Intervija ar Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāju Ingu Ekuzi.

– Apmēram cik skolēnu izmaiņu dēļ eksāmenos varbūtēji varētu izkrist?

– Esam apkopojuši datus par visām izglītības iestādēm. Šā brīža dati rāda, ka ap 90 skolēniem mācību sniegums parāda, ka varētu būt grūtības nokārtot eksāmenus.

Tie ir skolēni, kuriem pirmā mācību semestra noslēgumā starpvērtējumi ir zem 4 ballēm.

Gribu atzīmēt, ka pagājušajā gadā arī mūsu prognozes bija augstas, bet tik liels nenokārtojušo skaits tomēr nebija, jo Izglītības pārvaldes un skolas komandas, īpaši atbalsta personāls, ieguldīja lielu un atbalstošu darbu mācību snieguma līmeņa uzlabošanā.

2023./2024. mācību gadā apliecību par pamatizglītību neieguva 36 izglītojamie.

Skolēni nokārtoja eksāmenus zem 10% sliekšņa matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā. Visvairāk matemātikā – 23 skolēni.

– Zinot, ka ir tik daudz iespējamu caurkritušo, vai ir rīcības plāns, kā to novērst?

– Rīcības plānu ir iecerēts izstrādāt sadarbībā ar skolu komandām. Šobrīd uz katru izglītības iestādi dodas Izglītības pārvaldes speciālisti, lai sarunā ar skolas komandu pārrunātu katra skolēna individuālo gadījumu un izstrādātu individuālo plānu situācijas uzlabošanai. Tā īstenošana izslēgtu iespēju nepabeigt 9. klasi.

Atbalsta komandā ietilpst direktora vietnieks, sociālais pedagogs, psihologs, speciālais pedagogs, karjeras konsultants un citi speciālisti pēc vajadzības.

Izglītības pārvaldes speciālisti strādā pie motivācijas programmas izstrādes šiem skolēniem, to balstot uz motivācijas veicināšanu, esam iecerējuši, ka tās varētu būt papildu nodarbības, piemēram, matemātikas nodarbības pie cita skolotāja, kā arī piedāvājot interešu izglītības nodarbības Zinātnes un izglītības inovāciju centrā, piemēram, digitālās ražošanas laboratorijā “FabLab” vai Bērnu un jaunatnes centrā.

Mērķis ir aktivizēt šo skolēnu praktiskām darbībām,

lai radītu viņā interesi, ka matemātika nav tikai mācību priekšmets, bet kas vairāk – kā matemātikas zināšanas var palīdzēt ikdienā.

Ikdienas darbā skolās jāizvērtē individuālo konsultāciju efektivitāte, vēlama vismaz vienas stundas virzīšana darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības matemātikas, latviešu valodas satura apguvē.

Būtisks aspekts šī jautājuma risināšanā ir vecāku līdziesaiste un līdzatbildība sava bērna izglītības procesā.

– Vai paši skolēni ir ieinteresēti mācīties? No pedagogiem daudz ir dzirdēts par motivācijas trūkumu…

– Visu laiku tiek runāts par motivācijas trūkumu, un tas arī ir galvenais iemesls nemācīties. Tas ir novērojams jau 4., 5. klasē. Bērni nav mācīti tikt galā ar grūtībām. Mazākā piepūle ir apgrūtinoša.

Gadījumos, kad nav vecāku atbalsta, skolai ir ļoti sarežģīti motivēt mācīties reizrēķinu, pildīt tos nedaudzos mājasdarbus, vajadzības gadījumā apmeklēt papildu konsultācijas, lai piepūlētos saprast to, ko klasē nesaprata.

Liela cerība ir uz karjeras konsultantiem, kuri ar reāliem piemēriem demonstrē mācīšanās nepieciešamību un kur tas noderēs nākotnē.

– Vai joprojām matemātika ir priekšmets, kurā varētu izkrist visvairāk skolēnu? Kā pret to attiecas paši pedagogi, kuri pasniedz šo priekšmetu?

– Skolotāji maina metodes, pieeju, strādā diferencēti, taču ir standarta prasības, kas stundās jāapgūst. 

Skolotāji uzsver, ka

vecākiem un skolēniem pašiem jāuzņemas atbildība, īpaši reizēs, kad vecāki attaisno stundas ne slimības dēļ.

Varētu izvērtēt arī ārpusstundu aktivitātes – treniņus, mūzikas skolas, citus pulciņus –, būtu lietderīgi ieplānot konsultāciju matemātikā.

Skolās ir dažādas pieredzes, kā strādāt ar skolēniem, kuriem matemātika sagādā grūtības.

Skolotājam, kurš strādā 9. klasē, varētu tarificēt papildu konsultāciju, lai šiem skolēniem ir iespēja uzlabot sekmes. Taču vai viņi to izmantos?

– Vai ir informācija par tiem jauniešiem, kuri eksāmenos pagājušajā gadā izkrita? Ko viņi dara?

– Ir informācija par visiem 36, kuri nepabeidza pamatskolu. Vairums mācās otro gadu, ir arī tādi, kas 9. klasē mācās tālmācības skolā.

Vairākiem iemesls – dzīvesvietas maiņa (ukraiņu bērni, citu valstu pilsoņi).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.