liepajniekiem.lv
Lielās bēgļu krīzes laikā 2015. gadā, kad toreizējā Vācijas centriski labējā kanclere Angela Merkele atteicās aizvērt savas valsts durvis patvēruma meklētājiem, kas ierodas Eiropā, viņu atbalstīja liberāļi, bet nopēla galēji labējie un Vāczemes Eiropas kaimiņi, kuri kurnēja, ka Vācija ir vienpusēji izlēmusi kontinenta likteni, neņemot vērā viņu intereses.
Pēc deviņiem gadiem viss ir apgriezies kājām gaisā. Pagājušajā mēnesī kreisi centriskā sociāldemokrāta kanclera Olafa Šolca valdība lika atjaunot robežkontroli gar Vācijas plaši atvērtajām rietumu un ziemeļu robežām, lai tvarstītu imigrantus bez dokumentiem.
Kontrole jau bija spēkā uz austrumu un dienvidu robežām ar Poliju, Čehiju, Austriju un Šveici, bet kopš 16. septembra tā attiecas arī uz Nīderlandi, Beļģiju, Luksemburgu, Dāniju un Franciju.
Arī šis lēmums netika uztverts viennozīmīgi, un
Vācijai atkal nākas uzklausīt pārmetumus par solidaritātes trūkumu laikā, kad Eiropas Savienība izjūt pieaugošo imigrantu plūsmu
no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un arī no Ukrainas.
Iepriekš tieši Vācija bija valsts, kas bija paziņojusi, ka patvēruma meklētāji ir jāielaiž. Mēs to varam! – bija Merkeles lielais solījums pirms deviņiem gadiem.
Taču tagad, kad imigrācija bija kļuvusi par akūtu politisko problēmu Berlīnei, vācieši izvēlas nevēlamos bēgļus noraidīt atpakaļ uz kaimiņvalstīm, kurām jau tāpat ir visai neliela interese par viņu uzņemšanu un vēl mazāka vēlme par viņiem uzņemties atbildību.
To cilvēku masveida migrācija, kas no kara un nabadzības meklē patvērumu pārtikušās demokrātijās, ir kļuvusi par vienu no lielajiem 21. gadsimta izaicinājumiem.
Lai gan tas ir radījis dažādas un bieži vien reālas problēmas dažādās Ziemeļamerikas un Eiropas daļās, sausais atlikums ar tālejošām sekām ir galēji labējo kustību uzplaukums, kas vairo populāras un bieži vien maldos sakņotas bailes no iebrūkošām citplanētiešu ciltīm, kas atņem darba vietas un pabalstus, izplata terorismu un noziedzību, kā arī vājina nacionālās kultūras un identitātes.
Galēji labējie nesen guva panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Francijā, bez tam
imigrācija ir galvenais trumpis Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņā ASV.
Eiropas ekonomikas galvenais dzinējs Vācija – valsts ar gana dāsniem sociālajiem pakalpojumiem – jau labu laiku ir bēgļu galvenais galamērķis.
Nesen Vācijā veikta aptauja atklāja, ka 44 procenti respondentu uzskata, ka migrācija un bēgļi ir valsts aktuālākā problēma, un aptuveni 77 procenti teica, ka Vācijai ir nepieciešams pamainīt savu politiku.
Bēgļu plūsma kļuva par varenu paisuma vilni, kas nebijušos augstumos pacēla galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai”, kurai pret imigrāciju un pret musulmaņiem vērsta retorika ir galvenais politiskais pamats.
Agrāk marginālais politiskais spēlētājs šoruden ieņēma vadošās vietas reģionālajās vēlēšanās Tīringenē un Saksijā.
Paziņojot par paplašināto robežkontroli, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere skaidroja, ka pasākums ir nepieciešams, lai aizsargātu pret “akūtām briesmām, ko rada islāmistu terorisms un smagi noziegumi”.
Eiropas Savienības noteikumi pieļauj pagaidu kontroli uz sešiem mēnešiem, bet tikai “kā galējo līdzekli ārkārtas situācijās”.
Tiesa, Vācijas kaimiņvalstis neuzskata, ka šī brīža situācijai piederētos šāds vērtējums. Tādēļ jo uzkrītošāk redzams, ka Vācijā ir visai nestabila valdība, kurai turklāt jālavierē ļoti šauros un sēkļiem bagātos ūdeņos.
Par jaunajiem robežu šķērsošanas noteikumiem visai skeptiski izteikušies arī paši bundesrepublikas kārtībsargi. Bet tas, kas notiek Vācijā, vienmēr iegūst īpašu nozīmi. Daļēji tāpēc, ka tā ir visapdzīvotākā valsts Eiropā, daļēji arī vēsturiskās un, pavisam konkrēti, – nacistiskās – pieredzes dēļ.
Un šobrīd Vācijas kaimiņu reakcija uz notiekošo rāda, ka robežkontroles atjaunošanu viņi uztver kā valdonības izpausmi un nerēķināšanos ar Eiropas solidaritātes principiem, kas jo svarīgāki ir tik plašā un sarežģīti risināmā jautājumā kā migrācija.
Vācijas vienpusējo lēmumu pieņemšanu, rīcību nesaskaņojot ar kaimiņiem, var uztvert kā augstprātību.
Nevar noliegt, ka ir zināms pamats kritiski vērtēt Vācijas darbošanos. Jo nav jau jāmeklē seni pagātnes notikumi, lai atrastu kļūdas Eiropas Savienības flagmaņa politikā.
Daudziem vēl spilgtā atmiņā ir Vācijas nostāja pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, kad Berlīne skarbi izrīkojās ar parādos nonākušajām valstīm, piemēram, Grieķiju.
Vācija tika arī kritizēta par tās vienpusējo lēmumu slēgt visas atomelektrostacijas pēc 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas dēļ – tas kavēja Eiropas centienus pāriet uz tīrāku enerģiju un izraisīja lielāku Vācijas atkarību no Krievijas gāzes.
Bet kopš Lielbritānijas izstāšanās un Francijas ietekmes samazināšanās Vācija pamazām kļuvusi par tādu kā galveno Eiropas valsti.
Tomēr deķa vilkšana uz savu pusi, savtīga rīcība un kaimiņu kaitināšana šajā procesā neatrisinās Vācijas vai visas Eiropas imigrantu problēmu. Jo līdztekus tam, ka nekontrolēta migrācija rada sekas un lokāla mēroga politiskas zemestrīces, jāņem vērā arī tas, ka visā Eiropā joprojām ir akūta vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka.
Tas prasa Eiropas mēroga rīcību.
Līdz šim, neskatoties uz dažādiem plāniem un priekšlikumiem, mērķis samazināt migrantu skaitu joprojām ir nesasniedzams un, visticamāk, tāds arī paliks vismaz tik ilgi, kamēr bagātās demokrātijas, piemēram, Vācija, būs cerību bāka tiem, kuru dzīves apstākļi mītnes zemēs ir neciešami.
Arī pie mums netrūkst rasistu tūdaliņu, kuri gribētu laimē diet viensētās un kopt latvisko dzīvesziņu. Tikai nez kādēļ šie paši tūdaliņi liberāli centriskajai valdībai un parlamentam tik dedzīgi pieprasa ekonomikas attīstību un izaugsmi.
Bet ekonomikas attīstība nekādi nav iedomājama bez cilvēkiem. Bet cilvēku mums kļūst arvien mazāk – kā rāda pagājušajā nedēļā publicētie statistikas dati, Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk visstraujāk ES, pat neraugoties uz Ukrainas bēgļu pieplūdumu.
Jācer, ka Eiropa un arī Latvija kā daļa no Eiropas spēs atrast sabalansētu risinājumu gan migrācijas problēmai kā tādai, gan arī ekonomikas un demogrāfijas mestajiem izaicinājumiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Vienojas vērtēt bāzes mēnešalgas principa piemērošanu pedagogiem.
Pamazām sākas apkures sezona.
Latvijā straujākais iedzīvotāju skaita kritums ES.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
“RFS” futbolisti galvenā trenera Viktora Moroza vadībā Eiropas līgā spēlē neizšķirti ar turku grandu “Galatasaray”.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla turpina triecienus “Hizbollah” mērķiem.
Krievijas spēki iegājuši Doneckas apgabala Vuhledarā.
ASV viesuļvētrā “Helēna” bojāgājušo skaits pārsniedz 200.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par NATO ģenerālsekretāru kļuvis Marks Rite.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
