Ministrs uzsver, ka kategoriski nepieņemama ir uzņēmuma vadības izvairīšanas no šo savu lēmumu publiskas skaidrošanas.

Vienlaikus Briškens atgādina, ka “airBaltic” vadībai – tostarp valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam – ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā sava biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai “airBaltic” darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) platformā “X” norāda, ka “airBaltic” vadībai vajadzēja nodrošināt, ka pašu flote ir darba kārtībā un pietiekama, pirms izīrēt lidmašīnas citām aviokompānijām.

“Šāda rīcība ir nepieņemama un rada nevajadzīgas neērtības pasažieriem un kavē mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Gausam ir jāuzņemas atbildība,”

pauž Valainis.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē “LinkedIn” raksta “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, “airBaltic” nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik “airBaltic” IPO agrākais iespējamais datums ir 2025. gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas.

Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav “airBaltic” sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā “airBaltic” biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

“airBaltic” padomes priekšsēdētājs min, ka “neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību”.

Vaska ieskatā “airBaltic” atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka

aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību.

Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs “airBaltic” ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām.

“Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai “airBaltic” panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi,” pauž Vasks.

Par iespējamību ieguldīt papildu kapitālu lidsabiedrībā “airBaltic” Ministru kabinets nav lēmis, un Satiksmes ministrija (SM) sagaida skaidru un ticamu pamatojumu no “airBaltic” vadības, pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi, aģentūru LETA pavēstīja satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) padomnieks Edgars Klētnieks, komentējot “airBaltic” padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska pausto par valsts papildu ieguldījuma neizbēgamību.

Klētnieks uzsvēra, ka

Vasks un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir solījuši piesaistīt kapitālu 300 miljonu eiro apmērā, un viņu galvenais uzdevums ir pārliecināt privātos investorus.

Klētnieks norādīja, ka valsts kā gādīgs saimnieks ir pildījusi visus nepieciešamos mājasdarbus, tostarp attiecībā uz stratēģiskā investora piesaisti un pamatkapitāla samazināšanu, lai veicinātu privāto investoru interesi un lai uzņēmums spētu piesaistīt sev nepieciešamo kapitālu.

“Firmas.lv” dati gan liecina, ka “airBaltic” pamatkapitāls aizvien nav samazināts – tas ir 596,472 miljoni eiro. Šāda pamatkapitāla apmaksa reģistrēta 2022. gada 27. jūnijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) 2024. gada decembra vidū aģentūrai LETA sacīja, ka “airBaltic” faktiski ir gatava pamatkapitāla samazināšanai, un ka līguma noslēgšana ar potenciālo stratēģisko investoru varētu notikt tuvākajā laikā.

Jautāts, kādēļ “airBaltic” pamatkapitāls aizvien nav samazināts, Briškens teica, ka valdība 2024. gada 30. augustā nolēma, ka pamatkapitāla sakārtošana ir viens no nosacījumiem jebkāda kapitāla piesaistei uzņēmumam.

“Līdz ar to vai nu brīdī, kad būs noslēgts līgums ar investoru, vai būs skaidrība, kad varētu notikt akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), tad pamatkapitāls arī tiks samazināts,” skaidroja ministrs.

Taču jautāts, vai to nevajadzētu izdarīt pirms akcionāra līguma noslēgšanas, viņš sacīja, ka šo procesu ir iespējams sinhronizēt.

“Tad, kad ir skaidrība par stratēģisko investoru un IPO iespējamiem datumiem, tad to vēl var paspēt izdarīt. Pamatkapitāla samazināšana ir viens no priekšnosacījumiem “airBaltic” kapitāla piesaistei, tādēļ sekojam līdzi, kurā brīdī notiks virzība uz līguma parakstīšanu,” teica ministrs.