidu.
Un tagad jau apspriests tiek vēl nesen neiedomājamais – Baidena nomaiņa ar citu kandidātu.
Vai tas vispār ir iespējams? Īsā atbilde ir jā, pieņemot, ka Baidens pats nolemj paiet malā. Bet, ja Baidens nolemj nepaiet malā, īsā atbilde, iespējams, ir nē.
Jebkurā gadījumā process būtu sarežģīts un pavērtu durvis politiskiem satricinājumiem vismaz līdz brīdim, kad demokrātu delegāti pulcēsies, lai balsotu par kandidātu savā konventā augustā.
Baidenam ir tiesības pamest priekšvēlēšanu maratonu un atbrīvot visus delegātus, kuru balsis viņš izcīnījis priekšvēlēšanās, – skaitliski tie 3894 no 3937 delegātiem, kas līdz šim nozīmēti.
Ja viņš to darītu, šie delegāti varētu brīvi balsot par to, ko viņi paši izvēlētos. Tas novestu pie atklāta konventa, kas mūsdienu Amerikas politikā ir retums.
Vai Baidens, ja viņš nolemtu izstāties no cīņas, varētu piespiest savus delegātus atbalstīt viņa izvēlētu kandidātu? Nē.
Viņš noteikti varētu atbalstīt pēcteci, un tas būtu tikai loģiski un likumsakarīgi. Bet delegāti varētu rīkoties brīvi, un raisītos cīņa par to, kurš tiks izvirzīts kā nominētais kandidāts, izceļot jau tā manāmās ideoloģiskās šķelšanās partijā un potenciāli vājinot nākamo demokrātu kandidātu.
Viceprezidente Kamala Herisa, kuru jau kampaņā pirms četriem gadiem daudzi redzēja kā Baidena aizstājēju tuvākā vai tālākā nākotnē, visticamāk, būtu viena no apmēram pusduča kandidātu, kas pretendētu uz nomināciju.
Tomēr viņas statuss pašas partijā pēc neizteiksmīga četru gadu darba perioda un vājiem rādītājiem popularitātes aptaujās neliekas nemaz tik spožs.
Ja Baidens tiktu nomainīts, viņai nebūt netiktu nodrošināta automātiska otrā vieta.
Ja nu demokrāti vēlas saskatīt kādu sudraba maliņu tumšajiem mākoņiem virs galvas, tad tā ir Baidena izgāšanās jau tagad, nevis skaitītas nedēļas pirms vēlēšanām, kad tradicionāli tiek rīkotas debates.
Tagad teorētiski vēl ir laiks rīkoties, kas nebūtu iespējams, ja tas būtu noticis septembra debatēs.
Demokrātu konvents Čikāgā tiks atklāts 19. augustā, bet faktiski visam jābūt skaidram jau līdz 7. augustam. Tātad būtībā mēs runājam par piecu nedēļu logu.
Ir skumji noraudzīties Atlantijas okeāna viņā pusē notiekošajā. Baidenam, lāga vīram un tīri tā neko prezidentam, nav jaudas, lai pretendētu uz pārvēlēšanu. Bet Tramps – ļauns cilvēks un nožēlojams prezidents, neko nav iemācījies un neko nav aizmirsis.
Meli no viņa plūst kā ūdens no ugunsdzēsēju šļūtenes – šis kašķīgais vīrs diez vai ir tas, kas vajadzīgs 21. gadsimta Savienotajām Valstīm.
Iespējams, ka draudi par Trampa atgriešanos valsts vadītāja amatā varētu tomēr šķist pietiekami nopietni, lai Demokrātu partija vienotos par kandidātu, kas būtu gatavs stāties pretī šiem draudiem.
Notikumus ASV nevar skatīt atrauti no tā, kas notiek tepat Eiropā, kur šobrīd uzmanība pievērsta Francijai.
Prezidenta Emanuela Makrona vaļā atrautā Pandoras lāde – ārkārtas vēlēšanas – tikai lej eļļu nacionālistisko spēku gadiem ilgi kurtajā ugunī, kas varētu pamatīgi satricināt NATO un ietekmēt arī karu Ukrainā.
ASV un Francija ir NATO alianses, Ukrainas brīvības aizsardzības pret Krieviju un pēckara vienotās Eiropas pīlāri, bet tagad abas valstis apdraud spēki, kas gatavi atcelt starptautiskās saistības un līdz ar to pasauli ievest vēl nezināmos ūdeņos.
Francijā jau aizvadīta ārkārtas parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
Šīs vēlēšanas Makrons izsludināja daudziem par lielu pārsteigumu.
Tās notiek laikā, kad galēji labējā Nacionālā apvienība pēc triumfa nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir gatava atkārtot šo sniegumu un sasniegt vēl nesen neiedomājamo: kontroli pār Francijas premjerministra biroju.
Makrons paliks savā amatā neatkarīgi no rezultātiem. Viņš jau vairākkārt ir brīdinājis, ka neuzticama Amerika, kurā Tramps atgriežas Baltajā namā, rada nepieciešamību izveidot “Eiropas varu”.
Arī nesenajās debatēs ASV Tramps nenoliedza, ka, ja viņu ievēlēs uz otro termiņu, viņš varētu panākt ASV izstāšanos no NATO.
Makrons maijā paziņoja, ka “neatkarīgāka, suverēnāka Eiropa, kas spēj sevi aizstāvēt un izdzīvot pret visiem draudiem, tagad ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā, ka Amerikas prioritātes dažreiz ir citur”.
Makrona problēma šobrīd ir tāda, ka viņa izredzes veidot Eiropu ar integrētu ražošanu un lielākām aizsardzības spējām var tikt ierobežotas vai pat padarītas neiespējamas, ja viņam būs jāvalda plecu pie pleca ar eiroskeptisko Marinu Lepēnu.
Riskantā spēle divās vēlēšanu kārtās noslēgsies jau šosvētdien, un,
visticamāk, Makrons paliks bez lielā laimesta un izredzēm pilnībā īstenot savus starptautiskos plānus.
Nacionālās apvienības nonākšana pie varas svirām vēl nav garantēta, bet tā varētu iezīmēt pagrieziena punktu Eiropā.
Francija kopā ar Vāciju ir Eiropas Savienības stūrakmens un dzinējspēks. Tas nav premjerministra Viktora Orbāna Ungārijas “projekts”.
Ja Francija sadomātu vērsties pret vienotu Eiropu, palielinās 27 valstu savienības pajukšanas iespēja, jo sācis drupt būtu tās kodols.
Fakts, ka arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs jūtas novājināts nīkuļojošās ekonomikas, nestabilās koalīcijas un arvien skaļākās galēji labējās opozīcijas dēļ, ir vēl viens izaicinājums Eiropai.
Trampam atšķirībā no Baidena (vai jebkura cita demokrātu kandidāta) NATO un Eiropas Savienībai nav īpašas vērtības.
Savas kampaņas laikā šogad viņš sacīja, ka mudinās Krieviju darīt “ko pie velna viņi vēlas” ar ikvienu NATO dalībvalsti, kas neievēro aizsardzības izdevumu vadlīnijas.
Arvien vairāk NATO valstu tagad ir sasniegušas mērķi tērēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta, taču Trampa naidīgums pret aliansi saglabājas.
NATO un ES ir bijuši ASV un Eiropas izveidotās pēckara sistēmas pamatelementi, lai veicinātu labklājību un mieru.
Tās ir sīkstas institūcijas, taču karš Ukrainā un pieaugošais nacionālisma paisums ir tās līdz šim biedējošākie izaicinājumi.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sarunas par koalīcijas paplašināšanu pagaidām bez rezultātiem.
Latviju apmeklē Spānijas karalis Felipe VI.
Traģiskas avārijas uz autoceļiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs sola necelt PVN.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.
Brīvību atgūst “Wikileaks” dibinātājs Džūljens Asanžs.
Francijā aizvadīta ārkārtas vēlēšanu pirmā kārta.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidenta Džo Baidena vājais sniegums debatēs raisa diskusijas par viņa nomaiņu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
