VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis pastāsta, ka pašlaik vienkārši tiek turpināti jau pirms pāris gadiem iesāktie Bārtas upes atjaunošanas darbi – šoreiz pārbūvē dambja labo krastu, kā arī attīra upi.

Pirmās pārmaiņas upes krastā varēja redzēt jau pirms vairākiem gadiem.

Portāls jau iepriekš rakstījis, ka 2020. gadā gandrīz piecu kilometru garumā tika atjaunota meliorācijas sistēma jeb pārbūvēts upes dambja kreisais krasts.

Pārbūves mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Nīcas pagastā un palielināt pagasta iedzīvotāju drošību.

U. Mednis pastāsta, ka Bārtas upi regulēja pagājušā gadsimta 30. gados. No tā laika tur maz kas ticis darīts.

“Tad 2020. gadā pārtīrījām upes lejas posmu līdz ietekai Liepājas ezerā. Tagad turpinām tīrīt tālāk. To darām, lai mazinātu plūdu draudus. Tam ir Eiropas programma, un tā ir maksimāli jāizmanto, jo lietus te vairāk līst nekā nelīst,” viņš skaidro.

Šī projekta izmaksas ir 4 594 617,77 eiro, no kuriem 3 818 026,24 eiro finansē Eiropas Atveseļošanas fonds, pārējo – Latvijas valsts budžets.

Iepirkums bijis viens, bet darāmie darbi sadalīti divās daļās – Bārtas aizsargdambja labā krasta pārbūvē un upes atjaunošanā.

“Bārtas upes atjaunošana iet uz augšu līdz vietai, kur ietek Jēčupe. Braucot pār Bārtas tiltu un paskatoties lejā, varēja redzēt sanesumu, salas. Parasti ūdens upei tek pa vidu, bet ar salām ūdens lauzās pa malu un netecēja pa vienu noteiktu plūsmu.

Sanāk, ka skaloja ārā krastu, tāpēc dambjus atjaunojam.”

Darbus upē uzsāka pērnā gada novembrī.

Dambja kreisajam krastam jābūt pārbūvētam līdz 2026. gada 30. jūnijam, bet upes attīrīšanas darbus jāpabeidz līdz šī gada 30. oktobrim, tāpēc tā projekta daļa šobrīd ir aktuālākā, norāda U. Mednis.

Viņš pastāsta, ka to, kurā laikā ko drīkst darīt, ietekmē arī zivju nārsti un liegumi.

Tad, kad būvdarbi atļauti, abas projekta daļas tiek izpildītas vienlaikus, tāpēc, nobraucot gar ūdenstilpi, ap to var redzēt daudz tehnikas un upē – peldošus ekskavatorus.

“Tas ir atveseļošanas un noturības mehānisma objekts, un tur nav nekādas atlaides. Ir termiņš, kad darbi jāpabeidz, un viss.”

Bārtā šobrīd notiek gultnes atjaunošana, to mehanizēti atbrīvojot no apauguma, izstrādājot grunts un biomasas piesērējumu.

Arī labā krasta aizsargdambja atjaunošana notiek, to mehanizēti atbrīvojot no apauguma.

Papildus tiek veikta arī šķērsgriezuma atjaunošana, grunts dambja ķermeņa un nogāžu nostiprināšana.

Savukārt posmos, kur pa aizsargdambi ierīkoti ceļi, paredzēta arī ceļa seguma atjaunošana.

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārstāvis informē, ka, pabeidzot darbus, plānots iekārtot arī divas kāpņu vietas un laivu nolaišanas slipu.

Peldvietas gan nav paredzētas, jo tās neatbilst plūdu mazināšanas programmai.

Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese paskaidro, ka oficiālas peldvietas Bārtas upē nemaz nav.

“Protams, mēs arī saprotam, ka ir neoficiālas vietas, kur cilvēki pēc ieraduma iet baudīt ūdens priekus, bet tādas oficiālas vietas mums nav,” tāpēc projekta izpildītāju lēmums tādas neiekārtot ir saprotams.

Viņa norāda, ka posmos, kur pārbūve jau pabeigta, joprojām ir vietas, kur pie upes var noiet. Tās mēdz izmantot makšķernieki, tāpēc no viņiem nav dzirdētas sūdzības, ka būvdarbi vai jau pabeigtie darbi traucētu.

“Šobrīd mums nav nekādas indikācijas, ka kāds no vietējiem iedzīvotājiem būtu ar kaut ko neapmierināts.

Mums bija tikšanās ar VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, un visi kopīgi vienojāmies, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, viņi krastu atstās pēc iespējas zaļāku. Protams, ir veikta koku un krūmu izciršana, kas bija vajadzīga, lai krastu saglabātu, bet līdz šim neviens nav pie mums vērsies ar pretenzijām.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.