liepajniekiem.lv
Sākšu ar Ukrainas tautas traģēdiju un viņu varonīgo cīņu par brīvību. Lai arī kas notiktu pasaulē, lai arī cik ļoti Kremlis un viņa pakalpiņi (arī Eiropā) censtos nonivelēt Krievijas izvērstā nesaudzīgi cietsirdīgā kara nozīmi uz starptautiskās skatuves, man, latviešiem, baltiešiem, poļiem un daudziem citiem tas ir emocionāli spēcīgākais pēdējās divdesmitgades pārdzīvojums.
Šī agresija maina pasaules lietu kārtību tajā virzienā, kuru man negribas piedzīvot. Ticu, ka izšķirošo kauju vēl var uzvarēt, taču diemžēl notikumu attīstība globāli nav labvēlīga taisnīgumam un valstu demokrātiskas pārvaldības principam.
Tas ir kas lielāks par karu Ukrainā, tas ir stāsts par nākotni – kā mēs dzīvosim tālāk, kas gaida mūsu bērnus un mazbērnus.
Par notikumiem frontē šobrīd ir jautājumi nevis par to, kur Ukraina varētu atkarot kādu savas zemes pleķīti, bet gan –
kuru teritoriju tā spēs noturēt un cik ilgi tas izdosies.
ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa kontekstā – cik tālu okupanti spēs aiziet līdz 20. janvārim? Tas ir datums, kad notiks Trampa inaugurācija prezidenta amatā.
Kremlis savus karavīrus sūta nāvē, lai dzīvi palikušie tiktu pēc iespējas tālāk, cerot, ka potenciālās kara karstās fāzes un frontes līnijas iesaldēšanas gadījumā būtu sagrābts vairāk.
Neizplūdīšu atkārtošanās vaimanās, šoreiz pateikšu īsāk –
Putina karaspēka spēja virzīties uz rietumiem ir pašu Rietumu (cik uzskatāmi burtiski!) apņēmības un izpratnes trūkums, naivums un infantilisms.
Ja sabiedrotie neizšķirsies par drosmīgākiem soļiem, Ukraina turpinās slīdēt tajā pagātnes zonā, ko pieredzējām, valdot vienai partijai un dzelžainai ideoloģijai, kas apspiež citādi domājošos.
Uz šī fona pasaule brīnās par to, kā tik ātri nemiernieki Sīrijā tika galā ar Asada režīmu, kuru militāri balsta Putina režīms, palīdzot slepkavot civiliedzīvotājus un iznīcinot pilsētas, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu.
Lūk, nemiernieku atbilde. Putins militāri palīdz Asadam teju 10 gadus, bet nemiernieki gāž diktatoru 10 dienās… Tagadnes forma nu jāpārveido par pagātni – “palīdzēja” un “gāza” – vēsture.
Kāds jautās, kā tas nemierniekiem tik viegli nācās – Asada armija izrādīja mazu pretestību un lielākoties bēga, bet krievi nepalīdzēja…?
Cilvēki, kas seko Sīrijas notikumiem, jums atbildēs. Bet, ja atkal pieturamies pie īsās versijas, tad tā sastāv no diviem punktiem.
Krievija visus savus spēkus virza pret Ukrainu, tai nav iespēju karot citās frontēs. Ja japāņi tagad gribētu dabūt atpakaļ Kuriļu salas un, piemēram, Somija – Karēliju (varētu vēl minēt mums tuvākus reģionus), to tagad mierīgi varētu izdarīt bez pretestības.
Otrs –
Asada armija pēdējā laikā lielākoties nodarbojās ar narkotiku tirdzniecības netīro biznesu, nevis kaujas spēju attīstīšanu. Tā ir (bija) vāja.
Ja eksistētu nominācija “Nedēļas jampampiņš”, tad par tādu bez konkurences kļūtu Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols.
Nu, te gan atkal jāteic, ka viņa prezidentūra drīz arī var pārvērsties par pagātni vēl pirms atvēlētā termiņa beigām.
Otrdienas vakarā viņš valstī izsludināja karastāvokli, trešdienas rītā to atcēla, bet sestdien atvainojās par savu rīcību tautai. Pa vidu – ceturtdien – vēl paspēja atkāpties valsts aizsardzības ministrs.
Karastāvokļa pasludināšana blakus neadekvātajai Ziemeļkorejai?! Tā teikt, labi, ka mudīgi paņēma savus vārdus atpakaļ…
Prezidentam draud vēl viens impīčments (pirmo izdevās izturēt) un viņam liegta izbraukšana no valsts. Cilvēki neapmierinātību pauž, izejot ielās, dusmīga ir ne tikai opozīcija, bet arī paša prezidenta partija.
Mūsu valsts savukārt tikusi pie nākamā gada budžeta ar 52 balsīm “par”. Tātad valdībai izdevās izbēgt no īstas krīzes.
Par stabilitāti Latvijas politiskajā elitē runāt gan īsti nevar, jo nākamais pārbaudījums bez atelpas seko iepriekšējam.
Tagad jātiek galā ar Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem – uzticēties pašreizējam vai izraudzīties jaunu. Te vienprātības nav arī valdošajā koalīcijā. Asi šķēpi krustojas arī satiksmes ministra Briškena jomā.
Trīs dienu garumā deputāti sprieda, kāpa tribīnē, bārstīja epitetus, kāds arī pielaikoja pašvaldību vēlēšanu verbālās štātes.
Jaunais budžets nav ideāls – sarežģīts kompromiss starp izdzīvošanu un cienīgu dzīvi, kura patiesais izvērtējums globālās nestabilitātes apstākļos vēl tikai atnāks.
Ja budžeta deficītu izdosies noturēt uz trīs procentu (no iekšzemes kopprodukta) naža asmens, tā būs veiksme.
Ja ne, jau nākamajā gadā var sekot sāpīgi lēmumi jeb, kā atceramies no krīzes gadiem, jostas savilkšana.
Tad tā būs loterija – kāds no mums, cienījamie lasītāji, dabūs ar bomi pa galvu, bet kādam, iespējams, izdosies brīnumainā kārtā apiet fiziku – no peļķes izkāpt sausām kājām.
Par labu aizvadītās nedēļas ziņu saucama Rumānijas Konstitucionālās tiesas lēmums anulēt valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, kurā negaidīti uzvarēja labējais populists Džordžesku. Tas, izrādās, tika panākts ar Krievijas iejaukšanos.
Rumānija spēlē ļoti svarīgu loma NATO austrumu flanga aizsardzībā. Taču tas ir kārtējais trauksmes zvans. Tā tik vēl trūktu, ka Ungārijas un Slovākijas prokremliskajam kursam pievienotos Rumānija.
Starp citu, Džordžesku nokopējis Trampa ideju par valsts varenības atjaunošanu. Tiesa, viņa versija ir “uzlikt Rumāniju uz pasaules kartes…”
Valstu varenības vairotāju, brūķējot muti, šajā jauno laiku vēstures posmā saradies dikti daudz.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts 2025. gada budžets pieņemts ar teju 3 procentu deficītu no IKP.
Atliek prasību iegādāties OCTA polisi visiem transportlīdzekļiem.
Eiropas Kinoakadēmijas labākās animācijas filmas balvu saņem “Straume”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nolēmis atkāpties no partijas “Vienotība” valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Atjaunotās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā tiekas Makrons, Zelenskis un Tramps.
Nemiernieki gāž diktatora Bašara al Asada režīmu Sīrijā.
Rumānijas Konstitucionālā tiesa anulē prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols valstī izsludina karastāvokli, bet pēc tam to atceļ un atvainojas par savu rīcību.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.