Agrita Maniņa: Dažs ietekmē dzīvi, bet cits – tikai omu
Katrs sastapts cilvēks mums kaut ko iemāca, no ikviena varam ko paņemt. Varbūt brīdi esam gājuši blakus vai tikai ceļi krustojušies, bet no otra mūsu dzīvē kādi nospiedumi paliek.
liepajniekiem.lv
Tā taču saka, un pieļauju, ka daudzi pieredzējuši šo vārdu patiesumu. Ko līdzīgu var dzirdēt arī no personības veidošanas/attīstīšanas treneriem.
Par sevi es to droši nevaru apgalvot.
Daži cilvēki satikti vien iedod labu omu vai uz visu dienu sabojā garastāvokli.
Protams, ka “katrs sastaptais” nav jāuztver tieši, bet ar visu to daudzu pēdas kā smilšainā liedagā aizrāvis vējš, pat ja esam kopā bijuši ilgāk nekā brīdi.
Nesen pat. Pasākumā izjautāju sievieti publikācijas veidošanas nolūkos. Viņa jau uzreiz smaidīja pretim kā laba paziņa. “Jūs esat Agrita,” uzrunātā teica.
Parasti, kad otrs cilvēks mani pazīst, bet es viņu neatceros, pajautāju: “Mēs esam tikušies?…” Tad skan atbilde, ka agrāk esmu viņu intervējusi vai vērojusi darbībā, vai vēl kā citādi iepazināmies.
Šoreiz sieviete atgādināja senu manas dzīves posmu un stāstīja, ka kādu laiku esam vadījušas kopā. Viņai toreizējā sastapšanās ar mani ir atmiņā atstājusi nospiedumu, man tāda nav.
Varbūt tāpēc, ka tajos gados bija daudz citu spēcīgu iespaidu.
Ģimenes sākums, pirmais bērniņš, koncerti ar sarkanbaltsarkanu karogu jūru, naudas maiņa un tās trūkums…
Ar neskaitāmiem cilvēkiem esmu sastrādājusies, kopā atpūtusies, bieži redzējusies, bet no cikiem varējusi paņemt atziņas vai praktiskus padomus dzīvei?
Cik daudzi ar teikto vai rīcību atstājuši neizdzēšamu iespaidu? Maza daļa.
Bet ir! Gadās, ka vien trīs četras dienas kopā, un paliek nospiedums uz mūžu.
Šāda cilvēka dēļ arī radās pārdomas par šablonisko “no katra cilvēka varam paņemt ko noderīgu”.
Pēteris Gaudiņš. 26. jūlijā aktierim apritēja 70, tāpēc mediji par viņu rakstīja, un es atcerējos…
Kad izlaida filmas ar viņa pirmajām lomām, tad vēl tikai mācījos lasīt. Noskatījos pēc gadiem, kad nāca klāt jaunas. Visvairāk “Motociklu vasaru”, kas ikreiz sagādā baudu. Šķiet, Māra lomas dēļ aktiera balss man palikusi dzirdes atmiņā.
Nu, lūk, un kādā dienā, kad biju iekārtojusies ceļojumam uz Prāgu, pēkšņi atskanēja pazīstamā balss: “Labdien, es būšu jūsu gids.” Pēteris Gaudiņš!
Taču izbrīns drīz pārgāja, un zinošo, erudīto, mierīgo gidu vairs nenāca prātā saistīt ar aktiera darbu.
Radās iespaids, ka viņš par Čehiju zina visu, ir to iemīlējis tā, ka cilvēki, dzirdot viņa stāstus, arī nepaliek vienaldzīgi. Kopš tā laika es vienmēr gribu aizbraukt uz Prāgu.
Paldies tām pāris dienām, kurās man blakus bija lielisks cilvēks!
Nesen nokļūdījos ar zvanu. Telefonā vairāki adresāti ar vienādu vārdu, piespiedu vienu, domādama citu. Pasmējāmies, viens par otru apvaicājāmies, kā klājas, un – atā!
Minūtes saruna ar cilvēku, kurš ietekmējis manu dzīvi, divas reizes ar savu lēmumu mainījis tās virzienu. Taču starp vienu un otru punktu es no viņa esmu guvusi neizmērāmi daudz.
Visi pretim nācēji un blakus gājēji taču nevar būt tādi. Man nevar…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.