liepajniekiem.lv
ASV finanšu ministrs Skots Besents pagājušās nedēļas vidū izziņoja sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil”.
Baidena administrācija savulaik šīm kompānijām klāt neķērās, nosakot sankcijas Krievijas trešajai un ceturtajai lielākajai naftas kompānijai.
Arī Eiropas Savienība izsludināja, iespējams, līdz šim nopietnāko sankciju paketi – 19., kas vērsta pret enerģētikas, finanšu, militārās rūpniecības jomām, īpašajām ekonomiskajām zonām, kā arī Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.
Uz Krievijas agresiju vajadzēja atbildēt vēl asāk, vēl sāpīgāk, vēl fundamentālāk un daudz agrāk, bet jāatzīst, ka viens solis ir vairāk un labāk nekā neviens.
Eiropa joprojām iepērk Krievijas naftu, gāzi. Nu, vismaz ir panākts Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.
ASV un Eiropas sankcijas noteiktas laikā, kad pasaulē vērojama naftas pārprodukcija. Tas ir gluži kā šāviens ar “Tomahawk” raķetēm pa Kremli.
Šim apstāklim nevajadzētu būtiski iespaidot naftas cenas, kādu 5 procentu pieaugums pēc sankciju paziņojuma ir vērojams, bet, cerams, tas neturpināsies.
Naftas ieguvējvalstis, saasinoties konkurencei, palielinājušas “melnā zelta” pumpēšanas jaudu,
naftas ieguvi kāpinājušas, piemēram, Brazīlija, Venecuēla, arī Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībnieces.
Tramps beidzot izmantojis spēka sviras, jo šāds solis pret lielākajām agresora naftas kompānijām ir tieši tāds. Tie nav kaut kādi tukši mutiski draudi, kurus pēc laika atceļ ar tādu pašu “verbālu likumu”.
Tā kā šodien pasaulē naftu var nopirkt no daudziem piegādātājiem, uzmanīgi kļūst arī Ķīnas un Indijas naftas importētāji. Viņi nevēlas nonākt zem sankciju āmura, ja tiks pieķerti sadarbībā ar divām minētajām Krievijas kompānijām.
Protams, ka Krievijai ir pieredze sankciju apiešanā un arī tagad tiks meklēti veci un jauni ceļi, lai turpinātu tirdzniecību. Tāpēc ļoti svarīgi būs, cik sekmīgi ASV kontrolēs ierobežojumu ievērošanu. Ja šis darbs tiks atstāts novārtā, sperto soļu vērtība nivelēsies.
Kas lika ASV prezidenta administrācijai izšķirties beidzot par rīcību? Notikumi mainās tik strauji, ka grūti tiem izsekot.
Tramps vizinās kā pa amerikāņu kalniņiem.
Pavisam nesen ASV prezidents klātienē Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, un avoti vēsta, ka viņš atkal centies uzspiest neizdevīgus nosacījumus ukraiņiem, it kā pat atteikties no visas Donbasa teritorijas.
Tāpat Tramps pateica “nē” “Tomahawk” raķetēm, pirms tam ar tām pabaidot Krieviju.
Neilgi pirms šīs tikšanās bija kārtējā Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna. Un likās, ka Tramps atkal atmaidzis pret krievu caru.
Bet tad ASV valsts sekretārs Marko Rubio pa tālruni kontaktējās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, pārrunājot nākamos soļus pēc līderu sarunas.
Acīmredzot šīs sarunas saturs bija tāds, ka Trampa administrācija, piedodiet, trešo reizi pārliecinājās, ka tiek vazāta aiz deguna.
Un sekoja gan Trampa paziņojums, ka viņa klātienes tikšanās Budapeštā ar Putinu tiek atcelta, gan ASV vēstījums par sankcijām.
Ir analītiķi, kas uzskata, ka te nozīmīgu lomu nospēlēja Rubio pēc sarunas ar Lavrovu, viņa izpratne par notiekošo un spēja ietekmēt visas administrācijas nostāju. Jo Kremlis nekādi nav spējis atkāpties no savām maksimālajām prasībām un faktiski tikai velk laiku.
Var jau būt, ka roku pielika arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, kas pagājušajā nedēļā viesojās Baltajā namā.
Kas priecē vēl? Tas, ka pa purnu saņēmis arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns.
Vienā brīdī viņš lepni izslējās, jo Budapešta tika nozīmēta kā Trampa un Putina samita vieta, kas Eiropai patiesībā ir liels apkaunojums.
Turklāt Orbāns dabūja arī pa pakausi – Ungārija vairs nevar brīvi iepirkt Krievijas naftu, nebaidoties no sankcijām.
Eiropas vienotības grāvējam un Putina pakalpiņam klāt grūti laiki. Viņš saites ar Krieviju pēc kara sākuma ir tikai stiprinājis, ne pārtraucis.
Paša valstī vēlēšanas ir jau pēc pusgada. Opozīcija tam gatavojas, un šobrīd Orbāna un viņa konkurenta Pētera Maģara pozīcijas ir līdzīgas.
Kā uz pēdējās nedēļas sev nelabvēlīgiem notikumiem reaģē Kremlis? Jaušama nervozitāte. No paģirām augšāmcēlies Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs (viņu regulāri par dzērāju apņirdz Ukrainas blogeri), kas kārtējo reizi piedraudējis ASV ar savas valsts varenību.
Arī Putins drudžaini uzstājas, paužot, ka “neviena sevi cienoša valsts nepakļaujas ārējam spiedienam”.
Tāpat atkal tiek vilkta ārā kodoldraudu vāle. Pagājušajā nedēļā Krievijā notika stratēģiskās kodolmācības, kuras vēroja pats cars tētiņš.
Interesanti, ka savā vēstījumā Kremļa saimnieks divas reizes uzsvēra, ka tās bija iepriekš plānotas kodolmācības. Tātad tas nozīmē tieši pretējo – konkrētās mācības laika skalā ir pastellētas šā brīža ģeopolitiskajai situācijai.
Nedēļas vidū izskanēja Krievijas paziņojumi par starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Jars” palaišanu, bet svētdien – par it kā Krievijas jaunās spārnotās kodolraķetes “Burevestņik” veiksmīgo pēdējo izmēģinājumu.
Tas norāda uz to, ka kodoldraudi ir Kremļa režīma galvenais instruments attiecībās ar ASV.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima konceptuāli atbalsta izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Latvija iegādāsies distances mīnēšanas sistēmas par 50 miljoniem eiro.
Veselības ministrija rosina pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Jānis Endziņš oficiāli kļūst par Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Jaunas sankcijas Krievijai nosaka gan Eiropa, gan ASV.
Izraēlas likumdevējs uzsāk palestīniešu apdzīvotā Rietumkrasta aneksijas procesu.
Japānā par valdības vadītāju pirmo reizi ievēlē sievieti Sanaji Takaiči.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps atceļ tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, jo “negrib, lai tikšanās tiktu izniekota veltīgi”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
