liepajniekiem.lv
Ar koalīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienības – rokām vaļā pasprūdītā elle sola saspringtu priekšvēlēšanu periodu, lai gan Saeimas vēlēšanas paredzētas tikai nākamruden.
Tātad gadu mēs dzīvosim pastāvīgā neziņā, gaidot zaļzemnieku manevrus, sānsoļus un dūrienus mugurā? Diezgan skumja perspektīva.
Un ar ko tad tas viss sākās? Saeima pirms nepilnām divām nedēļām nodeva Ārlietu komisijai lēmuma projektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Par to balsoja 55 deputāti no “Latvijas pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta, “Stabilitātei!” un arī no koalīcijas ZZS frakcijas.
Premjerministre Evika Siliņa gan paziņoja, ka ZZS ir pārkāpusi koalīcijas līgumu.
Par pārējām jau ilūziju nav –
opozicionāri nelaidīs garām iespēju iedzelt koalīcijai, ja ne citādi, tad regulāri pieprasot premjeres demisiju (šogad jau veselas četras reizes).
Nesaku, ka pašreizējā valdība ir balta un pūkaina un ministru sejas īsti nevar saredzēt aiz padarīto labo darbu kalniem.
Kritiku tā pelnījusi par daudzām kļūmēm, bet censties apgāzt laivu, kurā paši esat stūrmaņi, – tas ir varens meistarstiķis.
Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu Saeima ratificēja pirms gandrīz diviem gadiem.
Tolaik ZZS to atbalstīja, tādēļ pirmais jautājums, kas nāk prātā: kas tieši šajos divos gados ir noticis tāds, kas licis pārdomāt? Sakarīgu atbildi uz šo jautājumu no ZZS neesmu dzirdējis.
Ja nu vienīgi Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieces Diānas Jakaites teiktais:
“Stambulas konvencija paredz uzraudzības mehānismus, kas motivē iestādes īstenot un pilnveidot vardarbības mazināšanas plānus.”
Bet ko pats labklājības ministrs Reinis Uzulnieks? Viņš ir pārliecināts, ka Saeima nolems par Stambulas konvencijas denonsēšanu un tā esot kā lamuvārds, kas šķeļ sabiedrību.
Tiesa, pirms tam ministram būs jāskaidro, kā tad viņa vadītajai ministrijai gandrīz divus gadus veicies ar konvencijas izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Varbūt veicies draņķīgi, tādēļ no šī darbiņa labāk tikt vaļā? Nebūs konvencijas, nebūs jāatskaitās par paveikto. Kaut kā tā?
Nebiju domājis, ka pie šī jautājuma šajās slejās vispār nāksies atgriezties. Pirms diviem gadiem šķita, ka veselais saprāts ir uzvarējis un konvencijas karstais kartupelis ir atdzesēts uz visiem laikiem.
Laikam jau naivi bija cerēt, ka pašmāju politikas veiklie hameleoni, kas zem zemnieku karoga sev pielaulājuši gan zaļos, gan sociāldemokrātus un kuru ilggadējais premjera amata kandidāts un parlamenta frakcijas vadītājs padomju okupācijas laikā abi guvuši gana labu skolu komunistu partijā, pie pirmās izdevības nesajauks visas kārtis, lai sāktu jaunu, blefa pilnu partiju.
Stambulas konvencijas nozīme nav tikai simboliska, tā ir devusi pamatu būtiskām izmaiņām likumos, kas pasargā cilvēkus no vardarbības.
Tā radījusi sistēmu, kas ļauj reaģēt ātrāk, efektīvāk un koordinētāk.
Starptautisku saistību uzņemšanās arī nozīmē, ka mums jāatskaitās citām dalībvalstīm par to, ko esam padarījuši, lai apkarotu vardarbību ģimenē un pret sievietēm.
Tas garantē, ka, mainoties valdībām, nemainīsies prioritātes – Latvija ir apņēmusies apkarot vardarbību ilgtermiņā.
Ja atmet politiskos iemeslus, kas lika ZZS šo jautājumu tieši tagad izraut starmešu gaismā, konvencijas pretinieki manipulē ar tiem pašiem nesakarīgajiem un savstarpēji pretrunīgajiem argumentiem, kas tika skandēti no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs 2016. gadā starptautisko dokumentu parakstīja.
Septiņarpus gadus vajadzēja “diskutēt”, lai konvenciju ratificētu Saeima.
Apgalvojums, ka Stambulas konvencija grauj vai nestiprina ģimenes vērtības, ir apzināts dezinformācijas naratīvs. Ģimenes pamats ir drošība, cieņa un mīlestība, nevis bailes un vardarbība.
Cilvēks, kurš nejūtas droši savās mājās, nevar būt daļa no stipras ģimenes – un tas nav konservatīvisms, tā ir vardarbības normalizēšana.
Un lielā jezga sacelta ap jēdzienu “sociālais dzimums”, kas konvencijā pieminēts veselas divas reizes: pirmoreiz, lai paskaidrotu, kas tas ir, proti, ka vīriešu un sieviešu tradicionālās lomas ir sociāli konstruētas, un otrreiz, lai norādītu, ka vardarbība, kas balstīta uz šo lomu pamata, ir nepieņemama.
Tātad definīcija, kas atrodama Stambulas konvencijā: “”Sociālais dzimums” nozīmē sociāli konstruētas lomas, uzvedības modeļus un īpašības, ko sabiedrība uzskata par piemērotām vīriešiem un sievietēm.” Kur nu vēl saprotamāk un skaidrāk.
Tas nekādi neatceļ vai nenoliedz visu to, kas tik svarīgs šķiet divu bioloģisko dzimumu aizstāvjiem.
Joprojām turpina pastāvēt divi bioloģiskie dzimumi, ja kādam tas šķiet svarīgi.
Bet konvencijā runāts par to, ka eksistē stereotipiski aizspriedumi, ko katrs no šiem dzimumiem drīkst vai nedrīkst darīt. Un ka šos sociālos konstruktus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai cilvēkam “ierādītu vietu” atbilstoši šīm sociālajām lomām.
Kad sabiedrībā parādās jauni jēdzieni, cilvēka prāts dara to, ko tas prot vislabāk, – meklē skaidrību, pat ja tās vēl nav.
Šo mehānismu var labi novērot ap Stambulas konvencijas diskusijām, kur daudzi cilvēki saskata tajā centienus uzspiest “džendera ideoloģiju”, lai gan konvencijas teksts runā par vardarbības novēršanu.
Psihologi šādu reakciju sauc par kognitīvo disonansi – diskomfortu, kas rodas, kad jaunā informācija nesaskan ar esošajiem uzskatiem.
Lai mazinātu šo spriedzi, cilvēks intuitīvi izvēlas vienkāršāko un emocionāli drošāko interpretāciju: tas nav par vardarbību, tas ir par ideoloģiju.
Un ja vēl kāds no malas saka, ka konvencija ir bīstama, rodas vēlme šo vēstījumu pieņemt kā patiesu, jo tas saskan ar priekšstatu par identitāti.
Diemžēl cilvēks mēdz ticēt tam, kam grib ticēt, nevis tam, kas ir objektīvi pierādīts.
Atklāts gan paliek jautājums – kādēļ ZZS tieši tagad parāva vaļā šos elles vārtus? Jo likmes ir lielas – gan esošā valdība, gan budžets, gan vispār kaut kādas normālas un koleģiālas attiecības šī parlamenta sasaukuma ietvaros.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdības koalīcijas nākotne miglā tīta.
Sarunas par darba samaksas palielināšanu mediķiem beidzas bez rezultāta.
Rīgā divas jaunietes, braucot ar nomas elektroskūteri, saduras ar vilcienu un iet bojā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Premjere Evika Siliņa risina nesaskaņas koalīcijā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES līderi tiekas neoficiālā sanāksmē Kopenhāgenā.
ASV valdība pirmo reizi septiņu gadu laikā aptur darbu.
Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvar populisti.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps izvirza ultimātu grupējumam “Hamās”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
