liepajniekiem.lv
Viena no lielajām lietām, kuras iezīmē iespējamās politiskā kursa maiņas, ir vēlēšanas.
Latvijā šogad notiks Saeimas vēlēšanas, un jau gadu pirms balsojuma varējām pārliecināties, ka cīņa par 100 vietām parlamentā faktiski jau ir sākusies.
Un ticami, ka gada lielāko daļu politiskās norises mūsu valstī diktēs vēlētāju balsu medības. Bet tas ne vienmēr sola tikai populismu un spalvu spodrināšanu.
Arī daļa politiķu un polittehnologu sāk aptvert, ka būtiski ir ne tikai īslaicīgi sazvejot lētticīgo balsis.
Gan jau arī šogad tribīnē kāps jauni (un arī jau zināmie) piena upju un ķīseļa krastu garantētāji un būs arī tie, kas šiem noticēs, tomēr arvien vairāk ir zinošu un gudru vēlētāju, kas spēj iedziļināties niansēs un saprast lietas būtību.
Priekšvēlēšanu cīņa būs gana “asiņaina”, bet cerības uz jēdzīgu iznākumu nav gluži zemē metamas.
Balsojumi arī citviet pasaulē iezīmēs atskaites punktus.
Lielbritānijā maijā gaidāmās vietējās vēlēšanas tiek uzskatītas par izšķirošu brīdi Kīram Stārmeram un leiboristu valdībai un ir liela varbūtība, ka jau vasarā briti tiek pie jauna premjera.
Arī ASV vidustermiņa vēlēšanu perspektīva pie varas esošajiem republikāņiem izskatās diezgan drūma.
Tā kā Donalda Trampa atbalsta reitingi turpina kristies, demokrātiem ir iespēja kongresa vēlēšanās novembrī atjaunot savas pozīcijas.
ASV šis gads lielā mērā paies vēlēšanu zīmē, un līdz ar to Trampa starptautiskās aktivitātes lielā mērā noteiks tas, cik izdevīgi tās varētu “pārdot” amerikāņiem. Tāpat kā vasarā gaidāmo Savienoto Valstu 250. gadadienu.
Eiropā uzmanības centrā būs Ungārijas parlamenta vēlēšanas aprīlī, kurās varētu beigties Viktora Orbāna 16 gadus ilgā valdīšana.
Par spīti mediju un citu varas sviru kontrolei, demokrātija Ungārijā vēl nav iznīcināta, un vēlēšanās opozīcija cer apturēt savas valsts virzību pretī totālam autoritārismam.
Citviet globālais pētniecības uzņēmums BMI prognozē lielāku iespējamību opozīcijas uzvarām: Brazīlijā, Kolumbijā un Peru, kā arī norāda, ka
“politiskas pārmaiņas varētu piedzīvot arī Izraēla”.
Kaut arī arvien vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas slavas laiks ir pagātnē un to var glābt tikai radikālas reformas vai pat jauna globāla pasaules pārraudzītāja izveide, tā joprojām ir būtisks politisko norišu ietekmētājs.
Nākamā ANO ģenerālsekretāra izvēles process, kas ir samērā necaurredzams, norisināsies visa šī gada laikā, un uzvarētājs amatā stāsies 2027. gada 1. janvārī.
Starp jau paziņotajiem vai gaidāmajiem kandidātiem ir bijusī Čīles prezidente un bijusī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mišela Bašelē, Jaunzēlandes ekspremjere Džasinda Ārderna un Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva.
Un Latvija šogad sāk darbu ANO Drošības padomē.
Politika ietekmē ekonomiku, kuras norises cilvēkiem ir tuvākas, jo taustāmākas. Pēc saraustīta gada, kurā Trampa tarifu karš būtiski traucēja tirdzniecību, bet tirgi, mākslīgā intelekta investīciju virzīti, turpināja sasniegt rekordus, pasaules ekonomikas perspektīva joprojām nav iepriecinoša.
Izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3,2% apmērā, un lielākā daļa bremzējošā efekta izriet no ASV tarifiem un plašākas pārejas uz protekcionismu, kas mazina starptautisko tirdzniecību, grauj uzticēšanos un satricina tirgus.
Un tas nav nekas tāls un mūs neskarošs –
kāda Liepājas ražošanas uzņēmuma vadītāji man nesen sūkstījās par tirgus neprognozējamību, kā dēļ var nākties samazināt ražošanas apjomus.
Turklāt pastāv bažas, ka tieši šogad varētu plīst mākslīgā intelekta burbulis. Pirms tam gan tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtības kāpums turpināsies, un nav jau teikts, ka burbulis tiešām plīsīs, bet šo iespēju izslēgt nevar.
Neraugoties uz atkārtotiem mēģinājumiem vienoties par kara izbeigšanu starp Krieviju un Ukrainu, konfliktā, kas jau kļuvis par asiņaināko Eiropā kopš Otrā pasaules kara, kaujas turpināsies arī šogad.
Lai gan Kremļa spēki lēnām, bet neatlaidīgi virzās uz priekšu, tas maksā ļoti dārgi, un “The Economist” raksta, ka
2026. gads nesīs ļoti lēnu krievu virzību uz priekšu vai konflikta iesaldēšanu agresora spēku izsīkuma dēļ.
Iespējami arī citi scenāriji: Ukrainas frontes sabrukums vai politiskā zemestrīce, ko veicinātu Kremļa diversijas. Vai arī ilgi gaidītais Krievijas ekonomikas sabrukums, ja gaisa uzbrukumi turpinās paralizēt tās naftas nozari.
Jebkuram no šiem variantiem būtu milzīgas sekas Eiropai un pasaulei.
Citi spriedzes punkti ir Indija un Pakistāna, Kongo un Ruanda, kā arī ieilgušais pilsoņu karš Sudānā.
Spriedze pieaug arī starp Ķīnu un Taivānu, lai gan analītiķi domā, ka šogad tur viss vēl paies relatīvi mierīgi un ticamāks iebrukuma laiks varētu būt vēl pēc gada.
Lai gan pēc uzbrukuma Venecuēlai Trampa cerības saņemt Nobela Miera prēmiju ir strauji sarukušas,
ASV tomēr darīs visu, lai nosargātu trauslo pamieru Gazas joslā.
Vēl būs vairāki globāla mēroga sporta notikumi: lielākie no tiem – Pasaules kauss futbolā un ziemas olimpiskās spēles.
Mūsu līdzjutējus vēl noteikti interesēs pasaules čempionāts hokejā, kas olimpiskajos gados mēdz būt ar vājāku dalībnieku sastāvu, palielinot arī Latvijas izredzes uz augstāku vietu, kā arī basketbola izlases cīņa par ceļazīmi uz pasaules čempionātu.
Lai kā negribētos to atzīt, 2026. gadā mēs joprojām dzīvojam Donalda Trampa pasaulē.
Viņš bija nozīmīgākais faktors, kas veidoja globālos notikumus pērn, un tā tas būs tik ilgi, kamēr viņš paliks Baltajā namā.
Viņa normas graujošā pieeja dažās jomās ir radījusi haosu, piemēram, tirdzniecībā, taču citviet tā devusi diplomātiskus rezultātus, piemēram, Gazā.
Tā arī piespiedusi veikt šādas tādas nepieciešamas pārmaiņas, piemēram, Eiropas aizsardzības izdevumu jomā.
Bet Tramps dod priekšroku darījumu pieejai, kas balstīta instinktā. Vecā, uz noteikumiem balstītā globālā kārtība turpinās irt.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Latvija sāk darbu ANO Drošības padomē.
Pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju.
Rīgā sprādzienā daudzdzīvokļu mājā iet bojā divi cilvēki.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ārlietu ministre Baiba Braže liek lietā diplomātes prasmes, reaģējot uz notikumiem Venecuēlā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV uzbrūk Venecuēlai un sagūsta tās prezidentu.
Šveicē ugunsgrēkā bārā Jaungada svinību laikā iet bojā 40 cilvēku.
Irānā vēršas plašumā protesti pret dzīves dārdzību un vispārējo ekonomisko krīzi.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidenta Donalda Trampa “Venecuēlas operācija” izraisa starptautisku satraukumu un izpelnās gan atbalstu, gan nosodījumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.