Vasaras laika beigšanās cilvēkiem varētu izraisīt dažādas pārejošas veselības problēmas – piemēram, traucētu miegu, hormonālās izmaiņas, izmainītu apetīti, garastāvokļa traucējumus un vispārējas grūtības pielāgoties jaunajam laikam.

Nav arī tā, ka laika pārejai ir tikai negatīvas sekas, jo, piemēram, tā varētu vairāk patikt cilvēkiem, kuriem dabiski ir celties vēlāk.

Taču vislabākais veids, kā pašam sevi izzināt, ir sekot līdzi izmaiņām organismā.

Te talkā nāk viedierīces, kas atgādina, palīdz sekot līdzi un analizē mūsu ikdienas paradumus. Piemēram, Galaxy Watch8 ļauj analizēt miega kvalitāti un sniedz arī vērtīgus padomus tā uzlabošanai.

Miega hronotips ir cilvēka iedzimtā tendence būt aktīvam vai nomodā noteiktās diennakts stundās.

Pastāv četri pamata miega hronotipi, un katrs no tiem raksturo cilvēkus, kuri jūtas vislabāk noteiktā diennakts laikā.

“Lauva” ir cilvēks, kurš dod priekšroku agrīnām rīta stundām un agram gulētiešanas laikam. “Vilkam” savukārt patīk vēla celšanās un gulētiešana.

“Lāči” nav izteikti tā sauktie agrie putniņi vai pūces, bet atrodas kaut kur pa vidu, savukārt “delfīnam” bieži ir trausls miegs – viņš ir jutīgāks pret gulēšanas apstākļiem un viegli pamostas.

“Lauvām” šī rudens pāreja ir visgrūtākā, jo viņi produktīvāki tieši rīta stundās.

Ja kāda “lauva” saprot, ka laika maiņa rudenī sagādā problēmas, tad dažas dienas pirms pulksteņlaika pagriešanas vajadzētu iet gulēt par 10–15 minūtēm vēlāk, lai ķermenis paspētu pierast pie jaunās kārtības.

“Vilkiem” šis process ir krietni vieglāks, jo viņi dabiski grib celties vēlāk. Tomēr joprojām svarīgi ir ievērot stabilu gulētiešanas režīmu, lai dotu iespēju savam iekšējam pulkstenim pielāgoties.

“Lāči” parasti spēj samērā labi piemēroties celšanās un gulētiešanas laikam, tādēļ arī viņus šī laika maiņa traucē mazāk.

“Delfīniem” vairāk ir raksturīgs haotisks diennakts ritms, tādēļ viņiem īpaši nozīmīgs ir mērķtiecīgs darbs pie režīma sakārtošanas, kā arī stresa un trauksmes mazināšanas.

Izveidojiet labu gulētiešanas rutīnu, kas palīdz mazināt stresu un ikdienas uztraukumus, tā atvieglojot iemigšanu.

Mērķis – lai iemigšana jeb miega latence būtu 15–20 minūtes.

Tāpat iesaku ievērot režīmu kopumā, proti, svarīgi ir vienoti gulētiešanas un celšanās laiki gan darbdienās, gan brīvdienās.

No rītiem centieties pēc iespējas vairāk atrasties spilgtā gaismā un dienas otrajā pusē izvairieties no kofeīna lietošanas.

Labsajūtai nepieciešams ne tikai kvalitatīvs miegs, bet arī sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un harmoniskas attiecības ar apkārtējiem.

Marta Celmiņa, miega speciāliste un pediatre