Lielo atlaižu laikā sociālajos tīklos vienlaikus ar īsto tirgotāju kampaņām parādās liels daudzums krāpnieku veidotu reklāmu, kas par neticami zemām cenām piedāvā iekārojamas preces.

Savukārt pēc pirkuma preces vai nu netiek piegādātas, vai neatbilst gaidītajam.

Sliktākajā gadījumā krāpnieki iegūst arī maksājumiem nepieciešamos datus, piemēram, maksājumu kartes datus, un izmanto tos nākamajiem krāpnieciskajiem darījumiem.

Katru gadu novembrī un decembrī, kas ir aktīvākais svētku dāvanu iegādes laiks, novērojams arī krāpniecības gadījumu skaita pieaugums.

Pamatā jāpievērš uzmanība netipiski izdevīgiem piedāvājumiem.

Ir jāsaprot, ka preci, kas maksā 1000 eiro, nav iespējams iegadāties par 100 eiro, pat ja tas ir Black Friday piedāvājums. Daudz lētāk, nekā piedāvā citi tirgotāji, – tas izklausās vilinoši, bet ir arī neticami.

Visdrīzāk neparasti zemās cenas un fantastiskās atlaides ir tikai āķis, uz kura ķert neuzmanīgākus pircējus.

Labākajā gadījumā preci saņemsiet, bet būsiet vīlušies par tās atbilstību internetā redzētajam, sliktākajā – nebūs ne naudas, ne preces.

Taču arī augsta cena nav garantija oriģinālas preces saņemšanai, tādēļ svarīgi kritiski izvērtēt katru interneta veikalu, kurā iepērkaties.

Tāpat, ja nolemjat iegādāties kādu preci sociālajos tīklos no privātpersonas, noteikti ir jāpārbauda pārdevēja profils un pieejamā informācija. Nevajadzētu veikt priekšapmaksu vai atvērt pārdevēja piedāvātās saites.

Ja tomēr atverat saiti, nekādā gadījumā neievadiet tajā internetbankas vai karšu datus.

Bieži vien dati noplūst caur viltotām kurjerpakalpojumu mājaslapām, kur it kā jāsamaksā piegādes maksa.

Diemžēl daudzi cilvēki nepievērš uzmanību tam, vai tiešsaistes tirdzniecības vietne ir īsta.

Pirms iepirkšanās nezināmos internetveikalos vienmēr jāpārbauda pārdevēja informācija – vai internetveikalam ir adrese, vai tas vispār eksistē un kur atrodas, kāds ir uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, telefona numurs.

Varat arī uz to piezvanīt, piemēram, lai pārliecinātos, kāda pārdevējam ir preču atgriešanas politika. Jo vairāk integrētu maksājumu iespēju veikals piedāvā, jo uzticamāks.

Tāpat pameklējiet atsauksmes par pārdevēju ārpus paša internetveikala un pamēģiniet atvērt tirgotāja lapu, nesekojot sociālajos tīklos publicētajām saitēm.

Jāatceras, ka, maksājot ar internetbankas pārskaitījumu, problēmu gadījumā ar pārdevēju banka palīdzēt nevarēs.

Ja ir samaksāts ar karti, klientiem ir iespēja iesniegt pieprasījumu bankai veikt izmeklēšanu par konkrētiem darījumiem, taču jāņem vērā, ka

izmeklēšanas ierosināšana ir iespējama ne vēlāk kā 120 dienu laikā no maksājuma veikšanas brīža.

Kartes maksājuma izmeklēšanā ir svarīga precīza informācija par problēmu, tādēļ iesakām saglabāt pirkuma apstiprinājumu un informāciju par piegādes nosacījumiem.

Saglabājiet arī saraksti ar pārdevēju un, ja prece tika nosūtīta atpakaļ tirgotājam, – pasta kvīti vai atgriešanas dokumentu, tie var būt svarīgi maksājuma summas atgūšanai.

Ja uzņēmums atrodas ārpus Eiropas Savienības, jārēķinās, ka maksājums var nebūt aizsargāts ar ES regulām.

Neiepērcieties arī, izmantojot publiskos interneta tīklus vai svešas ierīces.

Lai būtu droši, ka personas dati, paroles un maksājumu informācija netiek nozagta, izmantojiet drošus interneta vai mobilos tīklus un ierīces.

Iepērkoties internetā, labāk izmantot kredītkartes vai integrētos maksājumu veidus, piemēram, PayPal, Apple Pay, Klix.

Pirkumiem internetā labāk izvēlēties vienu karti, kura nav bankas kontam piesaistītā pamatkarte. Izmantojiet arī iespēju bankas lietotnē paši definēt kartes lietošanas nosacījumus.

Vēlams neizmantot pirkumiem internetā visas jūsu rīcībā esošās maksājumu kartes. Apskatiet arī savu kredītkaršu iespējas, jo lielai daļai no tām ir pieejama pirkumu apdrošināšana.

Noteikti visām kartēm jāpieslēdz paziņojumi par notikušajiem darījumiem, lai būtu iespējams laikus pamanīt nesankcionētus darījumus.

Nekavējoties ziņojiet savai bankai, ja pamanāt karšu darījumus, kurus neesat veicis.

Izmantojiet iespēju bloķēt savu karti mobilajā lietotnē vai internetbankā, ja radušās aizdomas par kartes numura nonākšanu svešās rokās.

Labāk nesaglabājiet maksājumu karšu informāciju internetveikalā, kurā iepērkaties, – lai nav pārsteigumu, ka pie jūsu karšu datiem ir piekļuvuši krāpnieki.

Regulāri sekojiet līdzi savam konta pārskatam, lai gadījumos, kad neesat veicis pirkumu, varat ziņot bankai, ka maksājumu informācija ir nonākusi krāpnieku rokās.

Mēs vienmēr iesakām arī izmantot savas patērētāja tiesības un ziņot par negodprātīgiem pārdevējiem uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām.

Roberts Birzgalis, bankas ”Citadele” IT drošības daļas vadītājs