Pēc mēneša daudzi šausminājās, kad amerikāņu žurnālisti publiskoja Pentagona stratēģijas slēgto saturu, kurā teikts, ka ASV pēta tikai vienu savas militārās piesaistes variantu gadījumā, ja naidīga valsts uzbruktu sabiedrotajam.

Un šis sabiedrotais nav NATO, bet Taivāna, kuru paredzēts aizstāvēt uzbrukuma gadījumā no Ķīnas puses.

Dokuments arī atzīst Krievijas uzbrukuma Eiropai riska pieaugumu, taču absolūti neko nepiedāvā, kā tam pretstāvēt.

Šodien savukārt ASV izstāšanās no NATO ir scenārijs, kas ir nevis vienkārši iespējams, bet ļoti reāls.

Vēl vairāk – pagājušajā nedēļā Kongresa pārstāvju palātas loceklis iesniedza pat likumprojektu par Savienoto Valstu izstāšanos no NATO!

Pēc viņa apgalvojuma, NATO ir aukstā kara palieka.

Un ASV līdzdalība nodokļu maksātājiem izmaksā triljonus dolāru un tāpat kā līdz šim ir saistīta ar risku, ka ASV varētu iesaistīties ārvalstu karos.

Iesniegtais likumprojekts uzliek par pienākumu ASV prezidentam Donaldam Trampam oficiāli paziņot NATO par izstāšanos ne vēlāk kā 30 dienas pēc likuma stāšanās spēkā.

ASV vadība šodien ir pārliecināta, ka NATO Eiropas dalībvalstīm ir pietiekams ekonomiskais un militārais potenciāls pašu aizsardzības nodrošināšanai.

Turklāt tā prasa Eiropas NATO dalībvalstīm uzņemties atbildību par galvenajām aizsardzības funkcijām līdz 2027. gadam.

Neviens nezina, kādi būs ASV klātbūtnes iespējamā samazinājuma apjomi Eiropas kontinentā, kā arī tas, kad tas notiks.

Optimistiskākais būtu scenārijs vienoties ar Trampu par pakāpenisku atbildības nodošanu Eiropas partneriem, teiksim, 5–10 gadu laikā.

Un tad nāca klajā dokuments, kurā izklāstīts ASV ārpolitikas redzējums. Un tur īpašs uzsvars likts uz “stratēģiskās stabilitātes atjaunošanu ar Krieviju”.

Tāpat ir tieši paziņots, ka “Trampa administrācija nonākusi konfliktā ar Eiropas politiķiem, kuriem ir nereālistiskas cerības par karu Ukrainā”.

Iespējams, visa šī epopeja ap NATO un Eiropu ir tikai spēle, lai Tramps varētu šantažēt ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropu.

Lai tā šādā veidā īpaši neiejūgtos palīdzībā Ukrainai un nelīstu ar savām morāles mācībām jau gandrīz gatavajā Trampa miera plānā.

Bet ir skaidrs, ka NATO 2022. gada sākumā bija viens, bet NATO 2025. gada beigās ir pavisam kaut kas cits.

Kad runā par NATO garantijām attiecībā uz Ukrainu pēc nosacīta pamiera, visus satrauc pats galvenais jautājums:

vai ASV ir gatavas reāli iesaistīties konfliktā ar Krieviju jaunas agresijas gadījumā?

Es par to neesmu īsti pārliecināts.

Tāpat man šodien nav pārliecības par NATO gatavību atbildēt uzbrukuma gadījumā kādai Eiropas valstij. Un ko vispār tad lai saka par Ukrainu?

Oleksandrs Grinka, žurnālists