Atbilstoši šiem sirsnības un maiguma piepildītajiem svētkiem kamerzālē izskanēja jauna koncertprogramma, kuras centrā ir tautā iemīļotā komponista Emīla Dārziņa melanholiski skaistās solodziesmas ar latviešu dzejnieku rindām, vēsta koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Koncertā līdzās dziedātājai Elīnai Šimkus uzstājās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers, savukārt pie klavierēm mūzikai jaunu gaišumu piešķīra Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistare Ērika Millere.

Vēl klausītājiem bija iespēja iepazīt tuvāk pašu Emīlu Dārziņu, klausoties Oresta Silabrieža atradumos par komponista radošās dzīves līkločiem.

Šī programma ar Elīnas Šimkus ierosinājumu tapusi par godu komponista 150. jubilejas gadam.

Te izceltas visas Emīla Dārziņa solodziesmas, kurās sajust maigumu, jūsmu, rezignāciju, nostalģiju, drāmu un pāri visam – vienkāršu un līdz sirds dziļumiem skarošu daili.

Neaizmirstot arī par citām vērtībām, dziesmas papildina “Melanholiskā valša” pārlikums klavierēm un kordziesmas “Minjona” aranžējums, ko darinājis pianists Vestards Šimkus.

Septiņām no dziesmām teksta autors ir Dārziņa draugs un gara radinieks Jānis Poruks.

Citu dzejnieku vidū ir Rūdolfs Blaumanis, Helgi (jeb jurists, starptautisko tiesību speciālists, ilggadējs Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs pie Svētā Krēsla, Latvijas Universitātes vecākais docents Hermanis Albats), Zemgaliešu Biruta, Vilis Plūdons, Teodors Zeiferts, Andrievs Niedra un pirmā profesionālā latviešu gleznotāja Emīlija Gruzīte.

Te ir veltījums kādai Līnai Z., dāvinājums Pāvulam Jurjānam (likteņa ironija: tieši Pāvuls Jurjāns radīja apstākļu kopumu, kura dēļ Dārziņš iznīcināja savus simfoniskos darbus), Malvīnei Vīgnerei-Grīnbergai, Annai B. un sievai Marijai.

Pēc koncerta klausītāji pulcējās koncertzāles 2. stāva galerijā, lai mūziķiem neformālā gaisotnē uzdotu jautājumus par programmā dzirdēt un mūziķu nākotnes iecerēm.