Dienvidkurzemes novada pagastos situācija atšķiras. Ir mednieku kolektīvi, kuri tiem atļauto skaitu nomedī drīz, un ir tādi, kuri nevar to sasniegt.

Priekules pilsētas mednieku kluba biedri maksimālo atļauto briežu un aļņu skaitu bija nomedījuši jau gadumijā.

Kolektīva vadītājs Pēteris Svēte tad teica, ka dzinējmedības viņiem beigušās, kaut briežu mežos daudz.

Sakas mednieku kolektīvam “Ēnava” limits ir 60 briežu, bet visi vēl nav nošauti, jo mednieki zvērus arī saudzē.

Kolektīva vadītājs Arnis Šternbergs stāsta, ka viņi centušies briežu populāciju pavairot, lai pašiem tie būtu skaisti:

“Neuzskatām, ka pa galvu, pa kaklu obligāti jāpaņem viss, kas mums pienākas.”

Pieredzējušais mednieks atceras, ka agrāk briežu nebija tik daudz. Sakā savairojušies, pateicoties mednieku saudzējošajai attieksmei. Tagad mežā esot tā, kā viņi gadiem centušies panākt. 

“Zvēri koncentrējas lielākoties tur, kur tiem barība. Mums mežam blakus ir lauki, kuros tie ganās, bet šogad viss ir slapjš, tāpēc uz tiem daudz neiet,” A. Šternbergs stāsta, ka posta jaunaudzes, bet nevarot teikt, ka noēsts viss pa tīro.

Ziemupes mednieku vadītāja Alfrēda Kalniņa nostāja ir līdzīga: “Cilvēki, kuri iet medībās gaļas iegūšanai, uzskata, ka visi zvēri ir jāizšauj.

Taču, ja medības ir hobijs un atpūta, tad, es domāju, zvēriņi jāsaglabā, lai gan uzskata, ka savairojušies ļoti daudz.

Mēs nesūdzamies par briežu trūkumu, kaut arī mūsu mazajā platībā to nav tik daudz kā, piemēram, Saldus novadā.”

Ziemupniekiem šogad atļauts nomedīt vien 15 briežu, tāpēc arī nesteidzoties visus nošaut. Vēl rīkošot divas medības.

Nīcas pagasts pret Priekules pagastu ir kā diena pret nakti, ja salīdzina briežu skaitu. Mednieku kluba “Mežinieki” vadītājs Antons Broks saka: Nīcā ne tuvu nav briežu pilni meži.

“Tur tā problēma, ka tikpat kā nav lauku un nav, kur iet ganīties. Gadu gadiem stabili nošaujam 10–12 briežu, šogad limits ir 14. Maz, salīdzinot ar Vaiņodi un Embūti, kur kolektīviem ir pa 200, pa 300 briežiem, bet mums nav tāda šo dzīvnieku blīvuma kā tur,” A. Broks, šķiet, samierinājies, ka mednieki nevar izpildīt arī to mazumiņu, esot nomedījuši tik tikko pāri pusei no atļautā skaita.

“Šosezon mēs esam sešas reizes bijuši medībās vispār pa tukšo, bez neviena šāviena,”

viņš atklāj.

Pēdējos 10 gados ievērojami palielinoties staltbriežu populācijai, pieaug postījumi “Latvijas Valsts mežu” (LVM) apsaimniekotajās platībās, jo īpaši – jaunaudzēs, informē LVM.

Lai neapdraudētu nākotnes meža audzēšanu, Zemkopības ministrija ir uzdevusi zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem sadarbībā ar medniekiem rast risinājumus staltbriežu populācijas skaita samazinājumam.

LVM rīkotā sanāksmē, kurā piedalījās iesaistītās puses, nolēma veidot jaunu sadarbības memorandu.

Uzziņai

Staltbriežu skaits Latvijā 2023. gada pavasarī bija 69 tūkstoši, 2024. gadā – 68 tūkstoši.

Staltbriežu nomedīšanas limits 2024./2025. gada medību sezonā – par 4% lielāks nekā iepriekšējā; palielināts no 32 324 uz 33 660 dzīvniekiem.

2024. gada 8. novembrī Kurzemē bija nomedīts 4571 staltbriedis – 47% no šo dzīvnieku kopējā nomedīšanas apjoma valstī šajā medību sezonā.

Iepriekšējā medību sezonā Kurzemes virsmežniecības teritorijā nomedīja 40% no valstī nomedītajiem staltbriežiem.

Avots: Valsts meža dienests

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.