liepajniekiem.lv
Ražu pārdod Saldū
“Šī brīža aktualitāte ir laikapstākļi – te var ņemt kartupeļus, bet te atkal lietus neļauj strādāt. Uz lauka gan tiekam, tas nav slapjš, jo mums ir laba, smilšaina un viegla zeme,” A. Trimeris stāsta, ka liela daļa agro šķirņu ir noņemta un šogad tām raža ir varena, kartupeļu daudz un lieli.
Par vēlajiem varēs spriest, kad sāks rakt. Tos novāks ar kombainu.
Agrajiem izmanto kratītāju, jo tas ir saudzīgāks pret bumbuļiem, kam nav tik stingras mizas kā vēlajām šķirnēm, tāpēc arī noņem glītākus. Kombains apbružātu vairāk, atstājot plikus, saka A. Trimeris.
Visa raža nonāk Saldū, kur vienu daļu pārdod tirgū, bet otru ved uz ēdnīcu “Pavalgs”. Zemnieks nav noslēdzis piegādes līgumu ar ēdinātājiem un teic, ka, no vienas puses, tas ir izdevīgi.
“Ja līgums noslēgts, bet kartupeļi neizaug, tad jāpērk pašam, lai būtu, ko aizvest. No otras puses, izdevīgi ir viņiem, jo, kad var nopirkt lētāk, zem manas cenas, tad, protams, pērk tur.”
“Pavalgs” ir regulārs un labs noņēmējs, lai gan pieprasījums neesot stabils. Vasarā, kad cilvēki vairāk uzturas mājās, tad arī vairāk pērk kartupeļus.
Savukārt tirgū noiets paredzams, tur ik dienas pārdod ap 200 kilogramiem.
Tirgoties brauc sešas dienas nedēļā gan A. Trimeris, gan viņa dzīvesbiedre Inga Caune, mainoties pa dienām. Šobrīd gan tirgus ir tikai saimnieces ziņā, jo saimnieks kuļ.
“Zaļkalnos” audzē arī kviešus, miežus, auzas, zirņus.
Cilvēki nemainīgi dod priekšroku dzelteniem, miltainiem kartupeļiem un Saldus tirgū pieprasa galvenokārt trīs šķirnes: ‘Vinetu’, ‘Lauru’ un ‘Anuschku’.
Mazpilsētā tirgus apmeklētāji ir gandrīz vieni un tie paši, tā ka ar gadiem nostabilizējies savs pircēju loks, un viņi iet tieši pēc Embūtes kartupeļiem.
“Ir konkrētas šķirnes piekritēji, piemēram, nāk tikai pēc ‘Vinetas’. Citi atkal pērk ‘Presto’, jo šie garšīgie kartupeļi Saldus tirgū laikam mums vienīgajiem,”
I. Caune pastāsta, ka ir grūti pieradināt pircējus pie jaunas šķirnes, bet, kad viņi ir to nogaršojuši un iepatīkas, tad nākot tikai pēc tās.
“Šobrīd, kad rokam ‘Colombu’, viņi meklē ‘Presto’. Katru nedēļu pienāk pa vairākām reizēm un paskatās – vai vēl nav?”
Sezonu sāk ar stādiem
Ģimene apstrādā 53 hektārus zemes un teic, ka viņi jau tādi sīkražotāji. Vajadzīgā tehnika ir sagādāta, papildus mantotai zemei vēl piepirkta klāt. Plecus nespiež neviens kredīts.
“Neesmu nevienam parādā ne par tehniku, ne par zemi, tā ka varu kaut rīt beigt saimniekot un būšu brīvs,” A. Trimeris saka.
Visus darbus, sākot no zemes apstrādes, beidzot ar ražas novākšanu, viņi izdara divatā, tāpēc dienas paiet kā vāveres ritenī.
Ģimene dzīvo gan Embūtē, kur atrodas zemnieku saimniecība, gan arī Saldū, kur ir dzīvoklis. Savulaik viņi dzīvoja tikai pilsētā, jo abi tur strādāja, – viņš metālapstrādes uzņēmumā, viņa – skolā par skolotāju.
“Kad krīzes gadā, 2008., vīram darbs beidzās, jutu, ka nebūs labi, jo viņam zuda interese par dzīvi. Tad teicu, lai brauc uz laukiem un saimnieko. Un tā viņš te sāka,”
I. Caune atceras.
Savukārt pašai nācās aiziet no darba kovida laikā, jo viņa atteicās vakcinēties. Būdama bezdarbniece, izmācījās kursos uzņēmējdarbības lietas, pēc tam Bulduru Tehnikumā – dārzkopību.
“Tad sabūvējām siltumnīcas, un tagad es pavasarī ņemos ar stādiem, braucu uz Vaiņodes stādu tirgu. Cenšos līdz Jāņiem visu pārdot, jo pēc tam sākas agrie kartupeļi,” I. Caunei tupeņu sezona ilgst līdz rudenim.
Zemnieces pārziņā nav kartupeļi vien, bet vēl arī citi dārzeņi, ko viņa dēvē par sīkumiem. Ķiploki, sīpoli, burkāni tāpat nonāk tirgū.
Kad tīrumi nokopti, tad arī vīrs atsāk braukt uz tirgu, bet šobrīd diendienā ar busiņu uz Saldu un atpakaļ tikai sieva: “Es jau sen braukāju. Uz Saldu aizgāju 1998. gadā un tā esmu pieradusi pie ceļa, ka nemaz to nejūtu.
Patiesībā tas ir vienīgais brīdis, kad varu atpūsties, jo te visu laiku jāstrādā.
Kad pārbraucu no tirgus, ir jāsakraujas nākamajai dienai, jāaplej siltumnīcas, un tad jau vēls vakars klāt.”
Ķibeles arī gadās. Kad portāls ciemojas saimniecībā, I. Caunes mikroautobuss ir remontā, jo iepriekšējā dienā Saldū salūza. Vīrs brauca pakaļ un pārvilka mājās.
Nu abi cer, ka drīz to saremontēs, lai atkal varētu rullēt uz tirgu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
