Ruks ceturtdien žurnālistiem atzina, ka pēc Ukrainas apmeklējuma un konsultācijām ar kolēģiem viņš “iekšēji rosinājis” ierobežojumus dronu izmantošanai.

Policijas priekšnieks atgādināja, ka patlaban civilajām vajadzībām var iegādāties dronus faktiski bez jebkādiem ierobežojumiem, tomēr ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos vienlaikus ar parastu un pat lētu dronu var panākt lielu kaitējumu.

Piemēram, šos dronus var izmantot izlūkošanai virs kritiskās infrastruktūras objektiem.

Tāpat ir bijuši gadījumi, kad dronus izmanto narkotiku piegādēm cietumos.

Ruks minēja, ka Ukrainā jau konstatēts gadījums, kad pasūtījuma slepkavība izdarīta, izmantojot dronu.

“Vairs nav nepieciešams īpaši pietuvoties upurim, bet vairāku kilometru attālumā mierīgi noziegumu izdarīt,” norādīja Ruks.

Argumentējot nepieciešamību diskusijai par ierobežojumiem, Ruks akcentēja, ka likumpārkāpumu konstatēšanai valsts ir spiesta tērēt resursus dronu detekcijas iekārtu iegādei un drona pilota aizturēšanai.

“Tātad. Pirmkārt, būtu nepieciešama reģistrācija, iegādājoties dronu. Otrkārt, izmantošanas ierobežojumu palielināšana, tostarp, attiecīgi arī atbildības palielināšana noteikti nepieciešama, īpaši, kas saistīts ar pārkāpumiem pie kritiskās infrastruktūras. Katram ir jābūt pilnīgai sapratnei, ka nav jāizmanto drons lidostas tuvumā, lai pēc tam nevarētu aizbildināties, ka nejauši sanācis pārtraukt lidmašīnu reisus un tamlīdzīgi. Katrā ziņā cīnīties ar sekām ir neefektīvi,” skaidroja Ruks.

Uzsverot uz dronu lietošanas samērīgumu, policijas priekšnieks gan nenoliedza, ka diskusija par šādiem priekšlikumiem nebūs viegla un “būs jālauž šķēpi visādos līmeņos, tostarp, likumdevēja līmenī”.

“Bet ar laiku, pieminiet manus vārdus, tas (droni) būs jāierobežo,” uzsvēra Ruks un atgādināja, ka dronu industrija attīstās strauji un tiek ražotas ne tikai gaisa bezpilota iekārtas, bet arī zemūdens droni un sauszemes droni.