liepajniekiem.lv
Pašlaik Dienvidkurzemē savas iespējas iztausta dāņu uzņēmums “EWE Neue Energien”, kura pārstāvjus Kalētu un Gramzdas iedzīvotāji uzņēma noraidoši un iebilda pret būvniecības ieceri Smikšos.
Pietiek ar trim metriem sekundē
SIA “EWE Neue Energien” ir uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi vēja parku attīstībā Dānijā un Vācijā.
Projektu vadītāji Valdis Verners un Kalvis Lauskis Kalētu kultūras namā klāstīja, ka šī nav vēja parka apspriešanas sanāksme, bet tikai informatīva tikšanās. Nav teikts, ka uzņēmumam izdosies.
“Pozitīvs lēmums nenozīmē, ka mēs šeit būvēsim vēja parku,”
uzsvēra V. Verners.
“Ir ļoti daudz riska faktoru, lai nonāktu līdz šī projekta realizācijai. Cilvēkiem ir radies maldīgs priekšstats, ka visa Latvija būs nosēta ar vēja parkiem. Ja nebūs brīvās jaudas, nebūs arī vēja parku.”
Pašlaik notiek izpēte, lai noskaidrotu, vai konkrētajā teritorijā iespējams attīstīt vēja parku, kurā plānotas līdz 14 turbīnas augstumā līdz 260 metriem ar kopējo jaudu līdz 112 MW.
Tas kļūs zināms tikai pēc visu pētījumu veikšanas un IVN apstiprināšanas. Ja jā, tad plānots sākt 2030. gadā un ekspluatācijā nodot 2031. gadā.
“Vēja parku plānojam izvietot uz lauksaimniecības zemēm, dažās vietās varētu būt meža teritorijas. Visas šīs zemes pieder privātiem īpašniekiem,”
teica V. Verners.
“Cik reižu dienā pūtīs vējš?” jautāja sanāksmes dalībnieks.
K. Lauskis skaidroja, ka pašlaik tehnoloģijas ļauj ražot enerģiju pat ar vēja ātruma 3 metri sekundē. Turbīnas kļūst lielākas, un līdz ar to pieaug ražošanas jaudas.
“Mazajai turbīnai, kādas atrodas Grobiņas parkā, ražošanas jauda ir 0,6 megavati, tad šīm turbīnām ar tādām dimensijām tie ir 7,2 megavati. Tas ļauj ietaupīt gan zemi, gan ceļu būvniecību, aizņem mazāku platību, vairāk zemes paliek lauksaimniecībai,” viņš pastāstīja.
Iedzīvotāji norādīja, ka Smikšos pavasaros un rudeņos pulcējas migrējošie putni. “Ja te būs melnais stārķis, tad mēs iesim mājās,” par putnu izpēti teica V. Verners.
“Kādēļ jūs gribat izpostīt mūsu vidi? Kāds mums būs labums no turbīnām? Kāpēc nebūvējat Dānijā?” –
ar šādiem jautājumiem attīstītājus apbēra iedzīvotāji.
Viņi pārmeta, ka runātāji uztraucas tikai par putniem, bet nevienam neinteresē cilvēku veselība. Piemēram, Ozolos, apmēram 800 metrus no plānotajām turbīnām aug 14 bērni.
Neatbalsta, bet nevar aizliegt
Sapulcē piedalījās Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Kristapsons. Viņš pastāstīja, ka tad, kad uzņēmēji vērsās pašvaldībā, saņēmuši atbildi – “Stop!”
“Runājiet ar iedzīvotājiem. Ja viņi ir par, tad pašvaldība ar jums runās tālāk,”
viņš teica.
Ja tiktu uzstādītas visas plānotās turbīnas, pašvaldība ik gadu no vēja parka attīstītāja saņemtu ap 280 000 eiro, kas būtu jānovirza Kalētu un Gramzdas pagastu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Puse summas nonāktu mājsaimniecībās 2 kilometru zonā ap turbīnām.
U. Kristapsons pieminēja vēja parku pie Pāvilostas, nosaucot to par murgu un atzīstot, ka nezina, kā pašvaldība un deputāti tiks ar to galā.
“Ja jūs visi kliegsiet, ka jums nevajag, pašvaldība nostāsies iedzīvotāju pusē,”
viņš solīja par ieceri Smikšos.
“140 tūkstoši eiro pie pašvaldības 55 miljonu gada budžeta, tā nav liela nauda.”
Tomēr priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka pašvaldība var neatbalstīt, ja iedzīvotāji teiks nē, taču nevar aizliegt būvēt.
Saeimā rit diskusijas par priekšlikumu pašvaldībām ļaut noraidīt vēja elektroenerģijas projektus.
Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā, lai pašvaldības tā varētu lemt tad, ja tuvumā jau uzbūvēti vēja parki ar 150 megavatu jaudu vai ja reģionā kopumā jau īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 megavati, ziņo portāls lsm.lv.
Pie šiem nosacījumiem pašvaldībām vēl pirms IVN uzsākšanas būtu tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektus.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija neatbalsta priekšlikumu, norādot, ka tas paredz vēja elektrostaciju jaudu mākslīgu ierobežošanu un būtiski kropļotu enerģijas tirgu, kā arī kavētu Latvijai sasniegt klimata politikas mērķus.
Asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš uzskata, ka
pašvaldībām jau ir dotas pietiekami lielas pilnvaras apstādināt jebkuru projektu vai iniciatīvu.
Sakas vēja parka IVN ziņojumā minēta Dienvidkurzemes novada domes vēstule, kurā norādīts, ka šobrīd pašvaldība izstrādā jaunu teritorijas plānojumu, kura darba uzdevumā plānots noteikt teritorijas, kur vēja, saules un citu alternatīvās enerģijas ražošanas objektu būvniecība ir aizliegta.
Kamēr tās nav noteiktas, pašvaldība būvniecību nevar atbalstīt.
Nosacījumi pilnībā izpildāmi
“K2 Ventum” IVN procesu sāka 2021. gada novembrī, un EVA atzinums nule sniegts par jau ceturto IVN ziņojuma redakciju.
Dokumentu pārstrādāja pēc vairākkārtējām konsultācijām un diskusijām ar vietējās kopienas pārstāvjiem, valsts institūcijām un nevalstiskām vides organizācijām.
“K2 Ventum” projekta attīstībā ieviesusi būtiskus uzlabojumus:
turbīnu skaits samazināts no 55 līdz 46, tādējādi divu kilometru rādiusā skarto mājsaimniecību skaits sarūk no 113 uz 60, un palielināts turbīnu attālums līdz Pāvilostas promenādei – no 2,4 kilometriem līdz 3,7 kilometriem.
Dažu turbīnu augstums samazināts no 250 uz 225 metriem.
“K2 Ventum” norāda, ka izvēlēsies tikai tādas iekārtas, kas aprīkotas ar ietekmi uz vidi mazinošu papildaprīkojumu.
Viedās radaru un kameru sistēmas apturēs turbīnu vai visu VES parku, samazinot vai novēršot putnu sadursmes ar tām.
Līdzīgi mirgošanas efekta ierobežošanas tehnoloģijas ļauj apturēt turbīnu, kad tās ēna var radīt traucējošu mirgošanas efektu. Lāpstiņas apsildīs, lai novērstu apledojumu.
Šos sarežģītos noteikumus, kas varētu likt attīstītājam pārdomāt, Kalētos piesauca V. Verners. K. Lauskis skaidroja – jo biežāk turbīnu apstādina, jo tā ātrāk nolietojas.
“Normālā gadījumā attīstītājs neietu uz priekšu, saņemot tādus nosacījumus. Lai parks ar šādiem apgrūtinājumiem pelnītu, tam elektrība būtu jāpārdod dārgāk,”
viņš teica.
“K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš iebilda, ka šādi tehniskie un vides aizsardzības nosacījumi ir ierasta prakse visos jaunajos vēja enerģijas projektos gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, un šādi risinājumi iekļauti jau sākotnējā posmā.
“Projekta ekonomika ir balstīta, ņemot vērā šādu drošības un vides aizsardzības sistēmu izmaksas un uzturēšanu. Svarīgi uzsvērt, ka
šīs prasības ne tikai nekavē projekta īstenošanu, bet arī palīdz nodrošināt tā ilgtspēju, saskaņojot enerģētikas attīstību ar dabas aizsardzības principiem,”
viņš teica portālam, uzsverot, ka izvirzītie nosacījumi ir pilnībā izpildāmi un nekādi nesamazina projekta ekonomisko dzīvotspēju vai reģionam paredzētos ieguvumus.
Kopienas “Pretvējš” pārstāve Sandra Stepiņa portālam pauda, ka iedzīvotāji turpinās vērsties pret vēja parka izbūvi, ir vairāki aktīvi tiesvedības procesi.
“”K2 Ventum” tagad ir jāvēršas pašvaldībā, jo pēc esošā teritorijas plānojuma šajās vietās joprojām nav atļauts būvēt.
Vienreiz jau viņiem ir atteikta lokālplānojuma izstrāde zemes lietojuma maiņai,”
viņa uzsvēra.
Joprojām iedzīvotāju pusē esot Aizsargjoslu likums, kas aizliedz šādas būves piekrastē, un jaunais regulējums atvieglotai kārtībai energoapgādes būvju celšanai nedrīkst prevalēt pār vides prasībām un apiet tās, norāda S. Stepiņa.
“Turpinām uzstāt uz savām tiesībām dzīvot tīrā vidē, uz ko vienmēr esam paļāvušies, ka te tāda būs,” viņa teica.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
