Cīņa notiek par 200 deputātu vietām parlamenta apakšpalātā.

Babiša iespējamā atgriešanās valdības vadītāja amatā varētu sarežģīt Prāgas attiecības gan ar Kijivu, gan Briseli, Čehijai pieslejoties Ungārijai un Slovākijai, kas atsakās sniegt palīdzību Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs, kas tiek dēvēts par “čehu Trampu”, solīja gan pensionēšanās vecuma pazemināšanu, gan dažādus sociālos pabalstus, gan enerģijas cenu griestu noteikšanu, gan nodokļu pazemināšanu.

71 gadu vecais politiķis apsolījis arī militārās palīdzības izbeigšanu Ukrainai.

Saskaņā ar aptaujām ANO varētu iegūt 30% balsu, taču tas nenodrošinās Babišam absolūto vairākumu, un viņam nāksies meklēt koalīcijas partnerus.

Vislielākās bažas rada iespēja, ka ANO varētu izvēlēties sadarbību ar galēji labējo partiju “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD), kuru vada skandalozais politiķis Tomio Okamura, un kreiso ekstrēmistu aliansi “Stačilo!” (“Pietiek!”), kurā komunistu (KSČM) vadībā apvienojušās vairākas marginālas sīkpartijas.

Gan kreisie, gan labējie ekstrēmisti pieprasa izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un NATO, solot par to sarīkot referendumu.

Gatavību balsot par SPD izteikuši aptuveni 12% čehu, kamēr komunistus atbalsta 5% līdz 7% aptaujāto.

Vēl viens no potenciālajiem ANO partneriem ir labēji populistiskā partija “Autobraucēji sev” (AUTO), kas galvenokārt iestājas pret ES zaļo kursu, kas paredz iekšdedzes dzinēju izskaušanu.

Partija izveidota, lai atbalstītu “automašīnas, ogles un kronu”, un tā arī varētu pārvarēt iekļūšanai parlamenta apakšpalātā noteikto 5% barjeru.

Līdzšinējā premjerministra Petra Fialas vadītā koalīcija “Spolu” (“Kopā”), kurā apvienojušās trīs konservatīvās partijas – premjera pārstāvētā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS), kristīgie demokrāti (KDU-ČSL) un liberāli konservatīvā partija TOP 09 – var cerēt uz 20% balsu.

Tikmēr liberāli centriskā partija “Mēri un neatkarīgie” (STAN), kas pārstāvēta pašreizējā prorietumnieciskajā koalīcijā, un Pirātu partija, kas šajā koalīcijā atradās līdz pagājušajam gadam, katra var cerēt uz 10 līdz 12% balsu.

Kopumā vēlēšanās startē 28 partijas.

Tomēr vēlēšanu iznākums nav skaidrs, jo aptuveni trešdaļa vēlētāju vēl pašā vēlēšanu priekšvakarā nebija izšķīrušies, par ko balsot.

Svarīgi ir arī tas, cik partijām izdosies iekļūt parlamentā, pārvarot esošo procentu barjeru, jo tas noteikts vietu sadalījumu un attiecīgi ietekmēs politisko aritmētiku vairākuma koalīcijas veidošanā.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra pulksten 14 (pulksten 15 pēc Latvijas laika) un balsošana turpināsies līdz pulksten 22.

Tā atsāksies sestdien pulksten 8 un noslēgsies pulksten 14.

Balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi jau sestdien ap pulksten 20.