liepajniekiem.lv
Nodos novada pašvaldībai
Komunālajai pārvaldei nu būs jāapseko vēl viens rotaļlaukums, jo vaiņodnieki tikuši pie jauna, apliecina pagasta pārvaldnieks Mārtiņš Mikāls.
To saņēmuši dāvinājumā no veikalu tīkla “Lats” labdarības fonda “Zīļuks”.
“Tas dibināts 2015. gadā. Pie visām “Lata” veikalu kasēm ir ziedojumu kastītes, kurās cilvēki var ziedot naudu, kas nonāk fondā. Pēc tam tiek izvēlēta vieta, kurā tiks izbūvēts jauns bērnu laukums.
Ja nemaldos, tad visā Latvijā sarūpēti jau 15 šādi laukumi,”
stāsta SIA “Santaro” valdes locekle Santa Krīgena.
Viņas uzņēmums apsaimnieko vairākus šī tīkla veikalus Liepājā un Vaiņodē.
S. Krīgena palepojas, ka šogad tieši viņas veikalos bijuši aktīvi ziedotāji, tāpēc uzņēmumam bija iespēja izvēlēties, kur būvēt jaunu bērnu laukumu.
“Vaiņodi izvēlējāmies tāpēc, ka esam tur iecienīts veikals. Domājam, ka te cilvēki vairāk novērtēs un ar mīlestību attieksies pret to, ko darām.”
Viņa apliecina, ka visas laukuma iekārtas ir sertificētas, drošas un pārbaudītas.
Laukumu izbūvēja un uzstādīja SIA “Fixman”, kas strādājis arī pie pārējiem “Zīļuka” laukumiem Latvijā.
“Viss jau ir gatavs. Atlika tikai sakārtot dāvinājuma pieņemšanas dokumentus un to atklāt,” norāda M. Mikāls.
Viņš paskaidro, ka laukums oficiāli tiks nodots Dienvidkurzemes novada pašvaldībai un pēc tam to turpinās apsaimniekot Komunālā pārvalde.
Rotaļlaukums jau kopš pirmdienas pieejams bērniem.
Neatklāj, cik laukumu apseko
Komunālās pārvaldes pārziņā gan ir tikai tie rotaļlaukumi, kas pieder pašvaldībai un atrodas pārvaldes atbildībā esošajā teritorijā, norāda pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Štolcs.
“Tie laukumi, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājām un pieder iedzīvotājiem, ir mājas apsaimniekotāja vai pašu iedzīvotāju pārziņā. Tāpat mēdz būt situācijas, kad kāds iedzīvotājs savulaik uzstādījis laukumu vai atsevišķas iekārtas saviem bērniem un atstājis tās bez uzraudzības.
Laika gaitā konstrukcijas nolietojas, un, ja netiek pareizi koptas, tās var kļūt bīstamas. Bet tā jau ir pašu iedzīvotāju atbildība.”
Viņš piemin, ka tieši šobrīd tiek veikta ikgadējā bērnu rotaļlaukumu apsekošana, un, ja iekārtās tiek konstatēti defekti, tie tiek novērsti. Ja ar labošanu par maz, iekārtu demontē.
“Tagad ejam uz visiem laukumiem, taisām apsekošanas aktus. Tas ir diezgan laikietilpīgs process. Līdzi ir arī darba drošības speciālists, kuram ir sertifikāts. Viņš pārsvarā katram laukumam iziet cauri kopā ar vietas pārvaldnieku.”
Cik laukumu Komunālā pārvalde apseko? Gan A. Štolcs, gan pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Ojārs Petrēvics saka, ka visā novadā ir 20.
Portālam precizējot, vai novadā tik tiešām ir tik maz bērnu laukumu, pārvaldē paskaidro, ka tieši tik laukumu reģistrēti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publisko spēļu laukumu reģistrā.
Aplūkojot sarakstu, manām, ka tajā nav norādīts neviens laukums, piemēram, Nīcā vai Grobiņā.
“Jā, pie Nīcas vidusskolas ir bērnu rotaļlaukums, kurš pieder pašvaldībai. Komunālā pārvalde to pat apsaimnieko. Kāpēc tas nav publiskajā reģistrā, jājautā konkrētās teritorijas pārvaldniekam,” norāda A. Štolcs.
Iemesli tam var būt dažādi.
Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Agija Kaunese paskaidro, ka konkrētajā Nīcas laukumā notiek rotaļu elementu maiņa un, tiklīdz darbi būs pabeigti, tas tiks reģistrēts.
Par to, vai laukums jebkad bijis reģistrēts, viņai grūti teikt.
“Reģistrā ir 20 laukumi, bet, protams, realitātē to ir vairāk. Novads ir milzīgs, no galvas nevaru pateikt, cik laukumu apsekojam. Tad tā būtu maldīga informācija,”
pauž A. Štolcs.
Savukārt O. Petrēvics atzīst: “Mums nav saraksta ar laukumiem, kurus apsekojam. Nesaprotu, kāpēc mums tāds būtu vajadzīgs. Mēs jau neapsaimniekojam ciparus, mēs pildām pārvaldnieka uzdotos uzdevumus.”
Lai gan Komunālajā pārvaldē portālam nevarēja nosaukt, cik laukumu apsaimnieko, ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas palīdzību izdevās nonākt pie konkrēta skaitļa – 27.
“Šo laukumu apsaimniekošana ir izveidojusies vēsturiski, ņemot par pamatu tos laukumus, ko iepriekš apsaimniekoja bijušajos astoņos novados.
Pakāpeniski notiek darbs pie šo laukumu pārbaudes un reģistrēšanas Patērētāju tiesību aizsardzības biroja reģistrā atbilstoši visām prasībām,” norāda pašvaldībā.
Apšaubāmas iekārtas nojauc
SIA “Grobiņas HES” valdes loceklis Kaspars Krūmiņš informē, ka novadā apsaimnieko 20 pašvaldībai piederošus bērnu laukumus.
Gan “Grobiņas HES”, gan novada Komunālā pārvalde atzīst, ka to, cik novadā ir privāto bērnu laukumu, viņi nezina.
K. Krūmiņš norāda, ka, veicot dažādus darbus, strādnieki ik pa laikam pamana nereģistrētus bērnu laukumus.
“Pēc Dubeņu atgadījuma atbrīvojāmies no vairākām bezsaimnieka iekārtām, kas izskatījās apšaubāmas.
Ja redzam, ka mūsu īpašumā ir iekārtas, kas nav mūsu apsaimniekošanā, bet apdraud bērnu drošību vai dzīvību, mēs tās nojaucam.”
Cilvēki uz to reaģē dažādi.
K. Krūmiņš komentē, ka citreiz kāds uzreiz atceras, ka, piemēram, šūpoles tomēr pieder viņam, un pieprasa, lai tiek atdoti materiāli.
“Diemžēl šādu bezsaimnieka laukumu vai iekārtu ir daudz.
Pēc šī atgadījuma pārvaldniekiem tika dots uzdevums apsekot vai vismaz uzzināt, kuri varētu būt bezsaimnieka vai jaukta tipa īpašumos celti bērnu laukumi,” K. Krūmiņš atzīst, ka arī novārtā pamestas iekārtas varētu apsekot, taču tad būtu nepieciešams zināt īpašnieku, lai apsaimniekošanu varētu saskaņot.
“Šī ir ļoti sarežģīta situācija.”
Pašvaldībā portālam norāda, ka privāto un bezsaimnieka laukumu un iekārtu apsekošana, kas tika uzdota pārvaldniekiem un namu apsaimniekotājiem, joprojām ir procesā.
Novads ir liels, un līdz šim visus saskaitīt vēl nav izdevies.
Vērgales pagasta pārvaldes vadītāja Vita Cielava pastāsta, ka Vērgales pagastā nav daudz bērnu laukumu, tāpēc tos regulāri apseko arī pati.
“Praktiski ir tikai viens – Saraiķos. Pavasarī to atjaunojām.
Protams, arī iedzīvotāji ziņo, ja kaut kas nav kārtībā. Laukumus pie mājām pati piebraucu paskatīties. Arī tādu nav daudz.”
Grobiņas pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Dabars apstiprina, ka Grobiņā atrodami seši pašvaldībai piederoši bērnu laukumi, lai gan neviens no tiem nav reģistrēts PTAC.
Pie katra no tiem ir arī plāksne ar uzrakstu, ka tos apsaimnieko SIA “Grobiņas HES”.
“Cilvēki ir malači. Atbildīgs cilvēks, kurš palaiž bērnu spēlēties, noteikti paskatās uz izlikto plāksni ar lietošanas noteikumiem.
Mazs bērns tāpat neprot lasīt, tāpēc paļaujamies un ticam, ka vecāki ir atbildīgi –
neļauj neko lauzt, skatās, vai viss ir kārtībā, un, ja nav, tad zvana un to saka. Un cilvēki tiešām arī zvana, fotografē to, kas ielūzis, noplīsis. Lielu problēmu līdz šim nav bijis.”
Fakti
Dienvidkurzemes novada pašvaldības atbildībā esošie rotaļlaukumi:
- Komunālā pārvalde – 27;
- SIA “Grobiņas HES” – 20.
Uzziņai
SIA “Grobiņas HES” apsaimniekotie rotaļlaukumi:
Seši – Grobiņā (M. Namiķa ielā 15; Jaunatnes ielā 12; Paula ielā 2; Celtnieku ielā 42; Skolas ielā 2; Saules ielā 25);
Četri – Grobiņas pagastā (PII “Ūdelīte” Ozolu ielā 1 Dubeņos; Kuršu ielā 10 Dubeņos; Centrālajā ielā 3/5 Cimdeniekos; Robežu ielā 21 Robežniekos);
Četri – Medzes pagastā (Priežu ielā 3 Kapsēdē; “Dzintarkrasts” Kapsēdē; “Parkas 2”; “Ievkalnos”);
Trīs – Kalētu pagastā (Liepu alejā 3a; Liepu alejā A; mežaparkā “Priediens”);
Divi – Gaviezes pagastā (“Atmodās”; “Pīlādžos”);
Viens – Bārtas pagastā (“Ābeļdārzā”).
Avots: SIA “Grobiņas HES”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
