“Šī nav pirmā reize, kad organizācija mūs apdāvina,” stāsta skolas direktore Anitra Šneidere, uzsverot, ka uzdāvinātās lietas ir skolā ļoti noderīgas. Tagad bērni uzreiz ķērās pie zīmuļiem, kolīdz saņēma krāsojamās burtnīcas.

Biedrības brīvprātīgā ir arī Mežupes skolotāja, tā ka sadarbība ir abpusēja.

Jautāta, kurš kuru uzrunā, direktore atbild, ka notiek dažādi.

“Reizēm palūdzam, vai nevar mums palīdzēt sagādāt to vai to, citreiz viņi piedāvā paši,” direktore teic.

Savukārt “Tabitas sirds” vadītāja Kristīne Vidzeniece pastāsta, ka ar ziedotāju atbalstu šogad varēja iepriecināt jau vairāk nekā 1500 cilvēkus Dienvidkurzemē, Liepājā un citur.

“Ziedotāji ir Liepājas un Dienvidkurzemes skolēni un pirmsskolēni, interešu pulciņu dalībnieki, uzņēmumu kolektīvi, deju kolektīvi, pašvaldību darbinieki, pašvaldības policijas un ugunsdzēsēju kolektīvi, sporta un uzņēmēju klubi, ģimenes, draugi un biedrības sadarbības partneri,” uzskaita K. Vidzeniece.

Biedrības “Tabitas sirds” brīvprātīgā Sintija Feldmane pieredzējusi daudz. Tikusies gan ar ziedotājiem, gan atbalsta saņēmējiem.

Vai tādi mirkļi ir emocionāli? Viņa atbild: “Vienmēr ir aizkustinoši. Sniedzot atbalstu, ir iespēja novērtēt savu dzīvi, jo reizēm mums liekas, ka ir grūti, ka ir neizturami un kas tad citiem nekaiš.

Taču, kad reāli saskaries ar cilvēku vajadzībām, saproti, ka patiesībā tev ir gana un pat vairāk, – tik, ka vari arī dot citiem.”

Esot patīkami redzēt, ka ziedotāji nav tikai turīgas ģimenes un cilvēki, kuriem pašiem visa pietiek.

“Reizēm šķiet – tas ir pēdējais vai vienīgais, ko viņš var atdot. Atceros, kad man bija iespēja biežāk būt noliktavā uz vietas, satiku onkulīti, kurš regulāri veda kartupeļus. Varbūt kādam tie liktos sīkums, jo var taču nopirkt, bet man viņa palīdzība likās brīnišķīga.

Varbūt palika pāri, bet varbūt, esot pensijā, viņam kartupeļus izaudzēt ir hobijs. Pēc tam – iepriecināt tos, kuriem tā vienīgā iespēja kartupeļus dabūt.”

Viņa pastāsta, ka izkristalizējas organizācijas vīzija, un atbalsts cilvēkiem ir arvien organizētāks.

“Palīdzībai jābūt mērķtiecīgai, sistematizētai, jo vajadzību cilvēkiem ir daudz, un arvien grūtāk labdarības organizācijai kļūst izvērtēt, kam palīdzēt, bet kam ne. Jābūt kritērijiem, pēc kuriem vadāmies.”