Ja sākusies degšana, nekavējoties jāapstādina auto un jāizslēdz dzinējs. Pēc tam jānodrošina, lai automašīna nekustētos, tautas valodā sakot, norausim rokasbremzi.

Pēc tam evakuējamies paši un evakuējam pasažierus. Aizveram durvis, logus, lūkas, lai nepieļautu gaisa piekļuvi, jo salonā ir ļoti daudz degtspējīgu materiālu, kas ātri deg.

Tad izsaucam ugunsdzēsējus glābējus pa vienoto ārkārtas tālruni 112.

Ja ir iespējams, jāatvieno akumulatora klemmes. Protams, skatāmies, lai tas būtu droši.

Izvērtējot iespējamo apdraudējumu savai veselībai, ar ugunsdzēšamo aparātu uzsākam dzēšanu. Bet tiešām vajadzētu izvērtēt, vai tas ir droši!

Pārgalvība šeit visu var darīt tikai ļaunāku pašam sev, var gūt apdegumus.

Ja degšana sākusies no mašīnas ārpuses un brīvi tur varam piekļūt, tad ejam pēc iespējas tuvāk un raidām ugunsdzēšamā aparāta strūklu degšanas vietā.

Ja deg zem priekšējā pārsega, tad gan jāuzmanās. Var gadīties, ka, to atverot, karstums uzreiz būs virsū uz ķermeņa.

Jālūdz arī citu satiksmes dalībnieku palīdzība, piemēram, lai kāds atnes citu ugunsdzēšamo aparātu. Protams, klātesošajiem arī jāizvērtē, vai ir droši tuvoties degošajam spēkratam.

Ja mūs izsauc uzreiz, tad varam degšanu likvidēt ātri, atverot motora pārsegu, kur bijis kāds īssavienojums.

Ja ugunsgrēks izcēlies salonā, tad attīstās ļoti ātri, pāris minūtēs viss būs liesmās.

Ja aizdegas stāvoša automašīna un tas notiek dienā, garāmgājēji visdrīzāk to redzēs un izsauks ugunsdzēsējus. Iespējamība, ka liesmas pārmetīsies uz citiem spēkratiem, būs mazāka.

Taču nakts laikā, kad cilvēki  nestaigā apkārt, mašīna var degt pilnībā, un tad gan degšana pārmetīsies uz blakus esošajām mašīnām. Novērst to nevar, jo degšanas siltuma starojums ir ļoti liels.

Edgars Vējš, VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2. daļas komandieris

Uzziņai

Kas izraisa auto aizdegšanos

Konsultē SIA “Ardala” pārstāvis Roberts Dreimanis

– Pamats lielākajām problēmām ir elektronika – netiek sekots līdzi attiecīgiem mezgliem vai uzstāda papildu iekārtas, kuras neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem.

Par visu, ko papildus uzstāda, ir jāsazinās ar autoražotāja pārstāvjiem un jāsaņem akcepts.

– Vadi paši no sevis neaizdegsies, ir jāmainās spriegumam sistēmā. Protams, laika zobs var izdarīt savu, ja mašīnai ir pieklājīgs vecums.

Kaut kas var iziet no ierindas, blakus esošie vadiņi sāk savstarpēji kontaktēties, un sākas elektroinstalācijas materiālu silšana.

– Vēl esmu novērojis grauzēju uzdarbošanos. Ir iespēja noklāt elektroinstalāciju ar specifiskiem šķidrumiem, lai mazinātu grauzēju ietekmi. Dzīvnieki lien iekšā motortelpā sildīties un mēģina arī pamieloties.

Apdrošinātājiem šosezon ir ļoti daudz gadījumu, kad KASKO sedz izdevumus par sagrauztu elektroinstalāciju. 

– Lai saprastu, kādā stāvoklī ir elektronika, vajadzētu vērsties pie specializētajiem pārstāvjiem, servisu mehāniķiem, lai no rīta paskatās, vai nav sprieguma zudums, stāvot nakts laikā. Pašiem vajag aplūkot, vai nav kādu vizuālo bojājumu.

Ja motortelpā iemeties grauzējs, būs redzami bojājumi – pagrauzti siltumaizsegi, paskādēts motora virsējais nosegs.

Fakti

Latvijā vidēji gadā deg 400–450 vieglās automašīnas. Lielākoties iemesls ir īssavienojums, bojājums elektroinstalācijā.

VUGD vidēji gadā ir aptuveni 600 izsaukumu, kur deg transportlīdzekļi (vieglās automašīnas, piekabes, traktori, mikroautobusi u.c.).

Avots: VUGD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.