Piemēram, Ukrainas Ārlietu ministrija pēkšņi paziņoja, ka valsts nepieņems nekādas alternatīvas dalībai NATO.

Tas, protams, ir drosmīgs paziņojums. Bet, maigi izsakoties… šķirts no realitātes. Es gribu simts reizes kļūdīties, bet Rietumi nemaz nopietni neapsver jautājumu par Ukrainas iestāšanos NATO tuvāko desmit gadu laikā.

Bet, ja parādās šādi paziņojumi, tas nozīmē, ka

kaut kāda tirgošanās jau ir sākusies.

Pasaulē runā, ka Volodimirs Zelenskis nepārprotami signalizē par gatavību miera sarunām. Viņš pamazām sāk mīkstināt savu pozīciju karā pret Krieviju, dodot mājienus, ka Ukraina var piekrist pārtraukt cīņu par okupētajām teritorijām apmaiņā pret dalību NATO.

Lai gan iepriekš viņš uzstāja, ka Ukraina cīnīsies līdz uzvarai, līdz atgūs Maskavas kontrolē visas esošās teritorijas, kas veido 23% valsts.

Prezidents sacīja, ka Ukraina varētu apsvērt “kara karstās fāzes” izbeigšanu, ja dalība NATO tiks piešķirta vismaz neokupētajai valsts daļai.

Tas līdz šim nekad nebija dzirdēts!

Te Vācijas kanclers Šolcs pēkšņi ieradās Kijivā. Bet pašā Ukrainā pilsētu un enerģētikas objektu apšaudīšana ir ievērojami samazinājusies.

Un tad NATO deva mājienu, ka tiek apspriesta iespēja uz demarkācijas līnijas izvietot Francijas un Lielbritānijas karaspēku, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu Ukrainā.

Iespējams, ka jau ir mutiska vienošanās apturēt kara eskalāciju, kamēr notiek sarunas. Bet galvenais jautājums ir:

kā Krievija skatās uz to visu un ko tā vēlas?

Nesen Putinam pietuvinātais oligarhs Malofejevs izteicās, ka Tramps varētu izbeigt konfliktu, ja vien viņš mainītu Vašingtonas lēmumu izmantot progresīvus tāla darbības rādiusa ieročus un… atceltu no amata Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tikai pēc tam Putins piekritīs tikties ar Trampu un “pārrunāt visus pasaules kārtības jautājumus augstākajā līmenī”.

Viņš piebilda, ka prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, noraidīs Trampa jaunieceltā īpašā sūtņa Ukrainas konflikta jautājumos miera plāna priekšlikumu.

Ļaujiet viņam, krievi saka, atbraukt uz Maskavu ar savu plānu,

mēs viņu pieņemsim un “tad sūtīsim ellē, jo mums tas nepatīk.”

Turklāt oligarhs piedraudēja ar kodoltriecienu Ukrainai, ja ASV nepieņems Putina nosacījumus: “Būs radiācijas zona, kurā neviens mūsu dzīvē nekad neienāks. Un karš beigsies.”

Tas viss var šķist smieklīgi, bet es jūtu, ka tiek izspēlēts liels priekšnesums. Un aktierspēlei tajā būs milzīga loma.

Oleksandrs Grinka, žurnālists